Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Ievainotie Ukrainas karavīri veseļojas Līgatnē

Iveta Rozentāle
00:00
27.02.2025
81
Ukr Karav 2 (1)

Ar sava pulka karogu. Karavīrs Mihailo Forostovskis no Ukrainas paņēmis līdzi sava pulka karogu, labprāt ar to bildējas dažādās Latvijas vietās. Arī fotografējoties avīzei ar Līgatnes rehabilitācijas centra medicīnas māsu Inesi Šurkusu, viņš paņēmis pulka karogu. FOTO: Iveta Rozentāle

Sākoties jau ceturtajam pilna mēroga kara gadam Ukrainā, Latvijā un Cēsu novadā turpina palīdzēt gan Ukrainā dzīvojošajiem un karojošajiem, gan kara bēgļiem, kuri patvērumu raduši pie mums. No pērnā novembra beigām Līgatnes rehabilitācijas centrā uzņem ievainotos karavīrus no Ukrainas. Vienlaikus var tikt uzņemti līdz desmit šādiem pacientiem. Pirmie pieci tika uzņemti novembra beigās, pa šo laiku rehabilitāciju saņēmuši 13 karavīri, no tiem seši atgriezušies Ukrainā. Bet vairāki ievainotie Līgatnē veseļojas kopš decembra. Vēl viens karavīrs uzņemts aizvadītajā nedēļā. Jaunākā vecums ir 22 gadi, vecākajam pāri 50.

Ukr Kar Frontee
Karavīrs frontē. Neilgi pēc uzņemtā kadra karavīri (arī Mihailo Forostovskis) sprādzienā guva ievainojumus. FOTO: no albuma

Centra galvenā medicīnas māsa Līga Slaidiņa pastāsta, ka nereti smago ievainojumu dēļ atlabšana var ieilgt: “Visas traumas ir sprādzienu izraisītas. Diemžēl lielākā daļa pēc gūtajiem ievainojumiem var pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Bet neatkarīgi no traumas visi ir pozitīvi, sirsnīgi, turklāt maksimāli daudz cenšas izdarīt paši, jo viņiem ir svarīgi spēt būt neatkarīgiem.” Medicīnas māsa Inese Šurkusa, kura ar karavīriem strādā ikdienā, teic: “Viņi mums ir uzticējuši savus dzīvesstāstus, piedzīvoto, ir brīži, kad nevar neraudāt. Notiekošais nav prātam aptverams.”

“Druva” satiek Mihailo Forostovski. Viņš dzīvo Ukrai­nas vidienē, Čerkasu apgabalā. Rehabilitācijas centrā ukraiņu karavīrs drīz būs pavadījis divus mēnešus. Mihailo pastāsta, ka atlabšana norit labi, uzsver, ka saņem ļoti profesionālu ārstēšanu ar individuālu pieeju katram pacientam, un augsti novērtē personāla sirsnīgo, iejūtīgo attieksmi. Viņš Ukrainā kā brīvprātīgais dienēja brīvprātīgo bataljonā “Kijiva 2” jau 2015. gadā, bet šobrīd ir karavīrs triecienpulkā “Safari”. Šo gadu laikā ievainots bijis trīs reizes, un šī ir vissmagākā, blakus karavīriem eksplodēja divi artilērijas lādiņi. Mihailo savainoja rokā, kājā, mugurā, ir šķemba pavisam netālu no sirds. “Atbraucu daudz sliktākā stāvoklī, nekā esmu šobrīd. Tāpēc ceru, ka mēneša laikā varēšu atgriezties Ukrainā, lai turpinātu aizstāvēt savu zemi,” ar pārliecību teic karavīrs un piebilst: “Kad atgriezīšos, man svarīgi turpināt dot savu artavu, lai aizsargātu savu valsti. Darīšu tik, cik pēc šī ievainojuma ļaus veselība.”

Mihailo Forostovskis uzskata, ka katra vīrieša pienākums ir aizstāvēt savu zemi, sievietes, bērnus: “Tā ir mana valsts, mans pienākumus, esmu devis solījumu savai tautai un valstij. Ja mēs zaudēsim, tad nebūs tādas valsts uz kartes un nebūs mūsu. Bet mēs nepadosimies, ukraiņi ir brīvību mīloša tauta, cīnīsimies līdz pēdējam.”

Vajadzība ārstēt smagos ievainojumus Mihailo Forostov­skim bijis arī pirmais brauciens ārpus dzimtās valsts. Vīrietis atzīst, ka ļoti patīk Latvijas daba, netālu no rehabilitācijas centra ir Gauja, mežs, klintis, kurp karavīrs labprāt dodas pastaigās, paņem ūdeni avotā. “Te ir svaigs gaiss, neskarta daba, man te ir ļoti interesanti,” teic ukrainis. Viņš arī novērtē Latvijas iedzīvotāju attieksmi un atzīst, ka latvieši ir vienkārši, nesamāksloti un labsirdīgi, kā arī atsaucīgi palīdzēt ukraiņiem: “Esmu tik pateicīgs, ka uzņemat ievainotos karavīrus, kā arī mūsu sievietes un bērnus, liels jums paldies par to! Un tas, ka blakus Latvijas un Eiropas Savienības karogam plīvo arī Ukrainas karogs, mums nozīmē tik daudz! Labprāt runājos ar vietējiem iedzīvotājiem, latvieši vēlas uzzināt, kāda situācija ir pie mums, jo arī jūs esat kaimiņos šim nenormālajam. Krievijas pārņemtajās teritorijās Ukrainā viss ir iznīcināts. Nesen bija uzbrukums arī Černobiļas atomelektrostacijai, būtībā tas ir terorisms ar neparedzamām sekām. Lai gan pirms tam daudz par Latviju nezināju, tagad labprāt ieklausos, ko jūs stāstāt, meklēju papildu informāciju gan par vēsturi, gan politisko situāciju. Man par šo vietu paliks ļoti labas atmiņas. Lai Dievs dod, ka karš beigsies un es varēšu uz Latviju vienkārši atbraukt atpūsties. Šī noteikti būs pirmā valsts, uz kuru braukšu, jo te iepazīti cilvēki, par Latviju daudz ko tagad zinu. Latviešiem un ukraiņiem ir daudz kopīga. Biju pārsteigts, ka te gatavo boršču, kas ir mūsu nacionālais ēdiens, un tas te gandrīz tāds kā mūsējais.” Mihailo vērtē, ka notikumi mūs visus ietekmējuši un mūsu tautas satuvinājuši: “Kāds te atbraucot iegūst paziņas, kāds apprecas, kāds paliek pavisam.”

Ukrainis arī mācās kādus vārdus pateikt latviski, lai varētu uzdot elementārus jautājumus un atbildēt. Viņš gan ar smaidu atzīst, ka latviešu valoda ir sarežģīta, bet jau to apguvis tik daudz, ka, dzirdot latviešu valodu, saprot, par ko ir runa: “Medicīnas personāls, kas mani ārstē, ir apguvis ukraiņu vārdus, un man tas ir ļoti patīkami.    Zināt valodu ir brīnišķīgs veids, lai saprastos.” Arī atvadās viņš vienmēr latviski. Kad atvadāmies mēs, viņš latviski novēl jauku dienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
137

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
67

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
57

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
74

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
195

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
457
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
27
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi