Kā mārsnēniešu balsij lielajā novadā tikt sadzirdētai? Tas bija galvenais jautājums, kāpēc Mārsnēnu aktīvistu kopa aicināja uz sarunu Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti.
Kāda ir kopienu vieta, mērķi un uzdevumi pašvaldībā, ar ko rēķināties, kam gatavoties, kā vietējiem iedzīvotājiem vēl vairāk iesaistīties pašvaldības norisēs? Un kā katram tikt sadzirdētam, ņemot vērā, cik dažādas ir kopienas lielajā novadā, cik dažādas to vajadzības. Mārsnēnu iedzīvotājiem ir sajūta, ka viņu balss beidzas līdz ar pagasta robežu, ka reizēm tā vispār noklīst un nemaz līdz vajadzīgajiem cilvēkiem nenonāk. Mārsnēniešiem ir svarīgi, lai pašvaldība piedāvātu elastīgāku sadarbību, lai aktuālos jautājumus varētu risināt ātrāk. Aktīvisti uzsvēra, ka ir gatavi runāt ar visiem vajadzīgajiem vietvaras speciālistiem, ar kuriem kopīgi varētu tikt līdz risinājumam. Taču Atis Egliņs-Eglītis vērtēja: “Man liekas, ka jūsu balss ir daudz skaļāka, nekā domājat. Pašvaldība monitorē pagastos notiekošo, informāciju, kas parādās publiskajā telpā, iesniegumus.” Viņš gan atzina, ka pašvaldībai problēma ir lielais informācijas apjoms, ar ko jātiek galā, un ka arvien jādomā, kā palielināt reaģēšanas ātrumu, arī Priekuļu apvienības pārvaldē, kuras teritorijā ir Mārsnēnu pagasts.
Mārsnēnieši pašvaldības pārstāvi iztaujāja gan par iespējamiem projektu konkursiem, kuros vēl varētu startēt, lai iegūtu finansējumu savām iniciatīvām, gan vaicāja par vērtēšanas kritērijiem un iespējamām pieļautajām kļūdām projektu pieteikumos, kas nav guvuši atbalstu. Atis Egliņs-Eglītis norādīja, ka vairākos projektu pieteikumos, kas neieguva finansējumu, bija laba iecere un pieteikums bija labi sagatavots, taču pretendentu bija daudz vairāk nekā varēja segt ar paredzēto kopējo finansējumu.
Tā kā mārsnēniešiem ir doma par sporta laukuma labiekārtošanu, tad aktuāli bija arī precizēt, kur ar šo jautājumu vērsties. Atis Egliņs-Eglītis, atbildot, ka ar to jāvēršas pie apvienības pārvaldes, kas to novirza centrālajai administrācijai, atzina, ka sporta pārvaldība šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums gan saistībā ar pašvaldībā esošo infrastruktūru, gan vienotas sporta pārvaldes izveidi novadā.
Vietējie ar pašvaldības pārstāvi arī precizēja pašvaldības ieceri par līdzdalības budžetu, kurā par iedzīvotāju iesniegtajiem projektu pieteikumiem varēs balsot visi novada iedzīvotāji, bet populārākos realizēs pašvaldība. Atis Egliņs-Eglītis pastāstīja, ka plānots, ka katrs iedzīvotājs varēs nobalsot par diviem projektiem divās dažādās novada teritorijās. Gulbenei un Smiltenei jau ir tāda pieredze. Tā apliecina, ka pietiekami daudz balsotāju ir arī iecerēm, kas īstenojamas nelielās apdzīvotās vietās, ciemos, pagastos. “Nereti mazās kopienas ar savu kampaņu mēdz projektu nozīmīgi izcelt,” kā pamatojumu, ka arī mārsnēnieši no jauninājuma varēs saņemt savu daļu pagasta attīstībai.
Madara Melbārde-Žukova vaicāja, vai nav bijusi doma, ka no šādu projektu vērtēšanas varētu izslēgt pilsētu, kurā visu laiku tiek īstenoti dažādi projekti, lai lielāka iespēja ir tieši mazajiem. Domes priekšsēdētāja vietnieks sacīja, ka tāda doma nav bijusi, jo tā tikai šķiet, ka viss tiek pilsētai: “Arī tikšanās ar pašvaldību ir notikusi visur, tikai ne Cēsīs, un tā ir ne vienā vien jautājumā.”
Uz tikšanos bija atbraukusi arī Liepas kopas pārstāve Kristīne Sprūdža, kura vērtēja, ka tas, ka mazo kopienu aktīvistiem ir mazāka skaidrība par attīstības iespējām, automātiski nenozīmē būt sliktākā pozīcijā, secinot, ka nereti mazu apdzīvotu vietu iedzīvotāji jau pieraduši, ka viņiem jābūt neatlaidīgiem savu vajadzību īstenošanā.
Atis Egliņs-Eglītis arī pastāstīja, ka pašvaldībā šobrīd tiek diskutēts par kopienu fonda veidošanu. Tā līdzekļi būtu pieejami kā līdzfinansējums gadījumos, kad kopienas pārstāvji startē projektos, piemēram, Kultūrkapitāla fondā.
Diskutējot ar Ati Egliņu-Eglīti, mārsnēnieši runāja ne tikai par darāmo darbu sarakstu un sadarbību ar pašvaldību, bet arī uzsvēra, ka cilvēki, kas iesaistās pagasta dzīves dažādošanā, tam velta savu brīvo laiku un svarīgi neuzlikt pārāk daudz pienākumu, lai tie nekļūtu par smagu. Tas radīs vēlmi attālināties no kopējām lietām, nevis iesaistīties.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks mārsnēniešiem arī bija sagatavojis prezentāciju “Sarauties. Un nenomirt”, ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, savukārt noteikumi, kas nosaka katras vietas attīstību, mainās. Viņš skaidroja, ka, ja kādreiz vietas attīstībai svarīgs bija ceļš un rūpnīca, tad tagad ne vienmēr ceļa izbūve nodrošinās vietas izaugsmi, jo vissvarīgākais ir cilvēks, kas dzīvo konkrētajā vietā. Ja aktīvu cilvēku nav, tad pat labs ceļš vietai dzīvību neiedos. Savukārt cilvēkiem ir jāspēj būt elastīgiem, pieņemt pārmaiņas.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks savā prezentācija atzina, ka tas, cik daudz kopiena uzņemas, ir atkarīgs arī no brieduma. Jo nobriedušāka tā ir, jo daudzveidīgāki ir iespējami sadarbības modeļi arī ar pašvaldību. Viņš atzīmēja, ka tāpat ir svarīgi, lai kopiena ir atvērta, jo nereti cilvēki, kas lepojas ar savu vietu, vietējiem iedzīvotājiem, kultūru, negribīgi pieņem atnācējus. Viņš dalījās ar pozitīvu piemēru, ka Norvēģijā tieši kopienas pārstāvji rūpējas par ienācējiem, jo apzinās – ja vīra, kurš jau strādā konkrētajā vietā, sieva tur nejutīsies labi, nesapratīs, kā bērnu iekārtot dārziņā, kā labāk atrast darbu, ar laiku palielināsies neapmierinātība, un ģimene aizbrauks prom.
Atis Egliņš-Eglītis vērtēja, ka kopienu balss kļūs arvien svarīgāka šajos mainīgajos laikos un izpaudīsies dažādos veidos, daloties ar piemēriem no Cēsīm, kur aktīvi vecāki paši dibinājuši skolu, savukārt vietējie iedzīvotāji nākuši ar ideju, kā pārveidot Vienības laukumu, lai to vairāk varētu apdzīvot kājāmgājēji un tas būtu zaļāks. Tāpat viņš dalījās ar piemēriem, kā ēkas maina savas funkcijas, no degradētām teritorijām kļūstot par kultūrvietām vai apvieno dažādas sociālās vajadzības. Prezentācijas noslēgumā pašvaldības pārstāvis sacīja: “Lai mazs būtu kā liela iespēja, viņam jābūt drosmīgam, inovatīvam un uz nākotni vērstam un darbīgam. Ir svarīgi gribēt, pieņemt lēmumus un rīkoties.”
Mārsnēniešu kopienas aktīvisti rosīgu darbošanos uzsāka ne pārāk sen, taču padarīts jau daudz. Veikta pagasta iedzīvotāju anketēšana, lai apzinātu, kas pagastā ir visvairāk nepieciešams, atjaunota sporta svētku tradīcija, iedibināts jauns pasākums – tikšanās pirms Ziemassvētkiem. Pēc kopas iniciatīvas pagasta centrā izveidots īpašs pavasara puķu stādījums – ziedu pīne, talkā kopts ugunsdzēsības dīķis, notikušas sarunas par Klabes birzs sakopšanu un rosināti citi uzlabojumi.
Komentāri