Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Godina Cēsu kaujās kritušos

Druva
23:00
02.07.2006
2

Noliekot ziedus pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Lejas kapos, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders teica: „Manuprāt, Latvijas valsts vēstures veidošanā Cēsu kauju nozīmīgums vēl līdz galam nav izvērtēts. Katru gadu, kad 22. jūnijā pulcējamies kopā, vēlamies Cēsu kaujām piešķirt arvien lielāku nozīmību, atgādinot un rosinot arī valstī un tās aizsardzības struktūrās šo vēsturisko notikumu pacelt augstākā vērtējuma līmenī. Pateicoties bijušajam Latvijas Bruņoto spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam, Cēsu kauju svarīgums valsts vēsturē savu nozīmību sācis atgūt. Lai Baltijas tautas būtu vienotas, tad varēsim būt neatkarīgi!”

Lejas kapos vienīgais no cēsniekiem piemiņas brīdī klāt bija Indulis Kaukulis. „Uz Cēsu kauju atceres pasākumu nācu, jo arī mans vectēvs un tēva brālis bija cīnītāji,” viņš teica.

Vienības laukumā piemiņas brīža dalībniekus uzrunāja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ģenerālinspektors, ģenerālis Juris Vectirāns: „Kad atceramies kaujas pie Cēsīm,

nedrīkst piemirst, ka tās nesa pirmās uzvaras, kas deva lielo uzvaru – brīvu Latviju. Šajās kaujās kopā ar Latvijas karavīriem cīnījās igauņu karavīri. Daudzi no viņiem latvju zemē palika uz mūžīgiem laikiem. Igauņi kopā ar latviešiem vienoti gāja kaujās. Cēsu kaujas apliecināja, ka gan latviešu, gan igauņu mērķis bija viens – brīvas un neatkarīgas valstis.” J. Vectirāns atgādināja, ka šajā dienā Rīgā, Esplanādē tiek atklāts

piemineklis pulkvedim Kalpakam. “Jāatceras, ka tautas, kuras godina savu vēsturi un varoņgarā ir vienotas, brīvības mērķus sasniegs vienmēr,” uzsvēra ģenerālis.

Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tomass Luks atzina, ka Cēsis igauņiem ir ļoti svarīga vieta. “Gribu pateikties latviešu tautai un Latvijas zemei par vienotību, par kopīgi izcīnīto brīvību. Daudzi igauņu karavīri dus Latvijas zemē. Tādēļ novēlu, lai mūsu tautu kopējā sadraudzība pastāv vienmēr,” aicināja vēstnieks.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris darba pienākumu dēļ Cēsīs nevarēja ierasties, bet piemiņas dienas dalībniekiem atsūtīja vēstuli, kurā uzsvēra Cēsu kauju nozīmību.

Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis atgādināja, ka, tāpat kā 1919. gadā, arī šodien kopā piemiņas dienā ir leģendārā Kuperjanova bataljona pārstāvji. “Aicinu stiprināt abu tautu vienotību, neaizmirstot cīnītājus, kuri krita par mūsu valstu neatkarību.”

Vienības laukumā uzstājās Bruņoto spēku štāba orķestris, bet Cēsu Izstāžu namā atklāja Igaunijas Republikas valsts apbalvojumu izstādi, kas apskatāma līdz 29. jūnijam. Svinīgajā brīdī

piedalījās arī Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tomass Luks. Izstādi atklāja triju Igaunijas Republikas apbalvojumu kavalieris, Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass: „Cēsu rajona padomei ir laba sadarbība ar Igaunijas ārlietu ministriju. Tādēļ šī izstāde ir Cēsīs, kas ir pirmā un, iespējams, vienīgā šāda veida izstāde, ko Cēsīm sagādāja Ārlietu ministrijas sekretārs Juris Treijs. To veidojusi Igaunijas Republikas valsts kanceleja sadarbībā ar ārlietu ministriju.”

Vēstnieks Tomass Luks latviski sacīja: „Man prieks būt kopā ar cēsniekiem šajā vēsturiskajā, igauņiem ļoti svarīgajā vietā un dienā. Domājot par mūsu kopīgo vēsturi, šī izstāde ir svarīga , jo arī latvieši, ne tikai karavīri, bet arī politiķi un zinātnieki apbalvoti ar Igaunijas republikas valsts apbalvojumiem.” Vēstnieks iepazīstināja ar septiņiem izstādē redzamajiem ordeņiem un medaļām. Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Velvele Igaunijas vēstniekam pasniedza grāmatu par Latviju un kā pirmajam – tikko iznākušo Cēsu 800 gadei veltīto fotogrāfiju albumu par mūsu pilsētu noskaņās un gadalaikos.

Māris Niklass ir vienīgais Cēsu rajonā, kura pūrā ir Igaunijas Republikas valsts apbalvojumi: „Esmu saņēmis divus ordeņus un vienu medaļu. 1992. gada 2. februārī Igaunijas valsts prezidents Lenarts Meri man piešķīra ordeni – Zelta ērgļa zelta krustu. Vēl esmu saņēmis Igaunijas Republikas aizsardzības ministrijas Atzinības krustu un Kaicelites (tas pats, kas latviešu Zemessardze) otrās šķiras Baltā krusta ordeni.” M. Niklasam tā ir Igaunijas valsts atzinība par veikto Cēsu kauju piemiņas saglabāšanā. “Gribu piebilst, ka igauņi Cēsu kaujas pratuši novērtēt daudz augstāk nekā mēs. Igaunijā tie ir valsts svētki. Jau 1919. gadā Dienvidigaunijā ar komandanta pavēli 23. jūniju svinēja kā Uzvaras dienu. Igauņi šo kauju nozīmību saprata tūlīt, bet mēs gadiem ilgi cīnāmies, lai pierādītu, kāda loma vēsturē bija Cēsu kaujām,” aizrādīja M. Niklass.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
13

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
23

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
48
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi