Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi.

Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma.

Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas arī viņa mūzikā. Pirms filmas pirm­izrādes skatītāji baudīja Latvi­jas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītājas Ievas Rozentā­les vadīto sarunu ar vācu režisoru H.Fogtu un filmas varoni – mūsu izcilo komponistu. Filmas autors 2021. gadā kļuva par komponista pavadoni, esot gadu klāt gan komponēšanas brīžos, mēģinājumos un koncertos, gan mājās un dabā, kas komponistam ir tuva. Režisors atklāja, ka brīdī, kad viņu iepazīstināja ar Pētera Vaska mūziku, viņa diena vairs nebija parasta, bet krāsu piepildīta, mūzika bija tik izteiksmīga, ka to bija viegli vizualizēt. Tieši tāpēc sākotnēji Holgers Fogts filmā vēlējās vizuāli atainot Pētera Vaska mūziku, iepazīstot komponista personību, saprata, ka vēlas izcelt arī viņu.

Filmā spilgti izgaismojas komponista personība un daiļrade, harmoniski savijoties personības, dabas un mūzikas saspēlei ar Latvijas vēstures spilgtajiem notikumiem un mūsdienu kara šausmām Ukrainā. Pasaulslaveni mūziķi filmā apstiprina vienu – Pētera Vaska mūzika tāpat kā viņa personība aizkustina pilnīgi visus. Pat filmas varonis atzina, ka viņam ļoti patīk filmas nosaukums, tas apliecina viņa vēlmi ar mūziku aiziet prom no ikdienas un paskatīties uz zvaigžņotām debesīm. Filmā viņš teic: “Skaista ir dzīve, ko var dzīvot mūzikā, ko var dzīvot dabā. Katrā manā kompozīcijā vienmēr ir brīvība, mīlestība, cerība.”

“Druvai” Pēteris Vasks sacīja, ka pērn rudenī šo filmu redzēja Berlīnē, bet Cēsīs uz lielā ekrāna to bija skatīties kā no jauna: “Katru reizi tajā atrodu ko jaunu. Filmu sāka veidot kovida krīzes laikā, bet pēc tam sākās šis šausmīgais karš, kas mainīja arī filmu. Ir labi, ka ar filmu tāpat kā ar mūziku varam atgādināt, ka tā ir realitāte, ka nedrīkstam pierast pie tā, mums jābūt ar sirdi un dvēseli lūgšanās ar ukraiņu tautu. Tāpat arī Latvijas stāsts, vēsturiskā pieredze – sāpes un arī mūsu spēks ir izskanējis pasaulē.” Lai gan komponists atzīst, ka viņam grūti raksturot savu mūziku, jo visu, ko vēlas izstāstīt, ieliek skaņās, viņš teic: “Mūzika paceļ no ikdienas un dod cilvēka dvēselei spārnus, palīdz noturēt iekšējās harmonijas sajūtu. Tā kā mans dzīves ceļš un ceļš mūzikā iet uz beigām, tad, ja agrāk manā mūzikā bija konflikti, traģēdijas un drāmas, tagad tam vairs nav laika, gribu rādīt tikai gaismas un cerības ceļu. Vēlos pateikt, ka iepretim šausmām, ko cilvēki piedzīvo arī mūsdienās, ir gaismas un mīlestības ceļš. Aicinu pa to iet, saglabājot līdzjūtību un cieņu. Es cienu to, kā Latvija palīdz Ukraini, ka Cēsīs centrā plīvo arī Ukrainas karogi un te uzstāsies mākslinieki no ukraiņu baleta, un mēs būsim ar viņiem. Lai mums visiem spēks un mīlestība šajā laikā.”

Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska “Druvai” teica, ka šī gada festivāla vadlīnija ir skatījums uz laiku, uz telpu, kurā dzīvojam, uz notiekošo mums apkārt: “Tas tiks izteikts dažādās formās: mūzikā, baletā, vizuālajā mākslā. Neviens mākslinieks nespēj norobežoties no tā, kas notiek apkārt, tas viss reflektējas viņu mākslā. Būtiski, ka ar šo festivālu spējam palīdzēt arī radošiem cilvēkiem, kuri dzīvo Ukrainā, varam palīdzēt viņiem radīt mākslu, būt savā profesijā.”

I.Zagorska arī uzsver: “Šis festivāls ir viens no koncertzāles zīmoliem, otrs ir “Čello Cēsis”, kas apliecina pamatprincipus un vērtības, uz ko strādājam, piesaistot Latvijas un ārzemju māksliniekus, lai parādītu klausītājiem un skatītājiem labāko, kas ir mūsu kultūrā.”