Aivars Eglītis jau sešus gadus Stalbes pagastā savā saimniecībā „Ārgaļi” audzē lielogu dzērvenes. Šoruden piedzīvojis nepatīkamu gadījumu – ražu neatļauti novāca citi.
„Šogad no ražas nekā, mani apzaga. Audzētavā uz vietas biju reti. Cilvēki bija to ievērojuši un situāciju ļaunprātīgi izmantojuši. Atbrauca un nolasīja visas ogas no diviem hektāriem,” grūtsirdīgi stāsta dzērveņu audzētājs. Nodarīto skādi viņš lēš ap trīs tonnām ogu.
„Lasītāji rīkojušies steigā, ogas grābtas pa virsu, domājams, ar rokas kombainiem. Parasti dzērvenes lasa kārtīgi, aiz sevis neatstājot pat zemē nobirušās ogas. Te darbs darīts ātri, droši vien maisos bērts un uzreiz prom vests. Pašam vēl sanāca novākt kādus simts litrus, ne vairāk. Bet kur gan tik niecīgu daudzumu realizēt? Būs pašiem jāēd,” stāsta A.Eglītis.
Tā kā dzērvenes augušas privātā teritorijā, audzētavas īpašnieks vērsies arī pie likumsargiem. „Runāju ar policiju, bet ko nu tur vairs izdarīt. Nākamgad jādomā, kā izvairīties no šāda veida gadījumiem. Taču ne audzētavai sētu apkārt uzcelt, ne citus teritoriju norobežojošus pasākumus veikt. Tas arī būtu dārgi. Grāvis gan ap stādījumiem ir, bet tas nav traucējis, lai ogas nolasītu,” norāda saimnieks. Viņš vērtē, ka dzērveņu raža šogad bijusi mazāka nekā citus gadus, taču tam vairs nav nekādas nozīmes.
„Man ir neizprotama tik
bezkaunīga rīcība. Kā var ieiet privātā saimniecībā un novākt ražu, kas citu audzēta, kopta un kurā ieguldīts gan laiks, gan darbs un finansiāli līdzekļi. Acīmredzot sirdsapziņa šiem cilvēkiem ir sveša. Paņem cita darbu, nerēķinoties ne ar ko,” virmojot dusmās, saka A.Eglītis.
Neskatoties uz zaudēto ražu, dzērveņu audzētājs pārliecināts, ka šīs ogas audzēt ir perspektīvi. „Ja vien ir iespēja ieguldīt līdzekļus purva sagatavošanai un laistīšanas sistēmas ierīkošanai, tad tas ar laiku atmaksāsies. Pirmās ogas būs pēc trim, četriem gadiem. Stādījumi jāravē, jākopj, kā jebkurš kultūraugs. Lai gan vēl aizvien ir cilvēki, kuri skeptiski domā – tās jau piepumpētas ogas, pieprasījums pēc kultivētajām lielogu
dzērvenēm
palielinās,” novērojis A.Eglītis.
Arī Iveta Tetere no Mārsnēniem, kura lielogu dzērvenes daudzus gadus audzē pie Startu ezera, vērtē, ka raža šogad stipri mazāka, vien ceturtā daļa no pērnā gada vākuma. Te vainojama aukstā
ziema un salnām bagātais pavasaris.
„Ražu sākām novākt jau septembra vidū, tas ir nedēļu ātrāk nekā citus gadus. Pirmās ogas ienācās arī no jaunā lauka, pilnu ražu tas, protams, vēl nedeva,” stāsta dzērveņu audzētāja.
Bijušā kūdras ieguves vietā, kur I.Tetere iekopusi dzērveņu audzētavu, dzērvenes ražu dod no pushektāra platības. Pieprasījumu izaudzētais gan nespējot nosegt, jo ik gadu ogas pieprasa arvien vairāk. Arī šogad Mārsnēnos audzētās dzērvenes ātri vien iztirgoja – tās pārdotas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pircējiem Cēsu tirgū. Daudzi interesenti
ogas bija aizrunājuši jau laikus.
Tiklīdz būšot labvēlīgāki apstākļi, I.Tetere plānos paplašināt dzērveņu platības. „Šogad lielā karstuma dēļ bija riskanti to darīt. Bet pamazām iesim plašumā, jo dzērveņu audzēšana ir perspektīva. Lai paplašinātos, lielākā problēma ir stādmateriāls. Tas ir dārgs, bet pavairot no pašu
stādiem neatmaksājas – tā nāktos zaudēt daļu ražas,” spriež dzērveņu audzētāja.
Priekuļu novada Jāņmuižā esošā augļu un dārzeņu pārstrādes ražotne “Daro Cēsis” šogad lielogu dzērvenes produkcijas ražošanai iepērk no Limbažu audzētājiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Krasnais stāsta, ka labprāt ogas pirktu no vietējiem, bet neesot šai pusē audzētāju, kas spētu nodrošināt ar vajadzīgo ogu daudzumu. Uzņēmums neiepērk purva dzērvenes, tikai kultivētās, no tām tiek gatavotas sukādes.
Anda Dzenža
Komentāri