Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Dzimtenes un trimdas nospiedumi mākslā

Jānis Gabrāns
00:00
17.12.2023
50
Kanderovskis Izstade 4

Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) atklātas divas jaunas izstādes. Vienā zālē skatāmas Dagmāras Igales gleznas un zīmējumi, otrā dažādu autoru darbi, ko vieno nosaukums “Atmiņas/ Arhitektūra”.

Pēc ilgāka posma apmeklētājiem atkal tiek piedāvāta ļoti plaša izstāde, kurā apskatāmi daudzu autoru darbi, kas radīti dažādās tehnikās un stilos, atzīst PLMC direktors Kārlis Kanderovskis. “Ierosme par tādu izstādi radās jau pirms kāda laika. Manā dzimtajā pilsētā Čikāgā diemžēl pārdeva latviešu biedrības namu, kurā glabājās liela mākslas kolekcija, tā palika bez mājvietas. Pirms gada kopā ar izstādes kuratori Leldi Kalmīti atlasījām darbus un secinājām, ka daudzi saistīti ar arhitektūru, sapratām, ka tagad ir īstais brīdis šādai izstādei.”

Izstādē var redzēt ne tikai to, kā tādi mākslinieki kā Fridrihs Milts, Konstantīns Černoks un Sigismunds Vidbergs attēloja Ņujorkas debesskrāpjus, bet arī to, kā, piemēram, Jānis Kalmīte un Zigfrīds Sapietis pārveidoja un no jauna interpretēja atmiņas par pavadīto bērnības laiku Latvijas laukos.

Par sava tēva, gleznotāja Jāņa Kalmītes atstāto nospiedumu mākslā, gleznojot latviešu rijas, pastāstīja viņa meita Lelde Kal­mīte, izstādes kuratore: “Mūsu māja bija pilna ar viņa gleznotajām rijām. Viņa gleznas ir latviešu mājās daudzviet pasaulē. Cilvēkiem, kas bija spiesti doties trimdā, Kalmītes rija kļuvusi par ikonisku tēlu. Lai arī tas tēvam atnesa slavu latviešu sabiedrībā, uzskatu, ka šī tēma kavēja viņa kā mākslinieka brīvu attīstību. Dzīves nogalē viņš mēģināja atbrīvoties no rijas tēmas dominances savos darbos, tomēr latviešu sabiedrība to nepieļāva, jo katrs savā mājā vēlējās savu ikonisko riju.

Man šķiet, ka, salīdzinot ar vairākiem citiem latviešu diasporas māksliniekiem, mana tēva daiļrade tiešām bija avangardiska. Nezinu nevienu citu diasporas mākslinieku, kurš būtu radījis tik unikālu simbolu, kas kļuva pazīstams visā latviešu diasporas pasaulē.”

Izstādē “Atmiņas/ Arhitek­tūra” skatāmi arī Niklāva Strun­kes un Aleksandra Nukšas, un daudzu citu autoru darbi. Dažu mākslinieku dzīves gaitas bijušas saistītas arī ar Cēsīm. Te dzimis Harijs Gricēvics, ar Cēsīm saistīts bijis Alfrēds Birkhāns, kurš no 1940. līdz 1944.gadam ieņēma Cēsu apriņķa galvenā arhitekta amatu.

Otrā zālē skatāmi Dagmāras Igales darbi, kuri PLMC kolekcijā nonākuši,    pateicoties Bitītes Vinkleres (ASV) un Vijas Vētras dāvinājumam. Ekspozīcijā viņas gleznas un mazformāta zīmējumi, kuros meistarīgi apvienota tuša un zīmulis.

K. Kanderovskis, atgādinot PLMC misiju – apzināt un nogādāt Latvijā trimdā tapušo, pasaules ietekmēm bagātināto latviešu mākslu un izveidot Cēsīs kolekciju, kas nu jau aptver gandrīz divus tūkstošus darbu, pavēstīja arī kādu ļoti priecīgu ziņu Pasaules latviešu mākslas centram: “Man ir gods paziņot, ka esam saņēmuši vērienīgo Andra Priedīša testamentāro novēlējumu    – 100 tūkstošus Kanādas dolāru, kas nodrošinās mūsu misijas tālāko darbību, tostarp ļaujot strādāt bez ieejas maksas mūsu galerijā. Viņš izvēlējās ziedot arī Vītolu fondam, Okupācijas muzejam un Nacionālajai bibliotēkai, un tas mūs ieliek ļoti prestižā pulkā.

Andra Priedīša dzīves gājums cieši savijies ar Cēsīm, te strādāja viņa vecāki, un viņš pats mācības uzsāka Cēsu 1.pamatskolā. Taču 1944.gada rudenī viņi atstāja Cēsis un nonāca Zviedrijā. Viņa dzīves lielākā daļa pagāja ASV un Kanādā.”

Pasaules latviešu mākslas centrs nākamajā gadā atzīmēs pastāvēšanas desmito gadadienu, un šīs abas izstādes to ieved jubilejas gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
10

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
61
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
10
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi