Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Dzeja prozā

Druva
23:00
11.07.2008
9

Grāmatā “Dārzs ar Ugunsputnu” apkopotas 27 esejas. Nav ieteicams visas lasīt vienā laikā, bet izgaršot pa vienai. Vispirms jāuzteic autores krāšņā valoda. Gandrīz neviens jēdziens nav pasniegts ar kailu vārdu, bet arī ar kādu trāpīgu apzīmējumu vai salīdzinājumu. Mārtiņroze – rudens dārzu skumjā princese; brūkleņu cera zieds kā no porcelāna izgrieztas krellītes; novembrī smagi padebeši gaida savu balto stundu; gaileņu groziņš tik dzeltens kā ķērnes sviests; ķerstīgais vanagzirnis; krīt Jaungada sniegs tik balts kā dvēsele no mūsu tautas ziemas; tantuki sāk atdzist kā ūdeņi pēc zosu aiziešanas. Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Grāmatā daudz ir arī filozofijas: jaunība kā raķete traucas bezgalībā pati ar savu gaišumu un saviem maldiem; vasaras nepietiek tāpēc ka pašiem sevis nepietiek; laiks – visaugstākā balva katra cilvēka smilšu pulkstenī.

Gandrīz katram gada mēnesim Aina Karele veltījusi eseju. Ar vērīgu skatienu autore vēro norises dabā. Augustiņ, uz tevi skrien visas nepiepildītās cerības kā jaunie vanadzēni debesīs; neviens mēnesis visā gadā tik skaisti neatvadās no saviem brāļiem un mums kā vecais sirmais puika decembris – skuju smaržā, sveču gaismā, ar šampanieša glāzi rokā.

Mēnešu ritējumā Aina Karele atceras arī vēsturiskus notikumus. Vissimpātiskākā, manuprāt, ir Litenei veltītā eseja. Tautas atmiņu autore personificējusi ar meiteni, kas katru gadu atnāk jūnija naktī – izplaukst no pienaina miglas ezera kā trausla ūdensroze vai atbrien kā balta dzērve caur mēnessgaismas sidraba meldriem. Reiz viņa atnāca Jāņu naktī pirms putnu pamošanās un rožu krūmā pakāra vainadziņu tik klusi, ka ne ziedlapa nenobira. “Dusi saldi, mans mīļotais…” Ne izraudāt, ne izbēdāt. Esejā krāšņais tēlojums organiski savīts ar dramatiskajiem notikumiem 1941. gada jūnijā. Arī novembra vēstījumā labi ievītas pārdomas par 18. novembri. Tāpat oktobrī apcerēti vēsturiskie pavērsieni, bet galā piekombinētā kāpostu skābēšana, manuprāt, ir lieka.

Tēlaina publicistika lasāma apcerē “Pļavu ziedi Miervaldim Birzem”. Pēc īsa biogrāfiska pārstāsta autore kopā ar rakstnieku brien pa zaļajām pļavām, izgaršodama lauku puķes. Prātā no esejas paliek skumjš secinājums: “Ļaužu “labākā” daļa, kas šodien trakā burzmā dzenas pēc varas un naudas, nekad neizlasīs nevienu no Birzes grāmatām, kur nu vēl pēdējo gadu publicistiku.”

Apcerē “Īsa pamācība piparkūku mīlēšanā” Aina Karele kļūst īsti sievišķīga. Vectēvam un vecaimāmuļai autore veltījusi eseju “Birze, Birzīte, Brukstaliņa”. Arī te ir daudz dzīves atziņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi