Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Draudze saglabā kādreiz vērtīgo

Sarmīte Feldmane
23:00
14.10.2015
6
Img 2647 1

Vēsture ir tepat līdzās, un nekas nenotiek nejauši, lai atklātu, vēstītu par ko aizmirstu.

Flīģelis atgriezies

Kādas sanāksmes starplaikā Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzrunāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu un pastāstīja, ka viņš dzirdējis – Lūriņu ģimenei ir Straupes baznīcas vecais flīģelis. “Viņš jautāja, vai tas varētu interesēt pašvaldību, draudzi. Protams, interesēja. Piezvanīju Valdim Lūriņam, pārliecinājos, ka viņi labprāt flīģeli atdotu baznīcai. Tad mācītāja sazinājās un flīģelis tika atvests,” stāsta Hardijs Vents un uzsver, ka flīģelis ir vēsturiska vērtība, kas tagad atgriezusies savā vietā.
Mācītāja Daiga Ummere par atgūto instrumentu ir gandarīta. “Pagaidām vēl maz zinām par flīģeļa ceļu šajos gadsimtos. Tas izgatavots 1845.gadā. Tad it kā bijis pie restauratoriem, tad nokļuvis pie Lūriņu ģimenes. Vēl daudz kas jāizzina,” saka mācītāja un piebilst, ka flīģeli droši vien spēlējis Straupē pazīstamais skolotājs un kora dibinātājs Dionīsijs Garklāvs. “Tā ir vēsture, kas mums ir svarīga,” uzsver Daiga Ummere. Speciālisti flīģeli novērtējuši, tā restaurācijai būs vajadzīgi vairāk nekā desmit tūkstoši eiro.

Epitāfijas stāsta vēsturi

DZIMTAS VĒSTURE. Straupes draudzes locekle un baznīcas gide Ausma Antonišķe pie epitāfiju sienas, kas izveidota līdzās ērģelēm. Foto: SARMĪTE FELDMANE

* DZIMTAS VĒSTURE. Straupes draudzes locekle un baznīcas gide Ausma Antonišķe pie epitāfiju sienas, kas izveidota līdzās ērģelēm. Foto: SARMĪTE FELDMANE

“Tādas kolekcijas nekur citur nav,” saka Straupes baznīcas gide Ausma Antonišķe un ved augšā pie ērģelēm. Tur lielu daļu sienas aizņem epitāfijas.

“Šos metāla uzrakstus lika uz zārkiem, vēlāk tie stāvēja baznīcā pie altāra vai kapličā. Kad izpostīja kapliču, glabājās arī ārā. Kad baznīcā ierīkoja koncertzāli, epitāfijas salika pie ērģelēm,” pastāsta Ausma un uzsver, ka epitāfijās lasāma informācija par Rozenu dzimtu no 18.gadsimta. Materiālas vērtības epitāfijām nav, bet informācija ir unikāla. To vērts pētīt. “Uzraksti ļoti labi saglabājušies, un tos var izlasīt. Jādomā, vai nav iespējams restaurēt,” bilst draudzes mācītāja Daiga Ummere.

Šovasar kāds vēsturnieks ieraudzījis epitāfijas un atzinis, ka nekur citur tik daudz nav redzējis. “Tā ir baznīcas, Straupes vēsture, kas nav atraujama no Rozenu dzimtas. Rozeniem aizvien Straupe ir īpaša vieta, un gandrīz katru vasaru kāds tās pārstāvis atbrauc uz Straupi,” domās dalās mācītāja un atceras, kā pirms dažiem gadiem kāda sirma kundze no dzimtas, kurai pasaulē piederīgi ap 2500 cilvēku, salidojumā “Straupes grāmatā” ieraudzījusi savas vecmāmiņas fotogrāfiju un bijusi ļoti aizkustināta.

“Mums apkārt ir vēsture, kas mums jāsaglabā. Patlaban vācam līdzekļus zvanu torņa atjaunošanai, meklēsim iespējas piesaistīt līdzekļus,” pastāsta mācītāja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi