Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Granulas – arvien pieprasītāks kurināmā veids

Anna Kola
00:00
23.01.2024
96
Granulas 1

Šī rudens un ziemas sezona, ja neskaita pēcsvētku nedēļu ar lielo salu, ir bijusi samērā silta. Tāpēc vajadzība pēc kurināmā arī svārstīgāka nekā citkārt. Par to, kā veicas ar granulu tirgu šajā sezonā, “Druva” vaicāja vietējiem granulu ražotājiem.

“Mūsu uzņēmumam pagājušais gads bijis pilns ar dažādiem negaidītiem izaicinājumiem. Vasaras un pavasara periodā saskārāmies ar milzīgu pieprasījumu, par kādiem 50% lielāku nekā parasti šajā periodā. Diem­žēl zemais moduļu māju pieprasījums kā arī vispārējais būvniecības apjoms Norvēģijā un citās skandināvu valstīs nozīmēja, ka samazinājās pieprasījums pēc kokmateriāliem, tāpēc sāka  trūkt izejmateriāla gan granulām, gan briketēm un to cenas sāka kāpt,” situāciju komentē SIA “Eccal” eksporta un pārdošanas speci­ālists Maksimilians Biezais. “Vēl vienu pārsteigumu sagādāja septembris, vēsturiski tas ir laiks, kad pieprasījums ir vislielākais, taču gan mums, gan konkurentiem šis laiks bija ar zemāko pieprasījumu, kāds redzēts pēdējos gados. Nav gan īsti skaidrs, kāpēc tā,” turpina M.Biezais. Viņš piebilst, ka ziema patlaban ir pietiekami auksta, tāpēc granulu noiets ir samērā augsts. “Lai nodrošinātu siltumu, daudziem granulu vajag tik daudz, ka to pat nevar atļauties. Redzama cenu krišanās tendence, un ceram, ka šī cena sasniegs punktu, kur iedzīvotājiem nebūs jāizvēlas starp siltumu vai kādu citu rēķinu,” piebilst M.Biezais.

Uzņēmuma SIA “Baltic Wood Trade” pārstāve Anete Selga, runājot par šo sezonu, komentē: “Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kokskaidu granulu pārdošanas apjomi mūsu uzņēmumam vietējā tirgū ir palielinājušies. No 2022. gada esam atvēruši internetveikalu un piedāvājam piegādes klientiem uz mājām, kas būtiski ir palielinājis interesi par mūsu produktiem.” Viņa teic, ka sezonas sākumā vēl bija silts, rudens bija ilgs, turklāt daļa klientu vēl nebija izlietojuši iepriekšējās sezonās iegādāto, tāpēc interese par kurināmo bija mazāka nekā citus gadus. “Iestājoties aukstajam laikam, pieprasījums ir strauji palielinājies. Granulas kā kurināmais ir pirmās nepieciešamības prece, tām ir pieprasījums neatkarīgi no cenas. Protams, palielinoties granulu apkures katlu popularitātei, patērētāji kļūst arvien izglītotāki, seko tendencēm tirgū un izvēlas produktu, balstoties uz zemāko cenu ar iespējami labāko kvalitāti. Salīdzinot situāciju ar 2022. gada sezonu, kad cenu un pieejamību būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija, šobrīd cenas tirgū ir izlīdzinājušās un nonākušas iepriekšējā līmenī,” pastāsta uzņēmuma “Baltic Wood Trade” pārstāve.

Kokapstrādes uzņēmums SIA “Bitus Latvia”, kas līdz pagājušā gada septembrim bija pazīstams kā SIA “Byko-Lat”, Cēsu ražotnē granulas ražo jau vairāk nekā 20 gadus. “Apkures granulas ražojam no kokapstrādes procesā radušās tīras egles vai priedes kokskaidas, kas tiek iegūtas gan Cēsu, gan Valmieras ražotnē. SIA “Bitus Latvia” ražo tikai augstākās kvalitātes kokskaidu granulas. Jau vairākus gadus testa rezultāti parāda, ka mūsu ražotajām apkures granulām ir augstāka siltumietilpība un zemāks pelnu saturu procents, kā to paredz kvalitātes sertifikāts “ENplus A1”,” pastāsta uzņēmuma Cēsu struktūrvienības plānošanas speciāliste Viandra Herbsta. “Mūsu uzņēmuma granulu pircēji ir granulu katlu īpašnieki, kas novērtē kvalitatīvas preces priekšrocības gan ikdienas apkures katla apkopē, gan patēriņa daudzumā. Mūsu prioritāte ir Vidzemes mājsaimniecības. To pierādījām 2022. gada pirmajā pusē, kad pieprasījums pēc kokskaidu granulām palielinājās tik strauji, ka ražošanas jaudas to nevarēja nosegt. Mūsu realizācija primāri bija vērsta, lai nodrošinātu uzticīgo, lokālo klientu, nevis uz peļņas gūšanu eksportā. Tajā brīdī pārdošanas cenu noteica izejmateriālu un energoresursu cenu neprognozējami augstās svārstības, kā arī deficīta aspekts.”

V.Herbsta pastāsta, ka 2023.gadā realizācijas apjomi, salīdzinot ar 2022.gadu, izlīdzinājās, gadu iepriekš pārdošanas apjoms bija sarucis par 24 %. “Pērn nostabilizējās gan izejmateriālu, gan energoresursu cenas, kas attiecīgi nomierināja arī granulu realizācijas cenas, bet diez vai tās jebkad atgriezīsies 2021.gada līmenī. Granulu piedāvājums Latvijas tirgū ir plašs. Tas ļauj klientiem brīvi izvēlēties sev tīkamo pārdevēju.

Kā kokapstrādes uzņēmumam aizvadītais gads arī mums bija izaicinājums. Nestabilā tirgus situācija būtiski iespaidoja apstrādes jaudas, kas attiecīgi samazināja granulu ražošanas galveno izejmateriālu – ēveļu skaidas, bet tas neietekmēja mūsu granulu ražošanu. Globālie notikumi un kopējā situācija kokapstrādes nozarē gan iespaidoja SIA “Bitus Latvia” 2023. gada peļņas rādītājus, bet šo gadu esam sākuši optimistiski, izvirzot jaunus mērķus, tai skaitā arī granulu ražošanā un tirdzniecībā,” tā V.Herbsta.

UZZIŅAI

Kas jāņem vērā, iegādājoties apkures granulas
• Garums – atšķirīgs garums var traucēt optimālai degļa un padeves sistēmas darbībai.
• Mitrums – augstāks mitrums samazina degšanas efektivitāti, jo tiek tērēta enerģija kurināmā žāvēšanai, kā arī iztvaikojušais ūdens absorbē siltumu kurtuvē, to dzesējot.
• Pelnu saturs – lielāks pelnu saturs palielina tīrīšanas nepieciešamības biežumu, kā arī var veidot nevēlamu nosēdumu veidošanos katlā.
• Mehāniskā izturība – granulas ar nepietiekamu mehānisko stiprību var sadalīties un sabirzt, radot pārāk lielu putekļu un sīko daļiņu koncentrāciju.
• Putekļu un smalko daļiņu saturs – pārāk liels sīko daļiņu daudzums var likt aizsērēt padeves mehānismiem, kā arī katlā radīt nekontrolētu gruzdēšanu ārpus degļa zonas.
• Siltumspēja – augstāka granulu siltumspēja nodrošina, ka vienāda siltuma daudzuma iegūšanai nepieciešams mazāk granulu.
• Tilpuma blīvums – optimāls tilpuma blīvums nodrošina vienmērīgu degšanu un augstu mehānisko izturību.
• Pelnu kušanas temperatūra – pelnu kušanas temperatūrai jābūt augstākai par kurtuves temperatūru, lai neveidotos sakusumi un sakusušu minerālu saneses.

Avots: grandeg.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi