Atkritumu šķirošana sen vairs nav nekāds jaunums, un cilvēki arvien labprātāk izmanto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu piedāvātās iespējas. Daudzdzīvokļu namu pagalmos ir atsevišķi konteineri šķirotajiem atkritumiem, aktīvi tiek izmantots arī eko laukums Lapsu ielā, uz kurieni var aizvest arī nolietoto sadzīves tehniku.
Eko laukumus veido un apsaimnieko SIA” ZAAO”, līdz šim tādi izveidoti desmit. Mūsu rajonā tie ir Cēsīs, Lapsu ielā, Jaunpiebalgā, Augšlīgatnē un poligonā “Daibe”. Pirms kāda laika sākās pārrunas par vēl viena eko laukuma izveidi Cēsīs. No piedāvātajiem variantiem pieņemamākais bija asfaltētais laukumiņš Bērzaines ielā 31, kas atrodas pašvaldības īpašumā un stāv neapsaimniekots. Tika izstrādāts projekts, saņemti nepieciešamie saskaņojumi, bet tad Cēsu domes vides attīstības padome saņēma 16 iedzīvotāju parakstītu protesta vēstuli šai iecerei. Tajā akcentēts, ka viņi ir pret sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšanas punkta izveidi šajā vietā: “Iepazīstoties ar esošo situāciju, secinājām, ka teritorija Bērzaines ielā 31 nav piemērota sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšanas punkta izveidei, jo te jau atrodas būve, kas nodrošina šķidrās kurināmās degvielas glabāšanu; teritorija atrodas tiešā tuvumā Bērzaines kapiem; robežojas ar īpašumu, kurā atrodas koka arhitektūras paraugs; Bērzaines ielas posmā atrodas saglabājamu lielu koku aleja un teritorija atrodas tiešā dzīvojamo māju tuvumā.”
Lai iepazītos ar reālo situāciju, vides attīstības padome rīkoja izbraukuma sēdi šajā vietā, pieaicinot klāt gan vēstules iesniedzējus, gan “ZAAO” pārstāvjus.
Protestētāji atzina, ka atkritumi nav jāliek pašā skaistākajā vietā blakus kapiem. Viņuprāt, vietā, kur ir dabas pamatne, nevajag ierīkot miskasti.
“ZAAO” šķirotu atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma norādīja, ka eko laukums nav miskaste, bet norobežota un sakopta teritorija. Tajā strādā laukuma pārzinis, kurš iedzīvotājiem, kas atved šķirotos atkritumus, paskaidro, kur ko drīkst likt. Viņš arī regulāri sakopj apkārtni, lai nekas nekur nemētātos, tātad šī teritorija tiek uzturēta kārtībā.
Eko laukumā atradīsies četri konteineri: viens – papīram, kartonam, otrs – PET pudelēm un polietilēnam, trešais – pudeļu stiklam, burkām, ceturtais – logu stiklam. Sadzīves atkritumus uz eko laukumu vest nedrīkst.
“Laukumā atrodas arī dzīvojamais vagoniņš, kas sadalīts trijās daļās: viena telpa paredzēta laukuma pārzinim, otra – darba rīku glabāšanai un trešā – sadzīves bīstamajiem atkritumiem un nolietotajai sadzīves tehnikai. Bīstamie atkritumi ir akumulatori, luminiscētās dienas gaismas lampas un baterijas. Te jāpaskaidro, ka ir tikai nosaukums bīstamie atkritumi, jo patiesībā tie nekādu bīstamību videi vai apkārtējiem cilvēkiem nerada. Kā rāda mūsu pieredze, akumulatorus iedzīvotāji uz eko laukumiem neved, jo tos var nodot citās vietās par naudu, paliek tikai baterijas un luminiscētās lampas. Šis konteiners izgatavots, ievērojot visas ES prasības, tāpēc nav pamata runāt par kaut kādu bīstamību,” uzsvēra G. Gailuma.
Vēstules iesniedzēji iebilda, ka par šī laukuma izveidi zaļajā zonā nav veikta sabiedriskā apspriešana. Uz to Cēsu domes vides speciāliste Inta Ādamsone norādīja, ka šī nav zaļā zona, bet mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, un par šādu laukumu izveidi nav jāveic sabiedriskā apspriešana. Pie tam visas nepieciešamās atļaujas un saskaņojumi ir saņemti.
Būvvaldes vadītājs Jānis Zlaugotnis norādīja, ka Cēsīs ir seši daudzdzīvokļu namu kvartāli, un šādiem laukumiem jābūt iespējami tuvu šiem kvartāliem: “Nav nozīmes eko laukumus izvietot kaut kur ārā no pilsētas, jo uz turieni neviens nebrauks. Vismaz šobrīd ir tāda situācija, ka cilvēkiem visu vajag blakus. Tāpēc vislabāk, ja šādi laukumi būtu katrā kvartālā.”
Protestētāji iebilda, ka pie daudzdzīvokļu mājām jau esot šķirošanas konteineri, un tur valdot nekārtība. “ZAAO” attīstības daļas vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Pabērzs norādīja, ka ir būtiska atšķirība starp vienkārši noliktu šķirošanas konteineru un eko laukumu, kurā ir darbinieks, kurš raugās, lai teritorija vienmēr būtu sakopta.
Klausoties abu pušu diskusijā, radās iespaids, ka šajā jautājumā viss atkarīgs no interpretācijas. Ja cilvēkiem paskaidro, ka šajā vietā uzglabās un šķiros bīstamos atkritumus, viņi nenoliedzami būs pret. Arī es negribētu, ja manā kvartālā un pat pilsētā būtu bīstamo atkritumu glabātava. Bet tad jau ikviens veikals, kurā cilvēki var kastē sabērt tukšās baterijas, rada bīstamības faktoru?
Šī nebūs vieta, kur atkritumus šķiro vai pārstrādā, uz šejieni cilvēki atvedīs jau mājās sašķirotus atkritumus, lai saliktu tos konteineros. Iedzīvotāji ir pateicīgi par eko laukumu Lapsu ielā, un domāju, ka tā būs arī šeit. Bērzaine ir pietiekami liels kvartāls, turpat netālu ir privātmājas, eko laukumu varēs izmantot arī Viestura ielas apkaimē dzīvojošie. Visiem šiem cilvēkiem vairs nebūs jāmēro ceļš uz Lapsu ielu. Domāju, ka eko laukuma izveide dos savu pozitīvu artavu arī apkārtnes tīrībā, un cilvēki izvēlēsies savu veco sadzīves tehniku atvest uz laukumu, nevis izgāzt kādā tuvējā mežā.
I. Ādamsone arī norādīja, ka šī ir tikai pagaidu vieta, un pēc gadiem, kad šai teritorijai būs skaidra attīstības koncepcija, tas varētu tikt arī pārvietots: “Skumji, ja cilvēki neizprot, kas ir atkritumu šķirošana. Tātad esam par maz skaidrojuši, un gan mums, gan atkritumu apsaimniekošanas organizācijām šajā jautājumā jāstrādā pastiprināti. Ap šo teritoriju tiks veikti arī stādījumi, lai to vēl vairāk nodalītu. Var izmantot arī Zviedrijas un Somijas pieredzi, kur šie konteineri ir dažādi apgleznoti, lai tie vēl vairāk iekļautos vidē.”
K. Pabērzs informēja, ka “ZAAO” ir gatava uzsākt laukuma izveidi tūlīt pēc vides attīstības padomes pozitīvā atzinuma.
Komentāri