Ikgadējā Cēsu novadu pedagogu konference šogad notika jaunā formātā, svinīgā pasākuma vietā bija iedvesmojošas sarunas.
Vairāk nekā 150 novada pedagogus jaunajam darba cēlienam iedvesmoja ar izglītību, kultūru un uzņēmējdarbību saistīti profesionāļi, kas dalījās redzējumā par radošuma un kultūras nozīmi izglītībā un bērnu nākotnē.
“Kultūra vijas cauri ikvienam mācību priekšmetam un ir ļoti nozīmīga, ikviens, esot šajā kultūrvidē, aug kā personība, tāpēc kultūras bagātība un kultūrpratība ir ieguvums sabiedrībai kopumā,” “Druvai” teica Cēsu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila. “Tas, ka nākamajā gadā Cēsis ir kultūras galvaspilsēta un notiks Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, ir pastiprinošs faktors šī gada tēmas izvēlei.” Arī pasākuma moderatore, domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, konferenci ievadot, uzsvēra, ka kultūrpratība sekmē sociālo un politisko līdzdalību, palīdz karjeras izaugsmē un biznesā. Viņa arī aicināja pedagogus pierakstīt runātāju atziņas, lai tajās varētu dalīties ar kolēģiem, un lapas ātri vien pildījās ar pedagogu pierakstiem par dzirdēto.
Par savu redzējumu radošuma un kultūras nozīmē stāstīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, koncertzāles “Liepājas dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, Siguldas kultūras centra “Devons” vadītāja Jolanta Borīte, uzņēmējs, SIA “KLOM” īpašnieks Miķelis Isajevs, “FranklinCovey Latvia” treneris Emīls Lukjanskis, kā arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte. Linda Markus-Narvila “Druvai” pauda gandarījumu, ka pieredzē dalījās arī novada pārstāvji: “Ne vienmēr vajag skatīties tālumā, bet izmantot un dalīties ar to spēku un bagātību, kas mums pašiem ir.”
Uzrunātie pedagogi un skolu direktori atzinīgi vērtēja konferences formāta maiņu, labprāt iepazina arī Cēsu Pilsētas vidusskolu, kur notika konference. Cēsu Bērzaines pamatskolas direktors Zigmunds Ozols vērtē: “Konferences formāta maiņa ir labi izdevusies, arī runātāji izvēlēti tiešām zinoši un iedvesmojoši.” Priekuļu vidusskolas pedagoģe Sandra Kārkliņa pēc pirmās daļas lektoru noklausīšanās bija iedvesmota: “Klausoties radās sajūta, ka vajag tikai rakt, vajag darīt. Ir tāds radošs pacēlums. Vajadzīga griba darīt un atbilstošas pieejas atrašana bērniem, lai veidotu dialogu. Konferencē dzirdētais ir arī apstiprinājums, ko jau daru. Satiekot citus pedagogus, redzot smaidus un cerību katra acīs, ir sajūta – viss jau ir pareizi.” Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas pedagoģe Elita Zvaigzne piekrīt, ka konference ir pozitīvs grūdiens jaunajam mācību gadam pēc garā vasaras atvaļinājuma: “Vēlējos atbraukt, lai sakopotu domas, sagatavotos jaunajam mācību gadam, gūtu idejas kādai klases stundai. Tas īpaši tāpēc, ka ilgu laiku esmu bijusi pamatskolas angļu valodas skolotāja, bet pagājušajā gadā mani iemeta jaunā piedzīvojumā, kļuvu par 2. klases audzinātāju. Man patika arī atgādinājums, ka rīts ir gudrāks par vakaru, jo es esmu tā, kas domā naktī, no rīta apdomāto pārstrādāju. Piedalos skolas projektu gatavošanā, un te man ļoti palīdz ieteikums nebaidīties no problēmām un kļūdām, jo projektos par to vienmēr ir uztraukums. Ar prieku satiku gan esošos kolēģus, gan iepazinos ar jauniem un guvu iedvesmu.”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā pedagogiem atgādināja, ka darba tirgū vajadzības mainās un nepaies ilga laiks, kad nepietiks ar digitālajām prasmēm un zināšanām, jaunajiem cilvēkiem būs svarīga kritiskā domāšana, kognitīvā pielāgošanās jeb spēja vienlaikus risināt daudzus problēmjautājumus. Aizvien vairāk dominēs ilgstpējīga domāšana, starpkultūru attiecības, līdera prasmes ,sociālā inteliģence. “Un šo prasmju apguvē kultūrai, kultūras pratībai un kultūras izglītībai ir izšķiroša loma. Lielais jautājums ir – kā inficēt bērnus, kā inficēt pašiem sevi ar kultūru. Skaidrs, šeit ļoti liela loma ir ģimenēm. Bet vienlaicīgi ir jāapzinās, ka ir dažādas ģimenes, dažādas izpratnes. Un šeit mēs nonākam pie tā, ka arī skolai, skolotājiem un klases audzinātājiem var būt liela loma bērna kultūrpratības un kultūras izpratnes un vēlmes pēc kultūras vairošanā. Un te es skatos ar cerībām, ka arī jums ir līdzīgas vērtības un domas, un jūs jūtat aicinājumu vest bērnus pretī kultūras piedāvājumam, izpratnei, dažādībai. Vediet bērnus, vediet sevi kultūras un zinātkāres pasaulē!”
Konferencē bija aicināti piedalīties līdz pieciem cilvēkiem no katras izglītības iestādes. Linda Markus-Narvila teic, ka aicināti bija gan pirmsskolas, gan vispārējo izglītības iestāžu, gan profesionālās un interešu izglītības pārstāvji: “Ne tikai no pašvaldības izglītības iestādēm, bet arī valsts un privātajām, jo visi esam viena izglītības ekosistēma.” Daloties redzējumā par izmaiņām konferences formātā, Izglītības pārvaldes vadītāja atzīst: “Izglītības nozare jau ilgāku laiku piedzīvo pārmaiņas, tāpēc briedām pārmaiņām arī pasākuma formātā, lai pielāgotu savu devumu, tas būtu kvalitatīvs, interesants un noderīgs. Ne velti atgādinām– pastāvēs, kas mainīsies. Negribam graut to, kas ir labs, bet vēlamies ienest arī jauno. Protams, bijām satraukušies, kā būs, bet redzu, ka cilvēki ir apmierināti, par to gandarījums. Konferenci plānojām akadēmiskā, izglītojošā rakursā, lai sniegtu iedvesmu jaunajam mācību gadam, savukārt pedagogu godināšanu atstājam uz Skolotāju dienu, bet arī tai esam iecerējuši formāta maiņu.”