Tā kļuvusi par nacionālu bagātību, kuras vērtība ar katru gadu un katru cēsnieku sarīkoto starptautisko plenēru pieaug. Kolekcija līdz šai dienai apvieno ap 300 akvareļus, kuru autori ir mākslinieki no 20 valstīm.
Latvijas un vēl četru valstu pārstāvji pirmdien Cēsīs sāka desmit dienu ilgu gleznošanas maratonu. Veiksmīgākie darbi veidos izstādi un nākamceturtdien ar tās atklāšanu arī sāksies Cēsu 800 gades svinības, paverot vaļā svētku slūžas. Izstāde būs apliecinājums tam, kā 2006. gada vasaras noskaņas pilsētā redz paši cēsnieki – mākslinieki Laila Balode, Kristīne Rozenberga un Reinis Dzudzilo, kā Cēsis akvarelī glezno tai uzticīgie – Jānis Anmanis, Dzintra Cepīte, Elizabete Meņģele un citi Latvijas mākslinieki. J. Anmanis uzsver, ka Cēsis glezno jau no 1965. gada. Ne mazāk interesanti būs redzēt, kā radošā ceļojumā Cēsīs atkal strādājuši Krievijas, Lietuvas un Amerikas pārstāvji, kā Vidzemes krāsas tvēris Illimārs Pauls, gleznotājs no Igaunijas, kurš te ir pirmo reizi.
Latvijā dzimušais, bet Amerikā dzīvojošais mākslinieks Aivars Zandbergs svētku laikā Cēsīs ieradies ar
dāvanu – savu fotoizstādi, kas stāsta par Amerikas dabu un valsti, par latviešu iedzīvošanos un tālumnieka skatu uz dzimteni. Izstāde iekārtota Cēsu domes vestibilā.
Lietuvietis Vlads Lisaitis pēc desmit gadu pārtraukuma uz Cēsīm traucies ļoti tīkamu atmiņu pārņemts par mākslas un sportiskiem brīžiem, par iegūtiem draugiem, kā arī ar nesenu atklājumu, ka radu rakstos atradis arī latviešus -gan senatnē, gan mūsdienās. „Esmu izzinājis senčus 800 gadu senā pagātnē, kad fon Ropi no Vestfāles Livonijas ordeņa laikā 13. gadsimtā iepirka lietuviešu zemes,” par atklājumu aizrautīgi stāstīja mākslinieks V. Lisaitis. Viņa grafikas un koktēlniecības darbi jūlijā vienlaicīgi būs skatāmi Japānā un Spānijā, bet jaunākais akvareļmākslā Latvijā, šeit Cēsīs.
Plenēra māksliniecisko daļu uzņēmusies vadīt gleznotāja Maija Jakoviča, saimnieciskos jautājumus –
Nata Livonska, bet finanšu piesaisti no Eiropas Savienības – Jolanta Solovjeva. Abas ir Vidzemes vēstures un tūrisma centra darbinieces. „Mākslinieku jauno paaudzi šogad plenērā aicinājām pārstāvēt cēsniekus Reini un Kristīni. Kristīnes tēvs Pēteris Rozenbergs aizsāka akvareļmākslas Cēsu plenērus, tos Izstāžu nama darbinieki esam turpinājuši,” teic Nata Livonska. „Ceru, ka jaunā paaudze kādreiz pārņems tradīciju.”
Jubilejas – 20. plenērs iecerēts ar vērienu. Top divi mākslas izdevumi, tiks sarīkota gleznošana arī ārpus Cēsīm – Inešos. Šogad tiks sasaistītas vairākas mākslas, arī tēlniecība un fotomāksla. Gleznotāji iemūžinās Cēsis pie tēlnieku darbnīcas „Siļķes”, kur Matiasa Jansona rosināts pirmo reizi sarīkots tēlnieku plenērs „Cēsu akmens”, turpinot vectēva Kārļa Jansona vasaras tradīciju – aicināt tēlniekus vasarās uz Cēsīm. Savukārt gleznotājus un tēlniekus fotogrāfijās iemūžinās Cēsu fotogrāfu biedrības fotogrāfi. Niansētie dokumentālie kadri starptautiskā plenēra izstādē papildinās noskaņas, ko raisīs akvareļmāksla.
Komentāri