Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Dzērbenieši rāda, ko dara pilī

Sarmīte Feldmane
00:00
25.02.2023
10
Dzerbenes Pils

Februāris ap Meteni bijis laiks, kad devās ciemos. Dzērbenes tautas nama vadītāja Daina Šmite tiem, kuri vēlējās sekot tradīcijai, piedāvāja galamērķi – iepazīt Dzērbenes pili.

“Gribam iepazīstināt ne tikai citus, arī pašus dzērbeniešus ar to, kas notiek pilī, ko te var darīt,” uzsver D.Šmite un pastāsta gan par iecerētajiem kultūras pasākumiem, gan    vēstures interešu kopas    “Serben” un deju kolektīva “Juveris” aktīvo darbību, gan muzeju un Jettes istabu, gan zālēm, kuras var iznomāt svinībām, kā arī    Vecpiebalgas apvienības aktīvajiem jauniešiem, kuri pagrabā iekārtojuši Izlaušanās istabu.

Dzērbenes Jauniešu centra vadītājs Igors Zvaigzne pastāsta, ka vietējie jaunieši Izlaušanās istabu iepazinuši, tagad tā jāpopularizē citiem, arī citām paaudzēm, ģimenēm. “Tiem, kuri atbrauc apmeklēt pili, ir iespēja arī iepazīt Izlaušanās istabu un otrādi,” saka Igors un piebilst, ka atsauksmes par to dzirdētas tikai labas. Kad istabu iekārtoja, tā bija apvienības pārvaldes Jaunatnes lietu nodaļas pārziņā, tad to pārņēma tūrisma darba organizators, bet tagad Izlaušanās istaba ir kultūras nama piedāvājumā.

“Serben” vadītāja Mārīte Šķēle ar lepnumu rāda, kā novadpētniecībā iesaistās jaunieši, kā novadpētnieki savukārt papildina savulaik skolēnu savāktos materiālus.

“Pirms 50 gadiem skolotāja Spodra Ergarde sāka vākt materiālus par Dzērbeni un Taureni, pirms 30 gadiem viņa novadpētniecībā iesaistīja un ieinteresēja skolēnus, bet jau piecus gadus darbojas kopa “Serben”. Priecājos, ko dara jaunieši. Igors interesējas par vēsturi un prot iesaistīt jaunos cilvēkus,” stāsta M.Šķēle.

Ciemiņu dienā dzērbeniete Marta Šmite, kura iesaistījusies jauniešu projektā, stāstīja par dzejnieku Eduardu Veidenbaumu. Izrādās, viņš studējis Tērbatā kopā ar dzērbenieti Pēteri Pīpkalēju, abi darbojušies Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskajā biedrībā “Pīpkalonija”.

“Par Pēteri Pīpkalēju gandrīz neko nezinām, tas ir “Serben” nākamais darbs. Jau apzinātas vairākas Pīpkalēju dzimtas, jāpēta. Interesanti, ka par dzimtu pirms pandēmijas interesējās kāda Pīpkalēja, bet tā arī tikšanās nenotika,” atklāj M.Šķēle un uzsver, ka ir zināmi visi dzērbenieši, kuri savulaik mācījās Tērbatā.
M.Šķēle atzīst, ka atgādinājums par E.Veidenbauma dzīvi reizē ir arī par to, kā pasaule mainījusies, kā attīstījusies demokrātija, tehnoloģijas, kā, izzinot citu dzīvi, izglītojamies, iepazīstam vēstures līkločus. M.Šķēle pastāsta, ka savulaik, iepazīstot    dzērbenieša, jurista, arī Latvijas Ministru prezidenta Voldemāra Zāmuela dzīvi, parādījusies informācija, ka Dzērbenes “Baltiņos” ciemojušās māsas Skujiņas.  Vēlāk uzzinājusi, ka dzejnieces Austras Skujiņas māsa Herta precējusies ar Voldemāra dēlu. Nesen viņa atradusi vēl    vairāk informācijas.

Visas dienas garumā Dzērbenes pilī valdīja rosība. Dzērbeniete Marta Šmite un Madonas BJC Teātra studija “Pilnpiens” ikvienu rosināja    atraisīties improvizācijai, bet vakarpusē izskanēja Andra Daņiļenko dziedātā lirika. Arī jaunieši pirms došanās mājup kopā izdziedāja sev tuvās dziesmas.

Dzērbenē ir aktīvi un ieinteresēti cilvēki. Idejas krājas nākamajām tikšanās reizēm. Jau sestdien ikvienu uz stāstu vakaru aicina pagasta makšķernieki un mednieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
61

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi