Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Ievainotie Ukrainas karavīri veseļojas Līgatnē

Iveta Rozentāle
00:00
27.02.2025
42
Ukr Karav 2 (1)

Ar sava pulka karogu. Karavīrs Mihailo Forostovskis no Ukrainas paņēmis līdzi sava pulka karogu, labprāt ar to bildējas dažādās Latvijas vietās. Arī fotografējoties avīzei ar Līgatnes rehabilitācijas centra medicīnas māsu Inesi Šurkusu, viņš paņēmis pulka karogu. FOTO: Iveta Rozentāle

Sākoties jau ceturtajam pilna mēroga kara gadam Ukrainā, Latvijā un Cēsu novadā turpina palīdzēt gan Ukrainā dzīvojošajiem un karojošajiem, gan kara bēgļiem, kuri patvērumu raduši pie mums. No pērnā novembra beigām Līgatnes rehabilitācijas centrā uzņem ievainotos karavīrus no Ukrainas. Vienlaikus var tikt uzņemti līdz desmit šādiem pacientiem. Pirmie pieci tika uzņemti novembra beigās, pa šo laiku rehabilitāciju saņēmuši 13 karavīri, no tiem seši atgriezušies Ukrainā. Bet vairāki ievainotie Līgatnē veseļojas kopš decembra. Vēl viens karavīrs uzņemts aizvadītajā nedēļā. Jaunākā vecums ir 22 gadi, vecākajam pāri 50.

Ukr Kar Frontee
Karavīrs frontē. Neilgi pēc uzņemtā kadra karavīri (arī Mihailo Forostovskis) sprādzienā guva ievainojumus. FOTO: no albuma

Centra galvenā medicīnas māsa Līga Slaidiņa pastāsta, ka nereti smago ievainojumu dēļ atlabšana var ieilgt: “Visas traumas ir sprādzienu izraisītas. Diemžēl lielākā daļa pēc gūtajiem ievainojumiem var pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Bet neatkarīgi no traumas visi ir pozitīvi, sirsnīgi, turklāt maksimāli daudz cenšas izdarīt paši, jo viņiem ir svarīgi spēt būt neatkarīgiem.” Medicīnas māsa Inese Šurkusa, kura ar karavīriem strādā ikdienā, teic: “Viņi mums ir uzticējuši savus dzīvesstāstus, piedzīvoto, ir brīži, kad nevar neraudāt. Notiekošais nav prātam aptverams.”

“Druva” satiek Mihailo Forostovski. Viņš dzīvo Ukrai­nas vidienē, Čerkasu apgabalā. Rehabilitācijas centrā ukraiņu karavīrs drīz būs pavadījis divus mēnešus. Mihailo pastāsta, ka atlabšana norit labi, uzsver, ka saņem ļoti profesionālu ārstēšanu ar individuālu pieeju katram pacientam, un augsti novērtē personāla sirsnīgo, iejūtīgo attieksmi. Viņš Ukrainā kā brīvprātīgais dienēja brīvprātīgo bataljonā “Kijiva 2” jau 2015. gadā, bet šobrīd ir karavīrs triecienpulkā “Safari”. Šo gadu laikā ievainots bijis trīs reizes, un šī ir vissmagākā, blakus karavīriem eksplodēja divi artilērijas lādiņi. Mihailo savainoja rokā, kājā, mugurā, ir šķemba pavisam netālu no sirds. “Atbraucu daudz sliktākā stāvoklī, nekā esmu šobrīd. Tāpēc ceru, ka mēneša laikā varēšu atgriezties Ukrainā, lai turpinātu aizstāvēt savu zemi,” ar pārliecību teic karavīrs un piebilst: “Kad atgriezīšos, man svarīgi turpināt dot savu artavu, lai aizsargātu savu valsti. Darīšu tik, cik pēc šī ievainojuma ļaus veselība.”

Mihailo Forostovskis uzskata, ka katra vīrieša pienākums ir aizstāvēt savu zemi, sievietes, bērnus: “Tā ir mana valsts, mans pienākumus, esmu devis solījumu savai tautai un valstij. Ja mēs zaudēsim, tad nebūs tādas valsts uz kartes un nebūs mūsu. Bet mēs nepadosimies, ukraiņi ir brīvību mīloša tauta, cīnīsimies līdz pēdējam.”

