Iedzīvotāji nobalsoja, sāls istaba top

Vēl pāris nedēļas, un Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas pirms­skolas izglītības iestādes Taurenē “Asniņš” audzēkņiem būs pieejama sāls istaba.

Meistari ierīko telpu. Ērikam Ričardam un Oskaram Cī­ruļiem tā ir pieredze šādā darbā.  “Telpas sagatavošana ne ar ko neatšķiras no iekšdarbiem citur, svarīgākais ir sāls uzklāšana uz sienām, griestiem. Tiek izmantota dažāda rupjuma pārtikas sāls,” atklāj Oskars no SIA “K4Medical OŪ” un piebilst, ka katra firma to dara citādi, bet svarīgākais jau ir rezultāts un kalpošanas ilgums. Viņš pastāsta, ka 7,2 kvadrātmetru telpā tiks izmantotas trīs tonnas sāls. Uz sienas un griestiem līdz trīs centimetru, bet uz grīdas līdz septiņu centimetru biezumā.

“Sāls istabā vienlaikus varēs atpūsties divi pieaugušie un divi bērni. Mūsu audzēkņi te varēs mierīgi pasēdēt, paskatīties kādu multeni,” pastāsta pamatskolas direktora vietniece pirmsskolā Dace Potaša un piebilst, ka tā ir pēdējā telpa ēkā, kas nebija tā īsti izmantota. Te bija neliela noliktava, pirms tam virtuves trauku mazgātava. Lai meistari varētu sākt strādāt, telpa bija jāatbrīvo no vecās santehnikas, darbs izrādījās ilgāks nekā paredzēja, to padarīja pašu iestādes spēkiem, tad varēja sākt strādāt meistari.
Meistari pastāsta, ka sāls telpas daudzās valstīs bijušas iecienītas gadsimtiem. Tā kā Latvijā sāls ieguves nav, tad tikai pēdējās desmitgadēs veselības atgūšanai, uzlabošanai izmanto sāls istabas. Vispirms tās bija veselības un rehabilitācijas centros, tad spa, tagad arī izglītības iestādēs.

D.Potaša atklāj, ka iecere par sāls istabu bērnudārzā bijusi jau pirms  sešiem gadiem, kad reorganizēja pamatskolu.

“Skaidrs, ka par iestādes budžetu to iekārtot nevar. Tika iesniegti pieteikumi dažādos projektos, bet atbalstu nesaņēmām. Tehniskais projekts bija gatavs, un gaidīja iespēju. Tad pašvaldība izsludināja    Līdzdalības budžeta projektu, atlika vien iesniegt pieteikumu,” stāsta D.Potaša.

Starp 14 projektiem taureniešu iecere guva visvairāk iedzīvotāju balsu un ieguva pašvaldības finansējumu 14 998 eiro. D.Potaša piebilst, ka diemžēl daudzas balsis netika ieskaitītas, jo balsotāji nebija deklarēti Cēsu novadā.    Viņai arī savs vērtējums par balsošanu līdzdalības budžeta projektu konkursā. ”Katrs drīkst balsot par diviem projektiem, bet ne par vienu divreiz. Ja es balsoju par savu projektu, par otru nebalsošu, lai kā to gribētos atbalstīt, ber neradīšu sev konkurenci,” pārdomās dalās taureniete.

D.Potaša iesniedza projekta pieteikumu    arī šī gada līdzdalības budžeta konkursam. Iecere – sporta infrastruktūras uzlabošanai Taurenē, Dzērbenē un Vecpie­balgā, paredzēja ierīkot āra tenisa galdus, atpūtas solus    un velo novietnes. “Ja projektu īsteno trijos pagastos, tātad arī balsot vajadzētu ļaut trīs pagastu iedzīvotājiem. Taču no Vecpiebalgas vien tika iesniegti trīs pieteikumi. Tā balsis sadalījās un neviena Vec­pie­balgas apvienībā iecerētā ideja neguva ne balsis, ne finansējumu,” saka D.Potaša. Savukārt pērn vecpiebaldzēnu projekts Ūdensrožu dīķa labiekārtošanai guva daļēju finansiālo atbalstu, pamazām sākas iecerētā īstenošana.

D. Potaša vērtē, ka projektu pieteikumi ir īsta ideju banka novada plānotājiem, apvienību pārvaldēm. Projektos, ne tikai līdzdalības budžeta, arī kopienu, ir iedzīvotāju vajadzības, un pašvaldība arī kādas no tām varētu īstenot.

Taurenes bērnudārzā pedagogi izmanto    Montesori, Barboleta metodes, notiek Dabas vides estētikas , silto smilšu, smilšu spēļu terapijas un multisensosoro sajūtu nodarbības. Tagad būs arī sāls istaba    Haloterapijas procedūrām.

“Sāls istabu, tāpat kā citas nodarbības un procedūras var izmantot ne tikai mūsu audzēkņi. Protams, jautājums, cik pedagogiem ir laika    sniegt šo pakalpojumu. Vecā­ki, kuru bērniem tas būtu vajadzīgs, mūs atrod, bet uzreiz nevaram pieņemt,” pastāsta D.Potaša.

Arī šīgada līdzdalības budžeta projektu konkursā vislielāko atbalstu ieguva pirmsskolas izglītības iestādes projekts -  “Sporta laukuma izveide Jāņmuižas pirms­skolas izglītības iestādē”. Jaunais sporta laukums būs publiski pieejams sabiedrībai.    Tāpat finansējumu saņems Līgatnes Jauno Līderu vidusskola, lai atjaunotu nokalpojušo skrejceliņu ar jaunu segumu,    volejbola laukuma teritoriju, laukuma elementus un ierīkotu ap to žogu. Te­ritorijā paredzētas vairākas atpūtas vietas ar atkritumu urnām, āra spēlēm. Teritorijas atjaunošana    būs nozīmīga visai kopienai, kurai tā būs pieejama. Par Līdzdalības budžeta finansējumu tiks veidots Disku golfa parks Spārē.  Līdz­dalības budžeta projekti jāīsteno divu gadu laikā.