Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Festivālā modina Nītauri

Iveta Rozentāle
06:20
14.06.2023
113
Nitaure Fest 1 1

Īpašā gaisotnē pulcējot novada mazās mūzikas skolas, amatiermākslas kolektīvus, notika pirmais Nītaures mūzikas un mākslas festivāls “Muižas stāsti”.

Pasākums nesa vēsti “Mosties, Nītaure” un pierādīja, cik daudz var izdarīt, sadarbojoties vietējai skolai, Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolai un citiem pagasta iedzīvotājiem.

Festivālu atklāja ērģeļu koncerts “Ar mirkli” vietējā luterāņu baznīcā, turpinājās ar Nītaures dziedošā teātra izrādi muižas parkā. Pēc tam svinīgs brīdis, kurā pagasta iedzīvotājus un viesus uzrunāja Nītaures pamatskolas direktore Kamēlija Straume un Cēsu novada pašvaldības pārstāvji Atis Egliņš-Eglītis un Elita Eglīte. Svētku gājiens no skolas uz brīvdabas estrādi jau liecināja, cik daudzveidīgs būs amatiermākslinieku koncerts.

Skatītājus priecēja gan Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas, gan Jaunpiebalgas, gan Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, arī Amatas pamatskolas skolēni, dziedāja Nītaures tautas koris un jauktais koris “Līgatne”. Par festivāla nosaukumu atgādināja muižas stāsti, kurus atklāja divi tēli -    muižas istabene Mare un runcis Zefīrs. Koncerta izskaņā K.Strau­me aicināja Nītaurei plaukt, ziedēt un gavilēt, visiem būt veseliem, mīlētiem un mīlošiem, strādīgiem, čakliem un zinošiem, lai ir vēlēšanās nākt kopā un turpināt sadarboties: “Man ir prieks, ka gribam svinēt dzīvi un mums ir, ar ko dalīties. Visiem saku milzīgu paldies par šiem svētkiem.”

Te jāatgādina, ka Nītaures skolas ēka ir kādreizējās muižas kungu māja, “Muižas stāstu” festivāls ir stāsts par skolu kādreiz un tagad, par to, ka skola spēj pulcēt, rosināt un bagātināt vietējo dzīvi.

Nītauriete Marija Heislere-Celma ir četru bērnu mamma, trīs beiguši Nītaures skolu, jaunākā meita vēl mācās astotajā klasē. Daloties sajūtās par festivālu, viņa teic: “Nītaure ir atdzīvojusies. Skola ir atdzīvojusies un mājīga, tā kļuvusi par radošuma centru, kurā bērni ne tikai jūtas labi, bet tiek ieraudzīti arī viņu talanti. Bērni pārmaiņas sajūt. Un, lai gan vasarā festivāli notiek daudzviet, īpašs prieks, ka tas notika pie mums. Man ļoti patika, ka piedalījās dažādas skolas, bija koris, svētku gājiens, māksla mūs visus vienoja un ļāva izturēt arī ne tos labākos laikapstākļus. Katrs varēja izvēlēties savai gaumei piemērotāko, interesanti bija gan bērniem, gan vecākiem. Skaists bija vakara koncerts saulrietā. Ceru, ka festivāls turpināsies kā tradīcija pabeigt mācību gadu un svinēt vasaras sākumu.”

“Druvas” uzrunāta, pēc koncerta skolas direktore K.Straume atzina, ka ir ļoti saviļņota: “Man ir asaras acīs, jo redzu, ka visi ir laimīgi. Un, ja citi ir laimīgi, tad arī es esmu laimīga. Ideja par pasākumu laika gaitā apauga un savienojās beznosacījuma radošumā, jo katrs patiesi vēlējās izpausties, būt daļa no šiem svētkiem. Kopdarbs ir vienreizējs.” Tāpat K.Straume piebilda, ka patiesībā šis radošais mērķis deva motivāciju izturēt šo izglītības sistēmā nebūt ne vienkāršo mācību gadu. Viņa vērtē, ka tāda sadarbība stiprina mazās mūzikas skolas, kā arī ir skaists ievads Dziesmu un deju svētkiem.

Festivālā bija baudāmas radošās darbnīcas, radošais tirdziņš ar bērnu mākslas darbiem un gatavotiem ēdieniem, muižas vēstures un absolventu atmiņu klase, izstāde “Muižas kroņu ēnas”, kā arī ekskursija mūzikas un mākslas skolas parkā. Skolā uz salidojumu pulcējās absolventi un skolotāji.
Nītaures skolas absolventi un savulaik strādājušie dalījās ar piedzīvoto skolā jeb, kā paši teica, muižas stāstiem. Velta Ozola “Druvai” pastāstīja, ka tagad Nītaurē nedzīvo, bet daudzus gadus te strādājusi skolā: “Te pavadīti ilgi gadi, te arī apprecējos. Atbraucu, jo vēlējos satikt kolēģes, ar kurām kopā strādāju. Svētki ir ļoti jauki un brīnišķīgi. Pati esmu no dziedātājām, tāpēc interesē viss, kas saistīts ar dziesmu. Skaisti bija visi bērnu priekšnesumi, gan dziedātāji, gan dejotāji uzstājās ar lielu atdevi. Arī manā laikā bija ļoti mīļi skolas bērni, un viņi mani atceras pat vēl pēc tik daudziem gadiem, tas ļoti silda sirdi.”

Kamēlija Straume atzīst, ka bija patiess gandarījums redzēt absolventu prieku, ka skola atdzīvojas un pārdzimst: “Šajās divās dienās varēja just, ka muiža priecājas un tajā ir tik daudz sirsnības un darba mīlestības. Lai ko mēs arī darītu, skolai ir svarīgi piepildīt skolas vidi ar mīlestību, mieru un harmoniju, jo jebkurš bērns, augot tādā vidē, dod daudz lielāku pienesumu sev un citiem. Lai radītu šos svētkus, neviens neskaitīja stundas, tas bija vienreizēji – visi darījām visu.    Un svētku dienas nītauriešiem ir devušas ticību, ka,    paši darot un noticot savām spējām, talantiem un sadarbojoties, varam izdarīt daudz vairāk, nekā domājām. Svētkiem sapostā skolas teritorija, vēsturiskais muižas parks parāda šīs vietas milzīgo potenciālu.”

Pirmo festivāla dienu noslēdza bigbends “Cēsis”, Ievas Ke­rēvicas un grupas “Credo” uzstāšanās. Otrā diena bija veltīta sportiskām aktivitātēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
4

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi