Viens no objektiem, kas pilnīgi noteikti ierakstāms vietējā Ginesa grāmatā, ir Cēsu vecais tirgus, kuram, šķiet, nav konkurentu nominācijā – visilgstošākais projekts. Tie cēsnieki, kuri dzimuši 2001.gadā, kad Cēsu pašvaldība izsludināja skiču konkursu tirgus rekonstrukcijai, jau izauguši un studē vai strādā.
2007.gadā tika noslēgts līgums ar SIA“Marno J”, kas uzvarēja pašvaldības izsludinātajā konkursā par zemes nomu ar apbūves tiesībām. Attīstītājs apņēmās 2008.gada pavasarī sākt būvēt vērienīgu tirdzniecības kompleksu, taču tad nāca lielā ekonomiskā krīze, un darbi tā arī nenotika. Pēc “Marno J” ierosinājuma 2009.gadā saistības tika deleģēta SIA “Pluss V ”, kas simtprocentīgi pieder SIA“Marno J”, bet kopš tā laika skanējuši solījumi, lūgumi pagarināt darbu uzsākšanas termiņus, to pamatojot ar dažādiem, pēc uzņēmēju domām, objektīviem iemesliem. Bet vecā tirgus teritorija joprojām ir kā 2008.gada 19.februārī, dienu pēc tam, kad tika atklāts pagaidu tirgus Uzvaras bulvārī 24. Toreiz attīstītāji solīja, ka pēc diviem gadiem jaunais komplekss būs uzcelts un Cēsu tirgus atgriezīsies ierastajā teritorijā.
Uz sarunu aicinājām Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, lai saprastu pašvaldības redzējumu un spējas procesus ietekmēt.
– Kādas domas rodas, skatoties uz šo teritoriju?
– Arvien vairāk redzams kļūst kontrasts. Šī pilsētas daļa gadu no gada iegūst kādu atjaunotu objektu, vietu: rekonstruēts stadions, smilšu laukums tapis par bruģētu stāvlaukumu, izbūvēts rotācijas aplis, “Draugiem Group” sakārtojusi skvēru, bet bijušā tirgus teritorija stāv nemainīga jau gadu desmitiem. Piekrītu, ka situācija nav apmierinoša un kāda skaidrība ir jāvieš!
– Uz to gaidām, ceram jau gadiem.
– Atbilstoši līgumam, ko ar attīstītāju slēdzis “Cēsu tirgus”, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, uzņēmējam maijā jāizņem būvniecības uzsākšanas nosacījumi un jāsāk būvniecība.
– To dzirdam jau sen, bet virzības joprojām nav, un, cik zināms, attīstītāja teiktais, ka plānotajam objektam ir galvenais nomnieks, arī īsti neatbilst patiesībai.
– Jā, neoficiāla informācija liecina, ka “RIMI”, kas visu laiku tika minēts kā enkura nomnieks, viesis skaidrību, pasakot, ka viņiem nav līgumisku attiecību ar attīstītāju. Esošajā situācijā “RIMI” neredzot nepieciešamību pēc tik lielas kvadratūras tirdzniecības platības Cēsīs.
Mums nav ziņu, vai attīstītājam ir cits galvenais nomnieks, bet, ja skatāmies uz situāciju Cēsīs, visi galvenie tirgus spēlētāji pārtikas tirdzniecībā te jau ir. “Maxima” pārstāvēta ar diviem veikaliem, “top!” – ar vairākiem veikaliem, savs veikals arī “SPAR”, joprojām strādā “Mego”, bet “Lidl” projektē savu tirdzniecības centru, pietiekami liela tirgus daļa ir arī pašmāju “SOLO”. Neesmu šīs nozares speciālists, lai izdarītu profesionālu slēdzienu, bet patiesībā īsti neredzu, kurš varētu būt šis enkura nomnieks iecerētajam objektam.
– Ja maijā būvniecība nesākas, kas tālāk?
– Man nav precīzi zināmi līguma nosacījumi vai sankcijas, tāpēc nevaru komentēt, kas ir tālākie soļi, rīcības situācijā, ja nekas nesākas. Ja nemaldos, jau pērn septembrī bija jāuzsāk darbi, tad uzņēmējs prasīja pagarinājumu, “Cēsu tirgus” piekrita, nosakot to šī gada maijā. Tomēr pašvaldības speciālisti pašreiz analizē šo jautājumu.
– Skatoties uz pamatīgi ieilgušo procesu, varbūt pašvaldībai kādā brīdī vajadzēja rīkoties stingrāk, lauzt līgumu, meklēt citus risinājumus?
– Šim projektam bijuši trīs cikli. Pats sākums, kad projekts gandrīz bija gatavs un tūlīt vajadzēja sākties būvniecībai. Tad bija 2009.gada krīze. Iestājās pauze, kuras laikā attīstītājs saprata, ka plānotais būves trīs stāvu apjoms Cēsīm pārāk liels, tam vairs nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Sākās pārprojektēšana, tapa otrais projekts viena stāva būvei, bet arī to nesāks realizēt, tas vēlreiz tika pārprojektēts, būtiski palielinot tirdzniecības centra platību, atstājot salīdzinoši šauru attīstības iespēju Cēsu tirgum. Pa vidu teritorijas jautājumā dažādas kolīzijas ar Cēsu patērētāju biedrību, bet projekts nav virzījies.
Saprotu, ka 2009.gada krīze tiešām bija objektīvs iemesls, jo viss valstī apstājās, bet no 2014., 2015.gada uzņēmējam bija visas iespējas projektu sākt realizēt. Ekonomikā vienmēr bija un būs kritumi un kāpumi, bet nebija apstākļu, kas tieši šim objektam neļautu attīstīties.
Jāatzīst, kādā brīdī no pašvaldības puses varēja būt stingrāki uzstādījumi. Deputātu vidū ir domu apmaiņa, vai varēja citādi, bet kapitālsabiedrība vienmēr minējusi savus argumentus, kāpēc noticis tā un kāpēc tas vai cits nav noticis, un te nu ir rezultāts.
– Kādas ir pašvaldības iespējas iejaukties šādos projektos?
– Šobrīd politiskā vara nodalīta no pašvaldības kapitālsabiedrībām. Pašvaldību kapitālsabiedrības ir diezgan autonomas un patstāvīgas, tomēr katrai kapitālsabiedrībai, lai cik tās autonomas, ir konkrēti uzdevumi un tām jāiekļaujas kopējā pilsētas, novada attīstībā.
Pašvaldība apstiprina kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģiju trijiem gadiem, katru gadu – darbības rezultātus, bet kapitāldaļu turētāja pārstāvis apstiprina tās budžetu. Tālāk jau ir pašas kapitālsabiedrības darbība, protams, kapitāldaļu turētājam ir iespēja atcelt vai iecelt kādus valdes locekļus, ja netiek pildīts viens vai otrs stratēģijas punkts.
– Jāteic, nav īsti saprotams ekonomiskais pamatojums šādai projekta attīstītāja bezdarbībai, tie ir tikai izdevumi, jo nomas maksa tiek maksāta.
– Arī man nav konkrētas atbildes, varbūt attīstītājs, ņemot vērā, ka nav informācijas par galveno nomnieku, arvien atliek projekta realizāciju, cerot, ka parādīsies kāds risinājums.
Visi taču redzam, ka 15 gados situācija būtiski mainījusies. Kad 2007.gadā tika slēgts līgums ar esošo attīstītāju, Cēsīs bija tikai vien lielveikals- “Mego”. Toreiz bija doma, ka nepieciešams modernizēt tirgu un tur būtu vieta arī modernam tirdzniecības centram. Redzam, šajos gados privātais sektors sabūvējis vairākus tirdzniecības centrus, konkurence kļūst arvien intensīvāka, ar “Lidl” ienākšanu tā vēl saasināsies. Pircēju nav kļuvis vairāk, operatoriem jārēķina, ko var, ko nevar.
Ja lēmums par šo teritoriju būtu jāpieņem tagad, esmu pārliecināts, ka dome noteikti nevirzītu jautājumu par tirdzniecības centra attīstību. Mans subjektīvais viedoklis, ka šī būtu publiskā zona, kur varētu būt tirgus, autostāvvietas, zaļā zona.
– Varbūt pie tā nāksies atgriezties, ja nekāda rīcība nesekos? Ja atkal tiks prasīts pagarinājums, vai dome kādā brīdī var pateikt – pietiek?
– Uzskatu, ka nav absolūti nekāda pamatojuma prasīt vēl kādu pagarinājumu! Nav zināms, kāpēc tas tika pieprasīts septembrī, bet šobrīd nav nekādu objektīvu iemeslu! Turklāt līgums paredz, ka tirdzniecības centram jābūt uzbūvētam 2025.gada 30.jūnijā.
-Vai pašvaldība var lauzt līgumu?
– Nē, līgumu slēgusi kapitālsabiedrība “Cēsu tirgus”, tikai tā var lemt par līguma pārtraukšanu pirms termiņa. Dome nevar iejaukties kapitālsabiedrības darbībā.
Šis ir laiks, kad vairāk sekosim līdzi situācijas norisei. Aicinājām attīstītājus martā uz tikšanos, lai deputātiem izskaidrotu situāciju, pateica, ka netiek. Aicināsim atkal, jo gribam dzirdēt informāciju tieši no viņiem, taču man ir sajūta, ka nekādu pozitīvu pārsteigumu nebūs.
– Tirgum Uzvaras bulvārī 24 arī tika noteikts modernizācijas termiņš.
– 2019.gadā pašvaldība pieņēma lēmumu, ka tirgus turpina attīstīties Uzvaras bulvāri 24, lai nav jāgaida, kad būs uzbūvētas jaunās platības. Vidējā termiņa stratēģijā bija minēti laika grafiki esošā tirgus rekonstrukcijai, kas arī jau divas reizes ir grozīti. Ar argumentāciju, ka traucēja pandēmija, notikusi izmaksu sadārdzināšanās.
Manuprāt, tirgi ieguvuši kādu renesansi, cilvēkiem patīk iepirkties tirgū. Cēsu tirgus ir dominējošais reģionā, par to paldies kapitālsabiedrībai, bet jāsaprot, ka mainās tirgus sūtība. Tā vairs nav tikai pirkšanas pārdošanas vieta, bet kas vairāk, kā kultūrtelpa, cilvēku pulcēšanās vieta, un tam jāiet līdzi, veidojot atbilstošu piedāvājumu.
Komentāri