Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Gandarījums piedāvāt cilvēkiem unikālu dabas produktu

Anna Kola
23:00
26.04.2023
53
Anete Copy 1

“Nāku no Raunas puses, bet tagad dzīvoju Cēsīs, kur arī darbojos,” stāsta Anete Anna Cūberga. Viņas aizraušanās nu jau vairākus gadus ir zāļu tēju ievākšana un sagatavošana tirgum.

“Viss sākās kā hobijs. Tai brīdī dzīvoju vietā, kura lika saprast, ka no dabas var ļoti daudz iegūt. Mūsu mājām apkārt ir tīrās pļavas – ar sarkano āboliņu, pelašķi, vīgriezi, raspodiņu,” saka Anete un pastāsta, ka piparmētras tējai gan audzē pati.

Darbs ar augu tējām sācies ar liepziediem. “Pie mājām ir arī divas liepu alejas, kur vākt ziedus, tieši to tēja ir viena no visvairāk iecienītākajām. Tad sapratu, ka šī nodarbošanās var būt “ejoša”, ka varu ar to arī nopelnīt.”

Sākumā Anete vākusi, kaltējusi un pakojusi tirdzniecībai tikai, kā pati teic, “mono tējas” jeb viena auga tējas. “Piparmētru, liepziedu, āboliņa un pelašķu tējas bez piejaukuma. Tomēr sapratu, ka vēlos paeksperimentēt un pamēģināt ko jaunu, sortimentu papildināt, jo ir skaidrs, ka cilvēkiem par zāļu tējām izpratne ir,” stāsta Anete. “Tad sāku veidot tēju maisījumus. Viens no populārajiem, ko cilvēki patiešām iecienījuši un kuru noteikti nākamajā sezonā vajadzēs gatavot vēl vairāk, ir maisījums “Pļavas ziedu tēja”. Tās sastāvā ir sarkanais āboliņš, raudene, pelašķis. Otra ļoti iecienīta ir “Brokastu tēja”, tajā ir piparmētru lapas, rožlapiņas, gaiļbiksītes. Vēl pirktāko tēju augšgalā ierindojas “Vitamīnu tēja”, kuras sastāvā ir arī mežrozīšu augļi un žāvēti āboli. Šobrīd veiksmīgi esam izveidojuši septiņus tēju maisījumus un 13 dažādas mono tējas.”

Anete savu produkciju pagaidām tirgo bez starpniekiem, izmantojot tiešo saziņu ar pircējiem sociālajos tīklos, kā arī piedaloties tirdziņos. Pagaidām viņai vēl nav sava uzņēmuma, bet, pirms sākusi darboties ar tējām, piedalījusies konkursā “Laukiem būt!”, kas atbalsta gados jaunus cilvēkus uzņēmējdarbības uzsākšanai, sniedzot iespēju iegūt ar uzņēmējdarbību saistītas zināšanas “Tās bija ļoti iedvesmojošas mācības. Tā radās doma par tēju ražošanu, kaut pagaidām esmu tāds mazais mājas ražotājs, ja tā var teikt,” saka Anete.

Darbā ar tējām Anete gan nav viena, lai visu paveiktu, nepieciešama uzticama komanda. Liels palīgs ir Anetes mamma Baiba, kura līdzdarbojas ārstniecības augu vākšanā, un draugs Maksims. Bez viņa atbalsta un radošās pieejas pie produkta vizuālās identitātes izstrādes diez vai kaut kas būtu izdevies.

“Patlaban diezgan aktīvi strādāju, lai nākamajā sezonā varētu piedāvāt vairāk tēju. Šajā sezonā esam piedalījušies daudzos tirdziņos, arī ziemā, un visas vasarā sagatavotās tējas jau gandrīz ir iztirgotas,” tā Anete, piebilstot, ka cilvēku lielā interese par viņas produkciju dod azartu strādāt vēl vairāk un papildināt sortimentu, radot jaunas garšu kombinācijas. “Šajā sezonā ceram radīt vismaz četrus jaunus garšas maisījumus,” saka Anete.

Veidojot tēju salikumus, tiek ņemtas vērā katra auga ārstnieciskās īpašības. “Katrai mūsu tējai uz iepakojuma ir apraksts, kāds tieši šim maisījumam pielietojums un ieguvumi veselībai: kam derīgs raspodiņš, asinszāle vai pelašķis. Drēgnajā un ziemīgajā pavasara sākumā cilvēkiem ir liela interese par pelašķi, kas, kā zināms, palīdz pret klepu, iesnām. Medikamentu vietā arvien vairāk cilvēku labprātāk lieto zāļu tējiņas,” piebilst Anete.

Tēju vākšana gan esot gana laika ietilpīga, tomēr darbs ir vērtīgs ar to, ka ļoti daudz laika jāpavada svaigā gaisā, dabā. “Katru augu jāpaspēj ievākt pareizajā brīdī – gan augšanas, gan laikapstākļu ziņā. Gadījies, ka vasarā, aktīvākajā tēju vākšanas posmā, neko citu arī neredz, neiznāk ne atpūta pie jūras, ne kādi pasākumi,” pieredzē dalās Anete un piebilst, ka būtībā jau augu vākšana notiek visu vasaru – no maija līdz pat augusta beigām.

Arī augu kaltēšana ir specifisks un niansēts process. “Rudzu­puķes kaltējot, ir svarīgi, lai nezūd zilā krāsa. Tāpat rūpīgi jādarbojas ar mārpuķītes un rožu ziedlapiņām, lai saglabātos raksturīgais aro­māts un krāsa. Ir svarīgi, lai temperatūra būtu vienmērīga, lai nebūtu ne par augstu, ne par zemu,” ar novērojumiem dalās Anete, atzīstot, ka darbs ir laikietilpīgs un gana sarežģīts, tomēr gandarījums, ka ir iespēja radīt unikālu produktu un cilvēki to novērtē, ir neatsverams.

Anete pastāsta, ka pašai zāļu tējas neesot nemaz tik ļoti garšojušas. “Vienīgā, kas tiešām garšoja, bija piparmētru tēja. Varētu teikt, ka piparmētras arī kolekcionēju. Šķirņu pagaidām gan nav ļoti daudz, tomēr katra ir ar savu garšas īpatnību: ir piparmētra ar apelsīna aromātu, piparmētru tēja ar šokolādes aromātu un citas.

Otrs Anetes bizness un aizraušanās ir stādu audzēšana.“Šajā pavasarī piedāvāšu piecu veidu pap­rikas un vairāku šķirņu tomātu dēstus, arī gurķu, kabaču, kāpostu un ķirbju stādus. Sociālajos tīklos cilvēki jau rezervē vēlamo,” pastāsta Anete un piebilst, ka patlaban ir aktīva piķēšanas sezona, kas ir laikietilpīgs un piņķerīgs darbiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi