Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Iepazīt pazīstamo kartupeli

Sarmīte Feldmane
15:55
05.03.2024
145

Kuri gardāki. Kartupeļus degustē Inese Dedumete (no kreisās), Sandra Ganiņa un Rigonda Prīse.

Vidzemes Inovāciju nedēļā, kuras virstēma ir “Dažādība”, selekcionāri un citu nozaru pētnieki, un interesenti vairākos pasākumos vērš uzmanību kartupeļiem.

Priekuļos dažādu paaudžu interesenti pulcējās pasākumā “Daudzveidīgie kartupeļi – teorijā un praksē”. Agrore­sursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece    Dr. agr. Ilze Skrabule pastāstīja par kartupeļu ceļu no Andu kalniem Dienvidamerikā uz Eiropu, Latviju, par to daudzveidību, uzturvērtību.
“Andu kalnos ir kartupeļu vislielākā daudzveidība, daudz vietējo šķirņu. Tie ir ar dažādu mizas un mīkstuma krāsu, ragaini, apaļi, ovāli, ar dažādām acīm, raibi,” stāstīja I.Skra­bule. Taču eiropieši izvēlējās vien tādus, kam mīkstums balts vai dzeltens, iespējami gludus, un tādus audzējam aizvien.
Peru, piemēram, ir šķirne Līgavas skūpsts , pārgriežot bumbuli, tajā parādās sārtas līnijas kā lūpas. Arī kartupeļu ziedi ir ļoti dažādi, tāpat ziedputekšņi. Andos ir    īpaši apstākļi, kartupeļi, kas aug pie mums, ir  aklimatizējušies mūsu dienas garumam. To dzimtenē dienas ir īsākas. Tieši tādēļ dažas Eiropā populāras šķirnes Latvijā nav vērts audzēt.
“Kad eiropieši saprata, ka kartupeļi var nodrošināt pārtiku visu gadu, ka tie ir veselīgi, tos sāka audzēt katrā sētā,” uzsver vadošā pētniece un piebilst, ka savulaik Austrumeiro­pā kartupeļus audzēja arī lopbarībai, pārējā Eiropā ir uzskats, ka tas pārāk dārgi.    No kartupeļu pārstrādes pārpalikumiem ražo lopbarību, etilspirtu, var ražot arī biodegvielu. Kartupeļus izmanto farmācijā, parfimērijas un tīrīšanas līdzekļu, iepakojama ražošanā.   
    I.Skrabule kliedēja mītu, ka kartupeļi veicina aptaukošanos. “Tie ir enerģijas avots. Kartupeļu cietes molekulas ir garas, tās nevar veicināt aptaukošanos, darbojas kā šķiedr­vielas. Bumbuļos, kaut arī nedaudz, bet ir proteīns, kas ir ļoti vērtīgs, vitamīni C,B, dažādas minerālvielas, arī dzelzs, tajos nav holesterīna, tauku,” skaidroja vadošā pētniece. Aizvien lielāka interese ir par krāsainiem kartupeļiem, jo tie ir veselīgāki. Zilajos un sarkanajos kartupeļos ir antioksidanti. Zilie, līdzīgi kā mellenes, ir labvēlīgi redzes uzlabošanai.  Daudzās valstīs senioriem iesaka ēst krāsainos kartupeļus.
    “Kartupeļu miza gaismā kļūst zaļa, glikoalkoloīdi, kas izveidojas, ir indīgi. Apēdot 200 gramus zaļu kartupeļu, iznākums var būt letāls, arī maziem dzīvniekiem. Var mizot, bet inde ir arī dziļumā, var būt vēdergraizes,” atgādināja I.Skra­­bule un mudināja pievērst uzmanību kartupeļiem veikalu plauktos, jo ilgāk par trim dienām tos turēt gaismā nav ieteicams. Savukārt pirms stādīšanas, paturot bumbuļus gaismā, glikoalkoloīdi aizsargā kartupeļus no kaitēkļiem, tie iestādīti būs izturīgāki pret slimībām.   
        “Bija interesanti, uzzināju daudz vērtīga,” atzina Solvita Jānelsiņa-Zeltiņa. Viņa piemājas dārziņā audzē dažādu šķirņu kartupeļus “Tikai tās, kas garšo. Parādās aizvien kas jauns, gribas pamēģināt,” atklāja liepēniete. Savukārt priekuliete Inese Dedumeta “Dru­vai” pastāstīja, ka vīrs ir liels kartupeļu cienītājs, bet pati nē, uzzinot, cik tie vērtīgi, mainīšot viedokli. “Audzēju vācu Be­larosa un mūsu pašu Prie­kuļu agros. Domāju, ka jāiestāda vēl kāda šķirne,” atzina Sandra Ganiņa un piebilda, ka jauni cilvēki ikdienā maz ēd kartupeļus un tiek uzskatīts, ka ir barojoši, bet ceptus un frī gan nebrāķē.
    Ikvienam bija iespēja iepazīt gan Priekuļos radītās, gan te pārbaudītās kartupeļu šķirnes un tās, kas ir izmēģināšanā. “Viena agra šķirne varētu tikt reģistrēta.    Tāpat šķirne, kuras bumbuļiem ir zila miza ar baltiem plankumiem un dzeltenu mīkstumu. Domājam par maz­dārziņu saimniekiem, lai viņi iepazīst šķirnes un var iegādāties kvalitatīvu sēklu. Arī jauni cilvēki    mazdārziņos vēlas audzēt pārtiku, izmēģina dažādus audzēšanas veidus,” pastāstīja I.Skrabule.
    Pasākumā varēja pagaršot sešu šķirņu kartupeļus, divas no tām, kuras zinātnieki vēl pārbauda, vai Latvijā augs, kāda būs raža un garšas īpašības.    “Visaugstāko vērtējumu nopelnīja    Monta un jauna šķirne, kas vēl tiek pārbaudīta, bet viszemākais vērtējums bija    krāsainajiem kartupeļiem,” rezultātus apkopoja Agroresursu un ekonomikas institūta Prie­kuļu pētniecības centra Zi­nātniskās daļas vadītāja PhD. Ilze Dimante un uzsvēra, ka katram garšo cita šķirne, tāpēc arī selekcionāri rada aizvien jaunas.

  Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma 3. kursa topošie pavāri    skolotājas Daigas Zelčas – Ločmeles vadībā    bija pagatavojuši visdažādākos kartupeļu ēdienus – kartupeļu picu, kartupeļu un siera kroketes, vafeles, kartupeļu un riekstu cepumus, kartupeļu ruleti ar malto gaļu un kartupeļu un banānu salātus. “Ikdienā kartupeļus vāru, cepu cepeškrāsnī,    reti uz pannas, gatavoju biezeni, izmantoju dažādos ēdienos, bet te varēju uzzināt jaunas receptes,” “Druvai” sacīja Dzintra Freimane.
Kartupeļu daudzveidības iepazīšana turpinās. Šodien pasākums “Kartupeļi vieno” notiek Cēsu muzejā, to var vērot arī tiešsaistē. Rīt par kartupeļiem ko jaunu varēs uzzināt Pasaules latviešu mākslas centrā.
      “Kartupeļi taču ir tik dažādi, to zina tie, kas ar tiem strādā, bet ne citi. Gribam runāt gan par kartupeļu vēsturi , gan nākotni. Par kartupeļiem ir liela interese, to pierāda ne tikai šonedēļ rīkotie pasākumi, arī    tas, ka tos pētījuši    dažādu jomu pētnieki, pat literāti, mākslinieki,” uzsvēra I.Dimante.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi