Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Ganos laišanas svētki Taurenē

Druva
23:00
16.05.2006
14

-Gribēju uzsākt ganīt jau 2.maijā, kad Saule bija Vēža zīmē. Tad govis ir mierīgas, paklausīgas. Nesanāca. Taču gaidīt līdz nākamajai Vēža zīmei ir par ilgu, tādēļ izlēmām laist laukā šodien,- stāsta zemniece.

Saulainā, bet ne karstā diena bija piemērota gan brūnaļām un raibaļām, gan pasākuma dalībniekiem. Govis, tikko izgājušas no kūts, apjuka un dažas pat gribēja doties atpakaļ ierastajā mājvietā, bet, nokļuvušas ganībās, uzvedās kā jau šiem lopiņiem pienākas. Netrūka ne badīšanās, ne spriņģošanas pa lauku. Arī cilvēki uzvedās tā, kā jau šādās reizēs klājas. Raksta autorei vienīgai izdevās izvairīties no auksta ūdens šalts. Pārējie, arī pati saimniece, saņēma pa krietnam gāzienam no dēla Māra Bērziņa, kuram bija uzticēta rituāla atraktīvākā daļa – rumulēšanās.

Pēc pāris stundām piena devējas jau aicināja atpakaļ kūtī. Saimniece saka, ka pārāk ilgi uzkavēties ārā un saulē pirmajā dienā dzīvniekiem nav vēlams.

Ganos laišana “Strautiņos” ik pavasari ir rituāls. Tajā piedalās arī dēls, palīdz dēla sieva un mazbērni. Netiek aizmirsta senā tradīcija – lopu kopējus aplaistīt ar ūdeni, lai govīm daudz piena. Mūsdienās gan šī paraža zaudējusi savu jēgu. To, cik govis drīkst dot piena, nosaka kvota. Ja to pārpilda, lauksaimnieks saņem sodu. Pagaidām gan sarežģījumu neesot bijis, ja saproti, ka izslauksi vairāk, varēts pieteikties uz papildu kvotu vai to sarunāt no kāda cita.

L.Bērziņa govis kopj visu savu darba mūžu. Tas sācies Jaunpiebalgā, bet jau sen viņa dzīvo Taurenē, ilgu laiku strādājot par slaucēju turpat kaimiņos “Strautiņiem”, “Purmaļu” lielfermā, un, protams, turot savā kūtiņa arī pa piena devējai.

-Tajos laikos ganos laišana bija lieli svētki. Sanāca visi fermas darbinieki, atbrauca speciālisti, vai cilvēku 20. Vienmēr rumulējāmies. Dažkārt viens otru aplaistīja pavisam slapjus. Pēc tam bija kopējs mielasts. Vārījām olas, zirņus. Tas, lai govis būtu apaļas, lai dotu daudz piena,- atceras L.Bērziņa.

Lielfermas govju ganos laišanā gan nav ņemtas vērā astroloģiskās zīmes. Bet tagad saimniece tās ievēro. Kad kas labāk darāms, iesaka netālā kaimiņiene, veterinārā ārste Alda Zālīte.

-Tas nav veterinārās ārstes, bet govju ganāmpulka saimnieces padoms,- saka A.Zālīte. –Arī es savas govis laižu ganībās, ņemot vērā zīmes. Esmu ievērojusi, ka ir cerētais rezultāts, vismaz tā varu teikt par dzīvnieku uzvedību. Tiek uzskatīts arī, ka govis labi ganos laist Ūdensvīra zīmē, esot daudz piena. To nevaru komentēt. Mūsdienās jau katrā saimniecībā rūpējas, lai būtu pēc iespējas lielāks izslaukums, – vērtē A.Zālīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
28

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
25

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
27

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
64

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
66

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
18
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
37
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi