2012.gada budžeta deficītam ir jābūt tuvāk 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina “AS “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vakar uzsvēra, ka jāvirzās uz budžeta grozījumiem, tajos nodrošinot 2,9% deficīta līmeni no IKP. Tāpat Latvijai jāvirzās uz aizdevuma programmas izpildi un eiro veiksmīgu ieviešanu.
Kazāks stāstīja, ka budžeta deficīts 2,9% no IKP ir ļoti riskants mērķis.
“Aizdevēji jau iepriekš vairākkārt ir uzsvēruši, ka budžeta deficītam ir jābūt būtiski zem 3% no IKP. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ar deficītu tik ļoti tuvu maksimālajam līmenim praktiski tiek izslēgtas jebkāda manevra iespējas, ja ekonomikā notiek kas negaidīts. Otrkārt, papildu nenoteiktību dod arī budžeta deficīta pārrēķināšana pēc ESA standarta, kas tiek izmantots Māstrihtas kritērija izpildes novērtēšanai. Ja deficīts ir tik tuvu maksimāli atļautajam, tad, veicot ESA korekciju, budžeta deficītam ir risks pārsniegt maksimāli atļauto līmeni. Treškārt, vērtējot atbilstību Māstrihtas kritērijiem, tiek ņemts vērā arī ilgtspējas aspekts – tas nozīmē, ka deficīta mazināšanai jābalstās uz strukturālām pārmainām, nevis īstermiņa ielāpiem,” norādīja Kazāks
Savukārt AS “SEB banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka to, par kādu summu nāksies konsolidēt 2012.gada budžetu, noteiks vairākas nianses. “Nozīmīgs faktors būs tam, cik veiksmīgi attīstīsies ekonomika, kāds būs inflācijas līmenis un ar kādiem panākumiem tiks veicināta nodokļu nomaksa valsts kasē. Galu galā deficītu noteiks arī tas, cik lieli izdevumi atbilstoši ieņēmumiem tiks ieplānoti,” uzsvēra ekonomists.
Viņš arī norādīja, ka nākamā gada budžetā atspoguļosies arī jau paveiktie pasākumi. Līdz ar to patlaban skaidri un precīzi noteikt konsolidējamo apjomu ir pāragri, taču valdībai ir savlaicīgi jāsāk darbs pie iespējamo pasākumu izstrādes.
Tajā pašā laikā Gašpuitis ir pārliecināts, ka sabiedrībai ir jābūt uzstājīgai uz turpmāku un apņēmīgāku reformu veikšanu, lai gada otrajā pusē nenāktos secināt, ka laiks ir aizgājis, bet vēlamais rezultāts izpalicis. “Būtiski ir pacelt reformu diskusijas arī ārpus valdības, jo diezgan skaidri iezīmējas publiskā sektora grūtības ar sevis reformēšanu,” sacīja eksperts.
“SEB bankas” ekonomists ir pārliecināts, ka ekonomikas pieaugums neatrisinās visas problēmas. Viņaprāt, iespējamā konsolidācijas apjoma amplitūda ir diezgan liela, jo arī pasaules un reģiona ekonomiku attīstību turpina pavadīt liela nenoteiktība, tāpēc prognozēs ir jābūt pietiekami piesardzīgiem. “Orientējošs konsolidācijas apjomu novērtējums svārstās no 120-180 miljoniem latu, kas var ietvert arī daļu jau paveikto pasākumu šogad. Tāpat aktīvāk jāpievēršas arī citu, ne mazāk nopietnu tautsaimniecības problēmu risināšanai, piemēram, bezdarbam,” norādīja Gašpuitis.
NOZARE.LV
Komentāri