Biedrības “Cēsu mantojums” meistardarbnīca, kas bija veltīta mūra fasādēm, saistīja daudzus.
“Interese par šo trīs dienu meistarklasi bija liela, katrā dienā kādi padsmit cilvēki darbojās uz sastatnēm. Lielākā daļa strādāja visas trīs dienas, bet dažs ieradās uz vienu, divām dienām,”pastāstīja biedrības vadītājs, restaurators Jānis Tolpežņikovs,
Par norises vietu bija izvēlēts īpašs nams, ēka Cēsīs, Gaujas ielā 11, kas daudzus gadus bija pamesta, bet tagad ieguvusi īpašniekus, kuri vēlas to atjaunot. Šis nams, viens no visgreznāk dekorētajiem Gaujas ielā, savulaik piederējis grāfam Karlam Georgam Zīversam un saukts par “Villa bei Wenden”, atklāja J.Tolpežņikovs. Tiesa, ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves.
Trīs dienu laikā restauratora Jura Pavlova vadībā dalībnieki apguva un nostiprināja prasmes darbā ar kaļķa apmetumu, tajā vilktiem dekoratīviem profiliem. Veco apmetumu attīrīja, nostiprināja, tad bija apmešana, rīvēšana un profilu atjaunošana.
Lielākā daļa meistarklases dalībnieku bija no Cēsu novada. Pēc restauratora teiktā, vilināja arī iespēja iepazīties ar ēku, jo daudziem ar to saistās dažādas atmiņas: “Taču tā bija tikai neliela sadaļa no meistarklases programmas, galvenais akcents bija mācīties, strādāt.” Kopā ar citiem strādāja arī ēkas īpašnieki. Pēc viņu pasūtījuma veikta celtnes izpēte, meistarklases dalībniekus iepazīstināja ar tās datiem, bija iespēja arī doties nelielā ekskursijā pa būvi.
Agija Tiknuse, kura uzņēma meistarklases dalībniekus, saka, ka viņiem kā īpašniekiem tas bijis ļoti noderīgs pasākums: “Varu teikt tikai pozitīvus vārdus par meistardarbnīcu. Ieguvām zināšanas, bija prieks redzēt tik aktīvus meistarklases dalībniekus. Bija ļoti labs meistars, kas dalījās zināšanās. No kopīgās darbošanās kaut nedaudz ieguva arī ēkas fasāde. Šis bija pasākums ar pievienoto vērtību, jo ieguvām kontaktus, kur meklēt padomu, palīdzību, arī zināšanas, kas noteikti noderēs. Meistardarbnīcas ļāva saprast, kā notiek restaurācijas process, kādi nākamies soļi, lai ēku atjaunotu.”
Viņa pastāstīja, ka konkursā iegūtais finansējums tiek izmantots torņa atjaunošanai, kur darbi jau notiek: “Ceram, ka nepaies ilgs laiks, kad varēsim noņemt sastatnes, kas noteikti neizdaiļo ēku, tad tā jau izskatīsies labāk. Mums pašiem nams patīk, darīsim, ko varēsim, lai to atjaunotu.”
“Ēka ilgi bija kā rūpju bērns, stāvēja pamesta, tagad īpašums sāk atdzimt,” saka J. Tolpežņikovs. “Meistardarbnīcas laikā mēs katrs kaut ko ielikām arī no sevis, lai process neapstātos, bet turpinātos. Kad ēkas īpašnieki šogad pieteicās novada pašvaldības un biedrības “Cēsu Mantojums” konkursā finansējumam kultūras pieminekļu saglabāšanai, tikāmies, pārrunājām veicamos darbus. Viņi interesējās, vai īpašumā varētu rīkot meistarklasi. Kad meklējām vietu, kur to organizēt, bija skaidrs, ka tā būs šī.”
Ar šo pasākumu biedrības vasaras meistardarbnīcas ir noslēgušās, kā katru vasaru tās bija divas – viena par koka restaurāciju, otra – par mūru restaurāciju. “Druva” jau rakstīja par meistardarbnīcu brāļu Kaudzīšu muzejā “Kalna Kaibēni” jūlijā, kuras laikā tika atjaunoti ēkas pirmā stāva logi.
J. Tolpežņikos stāsta, ka biedrība siltajā laikā rīko meistardarbnīcas, kad kļūst vēsāk – var iet telpā un klausīties teoriju, šajā rudenī ieplānotas divas lekcijas: “Jau sākam gatavoties nākamajam gadam, kad arī būs divas meistardarbnīcas. Apzinām vietas, kur tās varētu rīkot gan koka restaurācijai, gan mūriem. Ejam tur, kur esam vajadzīgi, kur mūs vēlas redzēt. Var pat teikt, ka meistardarbnīca savā ziņā ir talka, uz kuru pulcējas domubiedri. Cilvēki nāk ne tikai kaut ko iemācīties, bet kopīgi palīdzam arī īpašniekam. Strādājam, pārrunājam, visu procesu izdzīvojam kopā. Un tā veidojas apziņa, ka daudzas lietas var paveikt kopā.”
Komentāri