Vajadzība ārstēt smagos ievainojumus Mihailo Forostov­skim bijis arī pirmais brauciens ārpus dzimtās valsts. Vīrietis atzīst, ka ļoti patīk Latvijas daba, netālu no rehabilitācijas centra ir Gauja, mežs, klintis, kurp karavīrs labprāt dodas pastaigās, paņem ūdeni avotā. “Te ir svaigs gaiss, neskarta daba, man te ir ļoti interesanti,” teic ukrainis. Viņš arī novērtē Latvijas iedzīvotāju attieksmi un atzīst, ka latvieši ir vienkārši, nesamāksloti un labsirdīgi, kā arī atsaucīgi palīdzēt ukraiņiem: “Esmu tik pateicīgs, ka uzņemat ievainotos karavīrus, kā arī mūsu sievietes un bērnus, liels jums paldies par to! Un tas, ka blakus Latvijas un Eiropas Savienības karogam plīvo arī Ukrainas karogs, mums nozīmē tik daudz! Labprāt runājos ar vietējiem iedzīvotājiem, latvieši vēlas uzzināt, kāda situācija ir pie mums, jo arī jūs esat kaimiņos šim nenormālajam. Krievijas pārņemtajās teritorijās Ukrainā viss ir iznīcināts. Nesen bija uzbrukums arī Černobiļas atomelektrostacijai, būtībā tas ir terorisms ar neparedzamām sekām. Lai gan pirms tam daudz par Latviju nezināju, tagad labprāt ieklausos, ko jūs stāstāt, meklēju papildu informāciju gan par vēsturi, gan politisko situāciju. Man par šo vietu paliks ļoti labas atmiņas. Lai Dievs dod, ka karš beigsies un es varēšu uz Latviju vienkārši atbraukt atpūsties. Šī noteikti būs pirmā valsts, uz kuru braukšu, jo te iepazīti cilvēki, par Latviju daudz ko tagad zinu. Latviešiem un ukraiņiem ir daudz kopīga. Biju pārsteigts, ka te gatavo boršču, kas ir mūsu nacionālais ēdiens, un tas te gandrīz tāds kā mūsējais.” Mihailo vērtē, ka notikumi mūs visus ietekmējuši un mūsu tautas satuvinājuši: “Kāds te atbraucot iegūst paziņas, kāds apprecas, kāds paliek pavisam.”

Ukrainis arī mācās kādus vārdus pateikt latviski, lai varētu uzdot elementārus jautājumus un atbildēt. Viņš gan ar smaidu atzīst, ka latviešu valoda ir sarežģīta, bet jau to apguvis tik daudz, ka, dzirdot latviešu valodu, saprot, par ko ir runa: “Medicīnas personāls, kas mani ārstē, ir apguvis ukraiņu vārdus, un man tas ir ļoti patīkami.    Zināt valodu ir brīnišķīgs veids, lai saprastos.” Arī atvadās viņš vienmēr latviski. Kad atvadāmies mēs, viņš latviski novēl jauku dienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
10

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
22

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

00:00
21.03.2025
50

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.    Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Cēsu novada arodorganizācija 34 […]

Pašvaldībai jāatbalsta tie, kas grib darboties

00:00
20.03.2025
47

Jaunā pārvaldes vadītāja par svarīgu uzskata sadarbību ar aktīvajiem līgatniešiem 13.martā Cēsu novada domes deputāti par Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo pašvaldības investīciju projektu vadītāju Lieni Krīvenu. L.Krīvena ir līgatniete. Domes sēdē, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka par savu uzdevumu jaunajā amatā izvirza mērķi, lai Līgatnē labi jūtas un var […]

Nauda gan ikdienai, gan attīstībai

00:00
19.03.2025
58

Smiltenes novada pašvaldības 2025. gada budžetā ieņēmumi plānoti 40 930 004 eiro, izdevumi – 44 011 673 eiro,  finansēšana – 3 081 669 eiro. Budžets balstīts uz    novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035.gadam, kurā ietverti pašvaldības stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kurās izvirzītas trīs galvenās vērtības: iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un vide. “Pērn pieradām dzīvot taupīgi, jo […]

KNAB uzskata – bijusi ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana

12:05
18.03.2025
203

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par prettiesisku jaunas automašīnas iegādi, ziņo aģentūra LETA. G.Kukainis LETA uzsvēris, ka KNAB paziņojumā pausto noraida pilnā apmērā, jo pagaidām neesot skaidrs, par kuru iepirkumu ir apsūdzība. Kukai­nis akcentēja, ka KNAB ir pārbaudījis divus “ZAAO” automašīnu […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
6
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi