Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Ielūkoties aiz robežas

Jānis Gabrāns
00:00
12.11.2023
77
Spoku Mednieki 2

Katrs droši vien aizdomājies, kas ar cilvēku notiek pēc nāves, kur paliek dvēsele? Tam bieži pievērsušies literāti, komponisti, kinematogrāfi. 90.gados bija populāra filma “Spoks” ar Patriku Sveiziju un Demiju Mūru galvenajās lomās.

Taču ir cilvēki, kuri vēlas tuvāk iepazīt šo paranormālo pasauli. Pagājušajā nedēļā Liel­straupes pilī uz tikšanos ar interesentiem aicināja Dagnis Irbe­nieks, Pēteris Valdmanis un Dans Minalto, kuri pirms četriem gadiem izveidoja Latvijā pagaidām vienīgo paranormālo parādību pētīšanas apvienību “ECHO”.

Visi nāk no Jēkabpils un ar paranormālajām parādībām sākuši aizrauties jau kopš bērnības.

“Skatījāmies amerikāņu šovu “Ghost Adventures”, kas stāstīja par paranormālām parādībām, un gribējās pašiem pārbaudīt, kā ir patiesībā. Vai tas ir tikai teātris, mārketings, vai tomēr pastāv šī paranormālā pasaule. Kad pieaugām, sākām iegādāties tehniku, arvien vairāk iedziļinājāmies tajā, var teikt, sekojām savam sapnim. Tagad tā mums visiem ir ļoti liela sirdslieta,” pastāstīja D. Irbe­nieks.

Stāstot par savu darbību, vīri norāda, ka spoku, garu, dvēseļu klātbūtni dažkārt var sajust ļoti tieši, taču tas vienmēr ir subjektīvi, tāpēc svarīga aparatūra, kas spēj fiksēt paranormālās parādības. Saziņa ar gariem notiek, izmantojot dažādus veidus. Parasti garu pasaulei piedāvā vienkāršāko saziņas veidu – “jā” un “nē”. Proti, ja kāds no paralēlās pasaules gatavs nākt uz kontaktu un grib teikt “jā”, lai kaut kur piesit vienu reizi, ja “nē” – divas reizes. Šim saziņas veidam tiek izmantota arī ierīce “Rempoods”, kas re­aģē, ja antenai pieskaras kas tāds, kam ir elektromagnētiskais lauks. “ECHO” vīri norāda, ka, veicot pētījumu Salaspils memoriālā, ar kādu garu izveidojusies saturīga saruna tieši caur šo ierīci.

Lai uztvertu vārdus no paranormālās pasaules, izmanto ierīci “Spirit box”, kas darbojas noteiktās frekvencēs. Esot hipotēze, ka spoki, gari, rēgi spēj caur tām komunicēt.

Dažkārt saziņai izmanto arī spiritisko dēlīti, bet, kā norāda D. Irbenieks, komandā viedokļi par to dalās: “Daži netic, ka tas ir objektīvs rādītājs, bet situācijā, kad sēdi pie dēlīša un figūra pa to sāk kustēties pati no sevis, virzot mūsu rokas, tad šoks un pārsteigums ir liels. Tiesa, šobrīd tas reāli darbojies tikai vienā epizodē Alūk­snes pilī, bet tas tiešām bija kaut kas ļoti pārsteidzošs.”

Pētījumu laikā visas darbības filmē. Kameras aprīkotas ar nakts redzamības funkciju, jo darbošanās notiek pilnīgā tumsā. Izmanto vēl citas iekārtas, un “ECHO” veidotie sižeti par pētījumiem skatāmi apvienības “Youtube” kontā.

“Šī nemitīgā filmēšana ir ļoti svarīga,” saka D. Irbenieks. “Ne­re­ti uz vietas liekas, nekā nav, bet, analizējot uzfilmēto materiālu, redzam, ka fiksēts kaut kas, par ko varētu runāt, pētīt vairāk. Tādi bija arī Lielstraupes pilī. Pētījuma laikā bija sajūta, ka nekā paranormāla tur nav, tikai pēc tam, kad rūpīgi izskatījām uzfilmēto materiālu, varējām izdarīt galīgos secinājumus, ka tomēr ar kaut ko esam saskārušies.

Taču vienmēr uzsveram, ka te nekad nebūs viennozīmīgas atbildes. Tas vienmēr bija, ir un būs ļoti subjektīvi. No mums nesagaidīt atbildi, vai konkrētajā ēkā mīt spoki, gari. Šajā lauciņā vienmēr jautājumu vairāk nekā atbilžu. Jo vairāk kādus pierādījumus gūstam, jo vairāk jautājumu rodas, vai tas tiešām ir kaut kas paranormāls. Mēs cenšamies ielūkoties aiz robežas. Darbojamies jau četrus gadus un varam teikt, mums ir pārliecība, ka ar nāvi viss nebeidzas. Bet, kā jau teicu, mūsu mērķis nav kādam to ieskaidrot.”

Atsaucoties uz filmu “Spoku mednieki”, jautāju, vai viņus arī tā dēvē.  Vīri neslēpj, ka tā notiekot, bet paši to negribot, jo viņi taču neko nemedījot. Viņu uzdevums pārliecināties, vai konkrētā vietā sastopams kas paranormāls. Darbības gados Latvijā pētījumus veikuši vairāk nekā 30 vietās, vēl vairāk ir neapgūtu teritoriju. Cēsu novadā bijuši tikai Lielstraupes pilī, labprāt vēlētos izpētīt Cēsu pili, bet vispirms jāvienojas ar pils turētājiem. Vīri atklāj, ka dzimtajā pusē vēlējušies izpētīt Krustpils pili, taču pagaidām nav tur ielaisti, darbinieki uzskatot, ka tāds pasākumus tur varētu kaut ko izjaukt.

Par Latvijas spoku galvaspilsētu tiek dēvēta Blankenfeldes muiža, kur spokojoties visdažādākie gari, bet arī ar tās īpašniekiem par pētīšanu vēl neesot panākuši vienošanos.

Vīri norāda, pirms sākt darboties, svarīgi ir uzzināt katras muižas, pils, vietas vēsturi, kādi notikumi tur risinājušies, jo, vadoties no tā, var veidot savu izmeklēšanu.

“Mums vajag komunicēt ar tur mirušajiem,” stāsta D. Minalto. “Ja, piemēram, zinām, ka te, Lielstraupes pilī , kāds nokritis no torņa vai noslīcis dīķī, varam doties uz konkrētām vietām un runāt. Ja neko nezinām par ēku, ir sarežģītāk. Ja konstatējam, ka ir kas paranormāls, ja rēgs, gars, dvēsele atsaucas sarunai, varam komunicēt. Taču jāsaprot, ka rēgi, gari ir miruši cilvēki, no kuriem dzīvajo pasaulē palikusi kāda neliela daļa, ko varam saukt par dvēseli, un pret viņiem jāattiecas kā pret cilvēkiem. Viņi var būt noskaņoti labvēlīgi, bet var būt arī naidīgi.”

Jautāti, vai no šīs paranormālās pasaules kaut kas var sekot viņiem, vīri atbild apstiprinoši: “Ir rēgi, ar kuriem saskaramies vairākās epizodēs, viņi caur “Spirit box” apstiprina, ka mums seko. Viens no spokiem, kas mums seko, ir sieviete vārdā Krista. Viņa gan ir kautrīga, runā ļoti simboliski, bet bija viens īpašs gadījums. Kādā objektā ar viņu komunicējām stundu pusotru, sarunas beigās viņa aicināja iet uz augšu, uz bēniņiem, tur nonākuši, ieraudzījām uzrakstu pa visu sienu – KRISTA.”

Noslēgumā pajautāju, vai nav bail, ka aizies pārāk dziļi aiz šīs robežas.

“Mēs jau tur esam tik dziļi, ka atpakaļ laikam vairs nevar, un arī gribam būt tajā pusē. Pagaidām baiļu nav. Saņemot atbildes un rodot nākamos n-tos jautājumus uz atbildēm, apzināmies, ka īsti vairs nav iespējas pagriezties atpakaļ,” saka G. Irbenieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi