Turpmākajos mēnešos straujš cenu pieaugums Latvijā nav gaidāms, bet inflācijas pieaugums būs mērens, tāpēc cilvēkiem nevajadzētu pakļauties cenu kāpuma panikai, kas var veicināt cenas palielināšanos arī tām precēm, kurām tas būtu nepamatoti, atzina biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie banku ekonomisti.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna, komentējot patēriņa cenu atgriešanos pie gada inflācijas, skaidro, ka līdz šim cenu pieaugums bijis lielākoties importētas inflācijas dēļ, proti, pasaules izejvielu cenu pieauguma ietekmē, kamēr iekšējais spiediens vēl saglabājas vājš.
Tomēr viņu uztrauc strauji pieaugošās patērētāju inflācijas gaidas. “Izskatās, ka skaļie paziņojumi par atsevišķu pārtikas produktu cenu pieaugumu liek iedzīvotājiem attiecināt cenu kāpumu arī uz citām precēm un pakalpojumiem. Protams, daļēji prognozētais cenu kāpums, piemēram, pārtikas produktiem, ir izskaidrojams ar pasaules tendencēm un sekojošo ražotāju cenu kāpumu. Tomēr pastāv risks, ka cenas mazliet cilvēki “uzrunā uz augšu”, jo pieaugošās patērētāju inflācijas gaidas uzņēmumiem ļauj vieglāk kāpināt cenas, neskatoties uz vēl arvien diezgan vājo patēriņu,” uzsver ekonomiste.
Līdzīgu viedokli pauž arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, kura skatījumā pārtikas cenu kāpums turpināsies, ko noteikts daudzi apstākļi, no kuriem viens no visneparedzamākajiem ir iespējamās ažiotāžas un spekulācijas.
“Pieejamā informācija liecina, ka krājumi un jaudas ir pietiekamas, lai pasaule spētu izvairīties no jaunas pārtikas krīzes. Tādēļ iedzīvotājiem nav jāpadodas panikai, it īpaši tai, kas notiek citās valstīs. Jāizvairās no papildus cenu kāpuma veicināšanas noteiktām pārtikas preču grupām, jo, kā liecina pieredze, tām bieži vien nav pamata. To apliecina pārliekā ažiotāža ap griķiem, tāpat sāli, etiķi,” teica Gašpuitis.
Kā ziņots, pēc gandrīz gada pārtraukuma septembrī patēriņa cenas Latvijā arī gada griezumā atgriezušās pieauguma līknē, gada inflācijai sasniedzot 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vēl šā gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, bija 0,3% deflācija.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, precēm cenas pieaugušas par 2%, bet pakalpojumiem – samazinājušās par 3,5%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,8%.
Arī mēneša robežās, septembri salīdzinot ar augustu, patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās.
2009.gada septembrī, salīdzinot ar 2009.gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu sadārdzinājumam apģērbam, apaviem un pārtikai, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritumam.
Pārtikas grupā par 10,1% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, par 5,1% – graudaugu izstrādājumiem, par 1,9% dārgāks kļuva piens un piena produkti. Par 1,5% sadārdzinājās arī bezalkoholiskie dzērieni un par 2,4% – augu eļļa un tauki.
Noslēdzoties izpārdošanām un tirdzniecībā nonākot jaunajai rudens kolekcijai, apģērbam cenas pieauga par 5,6%, bet apaviem – par 7,8%.
Cenu līmeni mājokļa grupā visvairāk ietekmēja siltumenerģijas cenu samazinājums par 3,9%. Gāzes cenas saruka vidēji par 3,7%, ko ietekmēja gan cenu kritums dabasgāzei par 4,6% atceltā akcīzes nodokļa dēļ, gan atlaides sašķidrinātajai gāzei balonos (-1,8%). Savukārt cietajam kurināmam cenas pieauga par 3,5%.
Septembrī sadārdzinājās izglītības, atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi. Dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces, ziedi, grāmatas, kancelejas preces un alkoholiskie dzērieni.
Cenas samazinājās tūrisma un sanatoriju pakalpojumiem. Lētāki kļuva augļi, medikamenti, mājdzīvnieku barība, aviobiļetes, lietotas automašīnas, velosipēdi, kā arī TV, video, audio foto un datu apstrādes iekārtas.
Šā gada deviņos mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 1,8% (šā gada septembri salīdzinot ar 2009.gada decembri). Pagājušā gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 0,2%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija siltumenerģijas un degvielas sadārdzinājumam – attiecīgi par 22,8% un 9,1%, cenu kāpumam pienam, sieram un olām (+8,8%), dārzeņiem un kartupeļiem (+17,7%), kā arī cenu kritumam apģērbam par 4,9% un telekomunikāciju pakalpojumiem par 2,8%.
Deflācija pērn sasniedza 1,2%, kas bija pirmā gada deflācija atjaunotās Latvijas vēsturē.
NOZARE.LV
Komentāri