Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Gaujas NP. Septiņdesmitie gadi

Druva
23:00
10.07.2008
11

Gaujas NP informācijas speciāliste Šogad aprit 35 gadi, kopš dibināts pirmais nacionālais parks Latvijā – Gaujas Nacionālais parks.

Nacionālā parka ideja ir krietni senāka par 35 gadiem. Jau 20. gadsimta 20. gados Gaujas krastos apmēram 600 hektāru platībā bija izveidots Siguldas nacionālais parks, ko tūrisma bukletos dēvēja par Livonijas Šveici. Tā laika parkam nebija speciālas administrācijas, kā tas ir mūsdienās. Padomju laikos šo teritoriju saglabāja, pārdēvējot par Tautas parku un izvairoties no bīstamā vārda „nacionālais”. Kas to lai zina, kā tālāk būtu attīstījusies padomju laika saimnieciskā dzīve Gaujas senielejā, kā to pārveidotu dažādas grandiozas sporta un tūrisma būves, dārzkopības kooperatīvi un vasarnīcu kvartāli, ja vienu no Latvijas savdabīgākajām un krāšņākajām dabas teritorijām nepasludinātu par aizsargājamu.

Gaujas Nacionālais parks tika nodibināts 1973.gada 14.septembrī, apstiprinot ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu nr. 477. Par faktisko parka sākumu mēdz uzskatīt 1974.gada 25. aprīli, kad sāka veidoties parka administrācija. Pirmais Gaujas NP direktors bija Gunārs Skriba. Parka administrācijai telpas sākumā tika meklētas arī Cēsīs – gan Rīgas ielā, gan Valmieras ielā 20a, kur tolaik atradās Cēsu mežrūpniecības saimniecība. Tomēr izšķiršanās notika par labu Siguldai, jo tolaik ārzemju tūristi vēl nedrīkstēja braukt līdz Cēsīm. Par Nacionālā parka administrācijas bāzes vietu kļuva bijušās Inčukalna MRS Siguldas mežniecības ēkas, kuras desmit gadu laikā piedzīvoja vērienīgas pārbūves.

Parka inspektoriem toreiz bija jācīnās ne tikai ar malu zvejniekiem un malu medniekiem, elektrozvejniekiem, klinšu skrāpētājiem un citiem postītājiem, bet arī ar bezatbildīgiem ievu zaru lauzējiem un puķu tantiņām. Siguldā pavasaros, vasarās un rudeņos no Gaujas senlejas uz staciju cilvēki plūda straumēm, ziedu un zaru pilnām rokām. Saplūktos novītušos ziedus un zarus nometa gan pa ceļam, gan pie vilciena. Cēsīs tolaik strādāja inspektori Ludis Bambelovskis un Andrejs Krūmiņš, Līgatnē Ernests Kalniņš, Valmieras galā Vilnis Velde, Siguldā Ilmārs Limbēns, vēlāk parka kolektīvam piepulcējās Mārtiņš Rode. Inspektori tolaik bija vispusīgi, un viņu darba diena neiekļāvās ne nedēļas piecās darbdienās, ne parastajiem ļaudīm ierastajās astoņās stundās. Inspektori ne tikai veica reidus un dežūras, bet lasīja lekcijas skolās un iestādēs, uzstājās radio, televīzijā, rakstīja avīzēm un žurnāliem, pavadīja ekskursantu grupas un viesu delegācijas, organizēja talkas. Māris Mitrevics sāka veidot parka fotoarhīvu, iemūžinot diapozitīvos dabas ainavas, kolēģu darbu, talkas un kopīgos pasākumus. Indra Čekstere apstaigāja lauku sētas un dokumentēja novadam raksturīgo savdabīgo kultūrvēstures mantojumu – fotografēja ēkas, senus priekšmetus un pierakstīja veco gaujmaliešu atmiņas. Raiskuma pagasta „Kurmkalnos” tika uzņemta filma par krēslu darinātāju amatu. Zoologs un teicams stāstnieks Jānis Brikmanis kļuva par ļoti pieprasītu dabas gidu.

Parka pirmajā desmitgadē tika paveikts daudz, visvairāk jau vides aizsardzības jomas popularizēšanā Latvijā un sabiedrības zaļās domāšanas audzināšanā. Pamazām veidojās labi pazīstamā informatīvo zīmju un norāžu sistēma parka zaļi-balti-oranžajās krāsās. Tolaik daudzas norādes bija divās valodās – latviešu un krievu. Gaujas krastos tapa 17 ūdenstūristu apmetnes, populārās skatu vietās izveidoja astoņas autotūristu apmetnes, Ērgļu klintīs, pie Zvārtes ieža, Velnalas un citur uzbūvēja skatu platformas, kāpnes. Septiņdesmitie gadi ir zīmīgi arī ar Līgatnes dabas taku, tolaik Līgatnes Mācību un atpūtas parka izveidošanu, ar talkām, ar milzīgu sabiedrības atbalstu, entuziasmu un pašaizliedzību. Latvijas pirmā nacionālā parka idejas, arī informatīvo zīmju sistēmu, labiekārtojumu, būvkonstrukcijas noskatīja daudzi toreizējo brālīgo padomju republiku viesi, mēģinot kaut ko līdzīgu izveidot arī savās mājās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
22
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
77
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
72
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
63
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi