Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Ienāk jauni līderi

Druva
23:00
05.06.2008
16
200806052311435018

Raiskuma pagastā dzīvo Nora un Juris Ķibildi, māsa un brālis, kuri, mācoties Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, guvuši lieliskus panākumus dažāda līmeņa olimpiādēs. Jaunieši savu laiku aizpilda, ar interesi gūstot zināšanas dabaszinātnēs. Aizvadītajā mācību gadā Nora ieguva 1.vietu rajona ķīmijas un latviešu valodas olimpiādē, 3.vietu valsts matemātikas un rajona bioloģijas olimpiādē, Jura kontā ir 1.vieta valsts bioloģijas olimpiādē, kā arī zelta godalga Eiropas Savienības olimpiādē, 3.vieta valsts ķīmijas olimpiādē. Jurim, kurš šogad beidza 10. klasi, vasarā priekšā ir pasaules olimpiāde bioloģijā, kas notiks Indijā.

Māsa un brālis par sevi teic, ka viņi sabiedrībā ir kautrīgi un intraverti. Skolas biedri un pedagogi, ar lepnumu raksturojot Noru un Juri, teic, ka klusie ūdeņi ir tie dziļākie.

Taujāts par panākumu atslēgu, Juris stāsta: “Bioloģija mani aizrauj, gribu to studēt universitātē. Ar iegūto zelta medaļu man ir nodrošināta budžeta vieta. Panākumi ķīmijā vairāk bija veiksme. Olimpiādei gatavojos vien divas nedēļas. Daudz palīdzējuši skolotāji, kuri atbalsta un koncentrē uzmanību uz nepieciešamajām zināšanām.”

Norai interesē dažādas nozares: “Mani vairāk aizrauj zinātne – bioloģija un ķīmija, bet gatavojos arī latviešu valodas olimpiādēm. Apmeklēju arī keramikas pulciņu, mācos ģitārspēli un piedalos orientēšanās sacensībās. Padziļinātu interesi par bioloģiju radīja skolotāja Lauma Micāne, kura priekšmetu māca interesanti un saprotami. Gudrību, iespējams, esam saņēmuši mantojumā, jo mammas radi strādā zinātņu sfērā un tētis ir fizikas skolotājs.”

Gatavošanās pasaules līmeņa olimpiādei Jurim ir satraukuma un atbildības pilna. “Bioloģija nav viegla zinātne, daudz jāmācās. Tagad, olimpiādei tuvojoties, mani nomāc sajūta, ka neko nezinu. Divu nedēļu garumā LU pasniedzēji palīdzēs sagatavoties,” stāsta Juris. Nākotni puisis iecerējis veltīt zaļajai bioloģijai – sniedzot praktisku devumu dabas aizsardzībā, nevis ieslēdzot sevi laboratorijas sienās. “Cik daudz ļauna cilvēks nodarījis dabai! Ir pēdējais laiks kaut ko mainīt. Efektīvs risinājums būtu, ja pasaules iedzīvotāji kļūtu veģetārieši. Nevajadzētu audzēt lopus, fauna pati sevi regulētu un netiktu izšķiesti resursi dzīvnieku turēšanai. Neesmu veģetārietis, tomēr ceru, ka kādreiz man tas izdosies,” stāsta Juris, kurš visaugstāk vērtē godīgumu un taisnīgumu. “Ticu, ka ar šīm īpašībām Latvijā var kāpt pa karjeras kāpnēm. Ja godīgums iet roku rokā ar neatlaidību un stipru raksturu, panākumu veiksme garantēta.”

Puiša lielākais sapnis ir dzīvot saskaņā ar sevi, nekaitējot pasaulei. Viņš vēlas, lai pats un cilvēki ap viņu būtu laimīgi. Juris mīl Latvijas dabu un ar neviltotu prieku vienmēr gaida pirmo sniegu, kas zemi padara tik baltu un svētu. Tādēļ viņš nekad nevarētu atstāt Latviju un meklēt darbu Īrijā: ” Ja iespējama karjeras izaugsme vai sadarbība starptautiskā līmenī, tad lai ārzemes mani gaida, citādi tām saku -nē.”

Noru, kura tūlīt beigs pamatskolu, satrauc globalizācija, kuras dēļ latvieši pārlieku aktīvi izbrauc uz ārvalstīm labākas dzīves meklējumos. “Latvieši rīkojas kā Sprīdītis. Vien atšķirība ir tā, ka viņš atgriezās, bet tagad vairums ceļu mājup vairs negrib atrast. Gribu ceļot, iepazīt citas kultūras, zinātņu attīstību, tikai ne strādāt ārzemēs,” stāsta meitene. Nora plāno mācīties klasē ar dabas zinību novirzienu. Tas pavērs plašākas studiju un karjeras iespējas. “Zinātnes joma ir plaša, nezinu, kas trīs gadu laikā vairāk iekritīs sirdī – bioloģija, ķīmija vai fizika. Kad mācījos 3.klasē, mani kaitināja jautājums – par ko gribi kļūt? Sapņu profesijas man nebija, tādēļ amatu, kas bija jāraksta, špikoju no klasesbiedriem,” smejoties atklāj Nora, kura šovasar mājās garlaicībā nenīks – jau ieplānots brauciens uz Čehiju kopā ar orientieristiem un augustā trīs nedēļu nometne “Alfa”.

Lai gan Nora sevi atzīst par nedrošu cilvēku, viņa izceļas ar aktivitāti un piedalīšanos pasākumos. Meitenes lielākais sapnis sastāv no daudziem, daudziem maziem sapnīšiem, kas savienojoties rada mazu daļiņu no bezgalības piepildījuma. Nora par laimīgākajiem dzīves mirkļiem stāsta: “Mīlu rudeni, jo tad svinu savu dzimšanas dienu. Bet katrā gadalaikā es protu saskatīt ko interesantu un neaizmirstamu, kas ikreiz liek ilgoties, lai gadalaiks atgriežas atkal un atkal.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
15

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
25

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
33

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
224

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi