Cēsu novada Vaives pagastā dzīvojošā Ilze Galviņa “Druvas” loterijā ieguva asinsspiediena mērītāju. Tā kā pašai grūti nokļūt pēc laimesta, pēc tā ieradās brālēns, cēsnieks Gaidis Strazdiņš.
Viņš pastāstīja, ka pats arī esot regulārs “Druvas” abonents un pirmais uzzinājis patīkamo vēsti: “Saņēmu “Druviņu”, kurā bija minēti laimestu ieguvēji, ieraudzīju māsīcas vārdu, uzreiz zvanīju, jo laukos avīzes atnes vēlāk. Viņa bija ļoti priecīga par laimestu, jo reti jau kaut kas trāpās. Prieks jo liels arī tāpēc, ka asinsspiediena mērītāju viņa jau sen vēlējās.”
Pēc laimesta viņš ieradās dienā, kad māsīca svinēja vārda dienu. “Tagad iešu un zvanīšu, ka viņas vārda dienas dāvanu esmu saņēmis, centīšos iespējami ātrāk to arī nogādāt īpašniecei,” teica G. Strazdiņš.
Lai arī pats gadiem saņem laikrakstu, izlozē nepiedaloties, jo pasūtot “Druvu” mēnesim. Nākot maksāt komunālo maksājumu rēķinu uz dzīvokļu saimniecības pārvaldi, pa ceļam regulāri ienākot redakcijā, kur arī abonējot “Druvu” nākamajam mēnesim.
“Varētu jau sūtīt uz ilgāku laiku, bet man patīk biežāk iegriezties redakcijā,” smejot saka Gaidis.
Esot ļoti cītīgs preses lasītājs, tagad, līdz ar aiziešanu pensijā, tam vairāk atliekot laika. Pastkastē saņemot tikai “Druvu”, bet lielos dienas laikrakstus un žurnālus regulāri ejot lasīt uz Cēsu bibliotēku.
“Esmu pensijā, un “Druviņas” lasīšana ir neatņemams rīta rituāls dienās, kad laikraksts iznāk. Tad pie otrās rīta kafijas, jo uz pirmo pastnieks vēl nav atnesis, atveru laikrakstu un, sākot no pēdējās lappuses, eju tam cauri. Patīk lasīt par visu, avīze ir plašam lasītāju lokam, katrs var atrast ko interesantu. “Druva” jālasa, lai zinātu, kas notiek pilsētā, novadā, informācija mūsdienās taču ir ļoti svarīga. Kad esmu iepazinies ar “Druvu”, dodos uz bibliotēku, izskatu jaunākos laikrakstus, žurnālus, ja gadās kas interesants, izlasu. Tagad daudz interesantu žurnālu, ko nopirkt nav iespējams, tad nu izmantoju bibliotēkas iespēju, bet “Druva” vienmēr būs man pastkastītē,” saka G. Strazdiņš.
