Kaut arī Gruzijā apkures sezona ir par vairāk nekā diviem mēnešiem īsāka, problēmas šajā jomā esot lielas. Saņēmuši atbildes par iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem, viesi atzina, ka siltuma saimniecība šeit ir ļoti labā līmenī un pakalpojums gana lēts, kaut Gruzijā ienākumi ir mazāki nekā Latvijā.
Sarunās daudz tika runāts par teritoriālo reformu. Arī Gruzijā tā vēl tikai notiek un līdzīgi kā Latvijā nākamās pašvaldību vēlēšanas notikšot pēc jaunā teritoriālā iedalījuma. Gan viesi, gan priekulieši bija vienisprātis, ka nevajag apvienot pagastus, jo tas nedošot pozitīvus rezultātus. Kā piemērs tika minēta Daugavpils, kura ir otra lielākā pilsēta Latvijā, bet viena no nabadzīgākajām. Daudz jautājumu bija arī par nodokļu politiku, to iekasēšanas mehānismu, par pašvaldības finanšu avotiem, par nodarbinātību un rūpniecības attīstību. Kā izteicās Levans Urušadze, Gruzijā atšķirībā no Latvijas cilvēki nav pieraduši, ka par pakalpojumiem ir jāmaksā. Viņi nevar saprast, ka ir jāmaksā valstij ienākuma nodoklis un par patērēto elektroenerģiju. Nesen esot ieviesti skaitītāji un cilvēki sākuši taupīt elektrību, tas savukārt radījis problēmas energosistēmā, jo radies elektroenerģijas pārpalikums.
“Bija laiks, kad dzīvojām vienā valstī, kura saucās PSRS, tad mūsu valstis bija līdzīgā attīstības līmenī. Mēs tagad varam redzēt jūsu valsts attīstību,
Gruzijā situācija patlaban ir tāda
kā Latvijā 1995. gadā. Attīstībā abas
valstis šķir desmit gadu ilgs periods. Atgriežoties mājās, vēlamies paņemt līdzi jūsu piere-dzi, lai palīdzētu savai valstij ātrāk attīstīties. Pateicoties Latvijas pieredzei, Gruzija varētu nepieļaut tās kļūdas, kas bijušas šeit,” sacīja Aleksandrs Kalavdadze.
Komentāri