Gada nogalē, kad ir apsveikumu kartīšu sūtīšanas laiks, Cēsu dome pilsētas labvēļiem, arī sadarbības partneriem ārzemēs nosūtījusi kartīti ar gleznas „Pilsētas dvēsele” reprodukciju.
Gleznas autors ir Tbilisi mākslas akadēmijas profesors Vahtangs Megrelišvili, kura fascinējošā glezna Cēsīs radīta šovasar – trīs dienas pirms kara Gruzijā. Uzaicināts uz Cēsu akvareļmākslas starptautisko plenēru, V.Megrelišvili nedēļas laikā paguva iemīlēt latvisko pilsētu, izjūtot to ar dvēseli, bet, izmantojot māksliniecisku garu, saskatīt un krāsās atklāt tās būtiskākos simbolus.
Pirmo reizi cēsnieki mākslinieka gleznoto „Pilsētas dvēseli” ieraudzīja Cēsu Jaunajā pilī, apmeklējot to pēc restaurācijas darbu veikšanas. Otrajā stāvā, lielajā salonā pavērās skats uz grafiskā rokrakstā zīmēto akvareli. Tā centrā ir viduslaiku vācu pils, kuru 21. gadsimtā apskauj karogs – latviski nacionālās krāsās. Aiz pils mūriem paceļas lukturu izgaismoti stāvi, kuri ir majestātiskāki par seno pili. Pilsētas sargeņģeļiem ceļu rāda balts, apsarmojis koks. Mēness mainās ar sauli, to ietekme uz pilsētu ir mūžīga un spoža. No debess spīdekļu skatu punkta pilsēta ir kā graudiņš saujā, bet šo mazo graudiņu apjumj spēcīga aura, kura veidojusies gadu simteņos un kura ir tik pievilcīga kā vējrādītāji veco jumtu korēs.
„Gruzīnu mākslinieka skatījums uz pilsētu mūs tā fascinēja, ka akvareļmākslas izstādes atklāšanas dienā sākām sarunas ar viņu par iespēju mākslas darbu iegādāties. Tā kā tas nebija iespējams, piekritām vēl nebijušam darījumam – apsolījām nopirkt gleznu, kuru viņš paspēs uzgleznot naktī pirms aizbraukšanas no Cēsīm,” pastāstīja mākslas galerijas „Dūja” darbiniece Inese Ciekure. „Kad pēc astoņu stundu darba nākamajā rītā Vahtangs ieradās galerijā ar jauno mākslas darbu un to iztina, es aiz pārdzīvojuma apraudājos – tik iespaidīga glezna bija izdevusies. Vairākus mēnešus mākslas darbs galerijā stāv goda vietā. Tas uzrunā gandrīz ikvienu apmeklētāju, raisot cilvēkos emocijas.”
Inese Ciekure vērsās pie Cēsu kultūras darbiniekiem ar ideju, ka „Pilsētas dvēsele” ir jāreproducē, lai to redzētu un tā priecētu pēc iespējas vairāk ļaužu. Viņas ideja guva atbalstu pilsētas domē, un tagad glezna ir iemiesojusies kartītē, kuru iecerēts svinīgos brīžos pasniegt pilsētas viesiem, uz kuras rakstīt veltījumus pilsētas atbalstītājiem.
