Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Dziesmās atklāj mīlestību. Arī pret dziesmām

Sarmīte Feldmane
00:00
23.02.2025
82
Ligatne

Ramānu ģimenes “Smilšu rausis”. Indra un Jānis kopā ar bērniem Endiju, Lauru, Līvu un Renāru dzied pazīstamo Imanta Kalniņa dziesmu. FOTO: no albuma

Ik gadu februārī Līgatnes Kultūras namā skan dziesmas par mīlestību. Mīlas dziesmu maratons ir līgatniešu gaidīts un iecienīts koncerts. Tajā aicināts piedalīties ikviens, kurš dziesmā vēlas citus uzrunāt ar savu stāstu.

Šoreiz maratonā izskanēja 17 dziesmas, tās izpildīja dažādu paaudžu    solisti,    ansambļi, dueti, trio.    Koncertu atklāja Līgatnes Kultūras namu vadītāja Dace Krīvena-Valdmane un pasākumu organizatore Indra Ramāne, piedalījās Līgatnes Muzikālā teātra dalībnieki, kuri bija izveidojuši grupu “Rozīnes”. “Dziedājām, lai citus uzmundrinātu, iedrošinātu, noņemtu satraukumu,” stāsta D.Krīvena-Valdmane un piebilst, ka pārējiem priekšnesumiem pēc koncerta skatītāji deva vērtējumu, bet “Rozīnes” uzstājās citu iedvesmai. Dziedātājiem par muzikālo pavadījumu gādāja grupa “Tutti Frutti”.

Dziedātāji bija izvēlējušies gan pazīstamas, gan svešākas dziesmas. Anna Ķilla iepazīstināja ar savu jaunāko, pašas tieši maratonam komponēto “Dziesmu draugam”. Savukārt Andris Rudzītis tāpat kā iepriekšējos gados dziedāja sev tik mīļo “Kādai Līgatnes sievietei”, tikai šoreiz tā izskanēja jaunās noskaņās.

“Katrs dalībnieks koncertam bija ļoti nopietni gatavojies, arī piedomājot pie tēla, lai labāk uzrunātu klausītājus,” teic D.Krīvena – Valdmane. Pēc koncerta izskanēja vissirsnīgākie vārdi par katru, kurš piedalījās, un tos teica savējie. Dziedātāji klausītājiem bija dāvājuši mīlestības piepildītu prieku.

Atsauksmēs par priekšnesumiem lasāms: “Koncertā netrūka emociju – no smiekliem līdz aizkustinājuma asarām un atpakaļ pie smaidiem. Anete Ance Bērze aizskāra katru emociju stīgu, vienmēr sirsnīgā Valija Viļuma, aizkustinošais “Lūgums” aizkustinošās Kristīnes Lazdovskas skaistajā izpildījumā. Sirdi kausējošais ansamblis “Triole”. Skatuvi lieliski apdzīvojošā un skatītāju sirdis aizsniedzošā Ingrīda Zumberga. Rekordlielā atsaucība no mīlestību izdziedāt gribošajiem šogad sildīja sirdi.” Ir arī vēlējums: “Lai viss gads aizrit tikpat siltā mīlestība kā    šis vakars Līgatnes Kultūras namā.”

Pēc koncerta skatītāji varēja sūtīt mīlestības vēstules koncerta dalībniekiem. Katram paredzētajā aploksnē varēja ielikt savu vēlējumu, vērtējumu vai vienkārši mīļus vārdus. Vēstulītes skaitīja Dace Krīvena-Valdmane, Amatu mājas vadītāja Daina Birne un režisore Kamēlija Straume. “Ne­viena aploksne nebija tukša,” sacīja D.Krīvena-Valdmane. Vis­vai­rāk mīlestības vēstuļu saņēma grupa “Rūžeņas” – Kristīne Lazdovska, Vija Meņģele un Aija Andersone. Viņas izpildīja tautasdziesmu “Rūžeņa”.

Mīlas dziesmu maratons ir Līgatnes tradīcija. Tas dod iespēju katram uzdrošināties dziedāt un kāpt uz skatuves, uzstāties mūziķu grupas pavadījumā.    “Šis koncerts ir gaidīts. Skatītājos ir gan radi, gan kaimiņi. Tas ir pasākums, kurā gaida pārsteigumus. Katrs, kurš piedalās, ir labs dziedātājs, bet ne profesionālis, daudzi nedzied pat korī,” saka Kultūras namu vadītāja un uzsver, ka tradīcija tiks saglabāta, jo līgatnieši ir dziedātāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
7

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas    “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt,    par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu.      Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
14

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
62

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
42

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
25

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
41

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
9
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi