Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Gandarījums piedāvāt cilvēkiem unikālu dabas produktu

Anna Kola
23:00
26.04.2023
53
Anete Copy 1

“Nāku no Raunas puses, bet tagad dzīvoju Cēsīs, kur arī darbojos,” stāsta Anete Anna Cūberga. Viņas aizraušanās nu jau vairākus gadus ir zāļu tēju ievākšana un sagatavošana tirgum.

“Viss sākās kā hobijs. Tai brīdī dzīvoju vietā, kura lika saprast, ka no dabas var ļoti daudz iegūt. Mūsu mājām apkārt ir tīrās pļavas – ar sarkano āboliņu, pelašķi, vīgriezi, raspodiņu,” saka Anete un pastāsta, ka piparmētras tējai gan audzē pati.

Darbs ar augu tējām sācies ar liepziediem. “Pie mājām ir arī divas liepu alejas, kur vākt ziedus, tieši to tēja ir viena no visvairāk iecienītākajām. Tad sapratu, ka šī nodarbošanās var būt “ejoša”, ka varu ar to arī nopelnīt.”

Sākumā Anete vākusi, kaltējusi un pakojusi tirdzniecībai tikai, kā pati teic, “mono tējas” jeb viena auga tējas. “Piparmētru, liepziedu, āboliņa un pelašķu tējas bez piejaukuma. Tomēr sapratu, ka vēlos paeksperimentēt un pamēģināt ko jaunu, sortimentu papildināt, jo ir skaidrs, ka cilvēkiem par zāļu tējām izpratne ir,” stāsta Anete. “Tad sāku veidot tēju maisījumus. Viens no populārajiem, ko cilvēki patiešām iecienījuši un kuru noteikti nākamajā sezonā vajadzēs gatavot vēl vairāk, ir maisījums “Pļavas ziedu tēja”. Tās sastāvā ir sarkanais āboliņš, raudene, pelašķis. Otra ļoti iecienīta ir “Brokastu tēja”, tajā ir piparmētru lapas, rožlapiņas, gaiļbiksītes. Vēl pirktāko tēju augšgalā ierindojas “Vitamīnu tēja”, kuras sastāvā ir arī mežrozīšu augļi un žāvēti āboli. Šobrīd veiksmīgi esam izveidojuši septiņus tēju maisījumus un 13 dažādas mono tējas.”

Anete savu produkciju pagaidām tirgo bez starpniekiem, izmantojot tiešo saziņu ar pircējiem sociālajos tīklos, kā arī piedaloties tirdziņos. Pagaidām viņai vēl nav sava uzņēmuma, bet, pirms sākusi darboties ar tējām, piedalījusies konkursā “Laukiem būt!”, kas atbalsta gados jaunus cilvēkus uzņēmējdarbības uzsākšanai, sniedzot iespēju iegūt ar uzņēmējdarbību saistītas zināšanas “Tās bija ļoti iedvesmojošas mācības. Tā radās doma par tēju ražošanu, kaut pagaidām esmu tāds mazais mājas ražotājs, ja tā var teikt,” saka Anete.

Darbā ar tējām Anete gan nav viena, lai visu paveiktu, nepieciešama uzticama komanda. Liels palīgs ir Anetes mamma Baiba, kura līdzdarbojas ārstniecības augu vākšanā, un draugs Maksims. Bez viņa atbalsta un radošās pieejas pie produkta vizuālās identitātes izstrādes diez vai kaut kas būtu izdevies.

“Patlaban diezgan aktīvi strādāju, lai nākamajā sezonā varētu piedāvāt vairāk tēju. Šajā sezonā esam piedalījušies daudzos tirdziņos, arī ziemā, un visas vasarā sagatavotās tējas jau gandrīz ir iztirgotas,” tā Anete, piebilstot, ka cilvēku lielā interese par viņas produkciju dod azartu strādāt vēl vairāk un papildināt sortimentu, radot jaunas garšu kombinācijas. “Šajā sezonā ceram radīt vismaz četrus jaunus garšas maisījumus,” saka Anete.

Veidojot tēju salikumus, tiek ņemtas vērā katra auga ārstnieciskās īpašības. “Katrai mūsu tējai uz iepakojuma ir apraksts, kāds tieši šim maisījumam pielietojums un ieguvumi veselībai: kam derīgs raspodiņš, asinszāle vai pelašķis. Drēgnajā un ziemīgajā pavasara sākumā cilvēkiem ir liela interese par pelašķi, kas, kā zināms, palīdz pret klepu, iesnām. Medikamentu vietā arvien vairāk cilvēku labprātāk lieto zāļu tējiņas,” piebilst Anete.

Tēju vākšana gan esot gana laika ietilpīga, tomēr darbs ir vērtīgs ar to, ka ļoti daudz laika jāpavada svaigā gaisā, dabā. “Katru augu jāpaspēj ievākt pareizajā brīdī – gan augšanas, gan laikapstākļu ziņā. Gadījies, ka vasarā, aktīvākajā tēju vākšanas posmā, neko citu arī neredz, neiznāk ne atpūta pie jūras, ne kādi pasākumi,” pieredzē dalās Anete un piebilst, ka būtībā jau augu vākšana notiek visu vasaru – no maija līdz pat augusta beigām.

Arī augu kaltēšana ir specifisks un niansēts process. “Rudzu­puķes kaltējot, ir svarīgi, lai nezūd zilā krāsa. Tāpat rūpīgi jādarbojas ar mārpuķītes un rožu ziedlapiņām, lai saglabātos raksturīgais aro­māts un krāsa. Ir svarīgi, lai temperatūra būtu vienmērīga, lai nebūtu ne par augstu, ne par zemu,” ar novērojumiem dalās Anete, atzīstot, ka darbs ir laikietilpīgs un gana sarežģīts, tomēr gandarījums, ka ir iespēja radīt unikālu produktu un cilvēki to novērtē, ir neatsverams.

Anete pastāsta, ka pašai zāļu tējas neesot nemaz tik ļoti garšojušas. “Vienīgā, kas tiešām garšoja, bija piparmētru tēja. Varētu teikt, ka piparmētras arī kolekcionēju. Šķirņu pagaidām gan nav ļoti daudz, tomēr katra ir ar savu garšas īpatnību: ir piparmētra ar apelsīna aromātu, piparmētru tēja ar šokolādes aromātu un citas.

Otrs Anetes bizness un aizraušanās ir stādu audzēšana.“Šajā pavasarī piedāvāšu piecu veidu pap­rikas un vairāku šķirņu tomātu dēstus, arī gurķu, kabaču, kāpostu un ķirbju stādus. Sociālajos tīklos cilvēki jau rezervē vēlamo,” pastāsta Anete un piebilst, ka patlaban ir aktīva piķēšanas sezona, kas ir laikietilpīgs un piņķerīgs darbiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
4

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi