Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Iepazīt pazīstamo kartupeli

Sarmīte Feldmane
15:55
05.03.2024
276

Kuri gardāki. Kartupeļus degustē Inese Dedumete (no kreisās), Sandra Ganiņa un Rigonda Prīse.

Vidzemes Inovāciju nedēļā, kuras virstēma ir “Dažādība”, selekcionāri un citu nozaru pētnieki, un interesenti vairākos pasākumos vērš uzmanību kartupeļiem.

Priekuļos dažādu paaudžu interesenti pulcējās pasākumā “Daudzveidīgie kartupeļi – teorijā un praksē”. Agrore­sursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece    Dr. agr. Ilze Skrabule pastāstīja par kartupeļu ceļu no Andu kalniem Dienvidamerikā uz Eiropu, Latviju, par to daudzveidību, uzturvērtību.
“Andu kalnos ir kartupeļu vislielākā daudzveidība, daudz vietējo šķirņu. Tie ir ar dažādu mizas un mīkstuma krāsu, ragaini, apaļi, ovāli, ar dažādām acīm, raibi,” stāstīja I.Skra­bule. Taču eiropieši izvēlējās vien tādus, kam mīkstums balts vai dzeltens, iespējami gludus, un tādus audzējam aizvien.
Peru, piemēram, ir šķirne Līgavas skūpsts , pārgriežot bumbuli, tajā parādās sārtas līnijas kā lūpas. Arī kartupeļu ziedi ir ļoti dažādi, tāpat ziedputekšņi. Andos ir    īpaši apstākļi, kartupeļi, kas aug pie mums, ir  aklimatizējušies mūsu dienas garumam. To dzimtenē dienas ir īsākas. Tieši tādēļ dažas Eiropā populāras šķirnes Latvijā nav vērts audzēt.
“Kad eiropieši saprata, ka kartupeļi var nodrošināt pārtiku visu gadu, ka tie ir veselīgi, tos sāka audzēt katrā sētā,” uzsver vadošā pētniece un piebilst, ka savulaik Austrumeiro­pā kartupeļus audzēja arī lopbarībai, pārējā Eiropā ir uzskats, ka tas pārāk dārgi.    No kartupeļu pārstrādes pārpalikumiem ražo lopbarību, etilspirtu, var ražot arī biodegvielu. Kartupeļus izmanto farmācijā, parfimērijas un tīrīšanas līdzekļu, iepakojama ražošanā.   
    I.Skrabule kliedēja mītu, ka kartupeļi veicina aptaukošanos. “Tie ir enerģijas avots. Kartupeļu cietes molekulas ir garas, tās nevar veicināt aptaukošanos, darbojas kā šķiedr­vielas. Bumbuļos, kaut arī nedaudz, bet ir proteīns, kas ir ļoti vērtīgs, vitamīni C,B, dažādas minerālvielas, arī dzelzs, tajos nav holesterīna, tauku,” skaidroja vadošā pētniece. Aizvien lielāka interese ir par krāsainiem kartupeļiem, jo tie ir veselīgāki. Zilajos un sarkanajos kartupeļos ir antioksidanti. Zilie, līdzīgi kā mellenes, ir labvēlīgi redzes uzlabošanai.  Daudzās valstīs senioriem iesaka ēst krāsainos kartupeļus.
    “Kartupeļu miza gaismā kļūst zaļa, glikoalkoloīdi, kas izveidojas, ir indīgi. Apēdot 200 gramus zaļu kartupeļu, iznākums var būt letāls, arī maziem dzīvniekiem. Var mizot, bet inde ir arī dziļumā, var būt vēdergraizes,” atgādināja I.Skra­­bule un mudināja pievērst uzmanību kartupeļiem veikalu plauktos, jo ilgāk par trim dienām tos turēt gaismā nav ieteicams. Savukārt pirms stādīšanas, paturot bumbuļus gaismā, glikoalkoloīdi aizsargā kartupeļus no kaitēkļiem, tie iestādīti būs izturīgāki pret slimībām.   
        “Bija interesanti, uzzināju daudz vērtīga,” atzina Solvita Jānelsiņa-Zeltiņa. Viņa piemājas dārziņā audzē dažādu šķirņu kartupeļus “Tikai tās, kas garšo. Parādās aizvien kas jauns, gribas pamēģināt,” atklāja liepēniete. Savukārt priekuliete Inese Dedumeta “Dru­vai” pastāstīja, ka vīrs ir liels kartupeļu cienītājs, bet pati nē, uzzinot, cik tie vērtīgi, mainīšot viedokli. “Audzēju vācu Be­larosa un mūsu pašu Prie­kuļu agros. Domāju, ka jāiestāda vēl kāda šķirne,” atzina Sandra Ganiņa un piebilda, ka jauni cilvēki ikdienā maz ēd kartupeļus un tiek uzskatīts, ka ir barojoši, bet ceptus un frī gan nebrāķē.
    Ikvienam bija iespēja iepazīt gan Priekuļos radītās, gan te pārbaudītās kartupeļu šķirnes un tās, kas ir izmēģināšanā. “Viena agra šķirne varētu tikt reģistrēta.    Tāpat šķirne, kuras bumbuļiem ir zila miza ar baltiem plankumiem un dzeltenu mīkstumu. Domājam par maz­dārziņu saimniekiem, lai viņi iepazīst šķirnes un var iegādāties kvalitatīvu sēklu. Arī jauni cilvēki    mazdārziņos vēlas audzēt pārtiku, izmēģina dažādus audzēšanas veidus,” pastāstīja I.Skrabule.
    Pasākumā varēja pagaršot sešu šķirņu kartupeļus, divas no tām, kuras zinātnieki vēl pārbauda, vai Latvijā augs, kāda būs raža un garšas īpašības.    “Visaugstāko vērtējumu nopelnīja    Monta un jauna šķirne, kas vēl tiek pārbaudīta, bet viszemākais vērtējums bija    krāsainajiem kartupeļiem,” rezultātus apkopoja Agroresursu un ekonomikas institūta Prie­kuļu pētniecības centra Zi­nātniskās daļas vadītāja PhD. Ilze Dimante un uzsvēra, ka katram garšo cita šķirne, tāpēc arī selekcionāri rada aizvien jaunas.

  Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma 3. kursa topošie pavāri    skolotājas Daigas Zelčas – Ločmeles vadībā    bija pagatavojuši visdažādākos kartupeļu ēdienus – kartupeļu picu, kartupeļu un siera kroketes, vafeles, kartupeļu un riekstu cepumus, kartupeļu ruleti ar malto gaļu un kartupeļu un banānu salātus. “Ikdienā kartupeļus vāru, cepu cepeškrāsnī,    reti uz pannas, gatavoju biezeni, izmantoju dažādos ēdienos, bet te varēju uzzināt jaunas receptes,” “Druvai” sacīja Dzintra Freimane.
Kartupeļu daudzveidības iepazīšana turpinās. Šodien pasākums “Kartupeļi vieno” notiek Cēsu muzejā, to var vērot arī tiešsaistē. Rīt par kartupeļiem ko jaunu varēs uzzināt Pasaules latviešu mākslas centrā.
      “Kartupeļi taču ir tik dažādi, to zina tie, kas ar tiem strādā, bet ne citi. Gribam runāt gan par kartupeļu vēsturi , gan nākotni. Par kartupeļiem ir liela interese, to pierāda ne tikai šonedēļ rīkotie pasākumi, arī    tas, ka tos pētījuši    dažādu jomu pētnieki, pat literāti, mākslinieki,” uzsvēra I.Dimante.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
125

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
388
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi