Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Frizētavās cenu svārstība ievērojama

Druva
00:00
21.02.2009
3

Pētot frizētavu un salonu cenas, “Druva” secināja, ka sistēma ir vienkārša – rīdzinieki brauc posties uz Cēsu saloniem, cēsnieki uz lauku vai nomaļākiem pilsētas saloniem. Iemesls viens: zemākas cenas = ekonomija.

Salona ”Sanda” vadītāja Maija Sināte neslēpj – krīzes laikā jūtams, ka nedaudz sarucis apmeklētāju skaits. Arī ne visas frizētavas un saloni spēj pārdzīvot grūtos laikus.

“Noteikti būs tā, ka izdzīvos stiprākie. Pilsētā ir ļoti daudz skaistumkopšanas salonu, un ne visiem klientu skaits ir tik liels, kā varētu vēlēties,” saka Maija, kuras salonam šogad aprit jau 12. gads. Taču salona vadītāja uzsver – nav gluži tā, ka dāmas par savu izskatu sāk rūpēties mazāk.

“Varbūt kādu nedēļu ilgāk nogaida ar matu krāsošanas vai balināšanas laiku, bet ar ataugušiem matiem nestaigā vis. Kāda varbūt drīzāk atteiksies no gardas kūkas gabaliņa vai kā cita, bet sevi sapost atnāks noteikti. Tās sievietes, kuras par sevi rūpējušās visu laiku, dara to arī tagad,” saka Maija un skaidro, ka „Sandā” strādā ar profesionālajiem matu kopšanas līdzekļiem, kas varbūt uz citu salonu pakalpojumu cenu fona maksu sadārdzina.

“Vīriešiem matu griezums maksā vidēji sešus latus; sievietēm – griešana un krāsošana maksā no 14 līdz 18 latiem. Klientiem sniedzam labāko, ko varam, cena ir adekvāta pakalpojumam. Bet nav jau noslēpums, ka individuālās frizieres pilsētā cenas dempingo, kas nedaudz skumdina,” saka salona vadītāja.

Salona “Debesīs” vadītāja Iveta Dubava arī stāsta, ka klientu skaits nedaudz sarucis, taču nav arī tā, ka frizētavas krēsli stāvētu tukši.

“Runājot par naudas ekonomiju, redzu, ka rīdzinieces brauc pucēties uz Cēsīm, jo cenas starp Rīgu un Cēsīm patiešām ir krasi atšķirīgas. Pat iztērētā nauda degvielā atmaksājas. Īpaši, ja tas skar matu pieaudzēšanu vai bizīšu piepīšanu, kas Rīgā maksā daudz dārgāk nekā pie mums,” saka I. Dubava un dalās citos vērojumos: “Ja kādreiz sievietes uz salonu nāca divas reizes nedēļā, tagad nāk retāk un izvēlas vieglākus matu griezumus, lai arī pašas mājās tiktu galā ar matu sakārtojumu. Ir sievietes, kuras uz frizētavu atnāk jau ar savu matu krāsu, kas cenu par matu krāsošanu, protams, samazina.”

Salonā “Debesīs” vīriešu matu griezums maksā no trim līdz pieciem latiem, sievietēm griešana un krāsošana, sākot no desmit latiem. Cena atkarīga no matu biezuma un garuma.

Laukos friziera pakalpojumu cenas ievērojami atšķiras no pilsētas cenām. Straupes frizētavas matu meistare Ingūna Ķīse stāsta, ka frizētavā vīriešu griezums maksā Ls 2.50, sievietēm – matu griešana un krāsošana, sākot no deviņiem līdz 14 latiem.

“Nav gluži tā, ka neviens vairs matus negrieztu, taupot naudu. Taču klientu skaits noteikti sarucis. Tā kā strādāju individuāli, pati pielāgojos darba laikam. Ja klienti ir, uz darbu nāku, ja nav, daru ko citu,” saka friziere, atklājot, ka lauku frizētavās ne visi pakalpojumi ir pieejami.

“Matu pieaudzēšana ir dārgs prieks. Laukos reti kurš to varētu atļauties, tādēļ ar to nenodarbojos. Laukos friziera pakalpojumi ir lētāki nekā pilsētā. To redzu arī pēc saviem klientiem, kuri pie manis atbrauc no Cēsīm un Rīgas. Apvieno ciemošanos ģimenē ar friziera apmeklējumu,” stāsta I. Ķīse.

* No modes iziet: pieaudzētie mati, bizītes. * Modē: gari, lokaini mati, dabiski matu toņi. * Vēl interesē: balinātas, krāsotas šķipsnas, lai gan smalkās matu šķipsnas nomaina lielākas un platākas. * Topā: Neskriet pakaļ modes kliedzieniem, bet domāt par to, kas kuram piestāv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi