Biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība” izstrādā attīstības stratēģiju 2023.-2027. gadam. Pārstāvot iedzīvotāju intereses, biedrība piedāvā izmantot “Leader” programmu attīstības veicināšanai laukos.
Lai izzinātu gan iedzīvotāju, gan iespējamo “Leader” projektu īstenotāju viedokļus, ierosinājumus, biedrība pagastos rīko diskusijas, lai konkretizētu, kam atvēlēt naudu, veicinot uzņēmējdarbības attīstību, publiskās infrastruktūras sakārtošanu, lai stiprinātu sabiedriskās aktivitātes.
Pagājušonedēļ tikšanās ar iedzīvotājiem bija Drabešu un Jaunpiebalgas pagastā. Interese bija maza. “Informācija par sarunu pagastos bija, bet iedzīvotāji nav gatavi runāt, diskutēt par nākotnes iespējām. Kad būs skaidrs, kam programmā būs finansējums, tad vērtēs, vai tā ir iespēja tieši man, un interesēsies, kas jādara, lai naudu saņemtu, kādi nosacījumi, saistības,” vērtē biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene.
Pamazām vien gan sarunās ar pašvaldību speciālistiem, gan uzņēmējiem, kopienu pārstāvjiem izkristalizējas “Leader” programmas finansēšanas virzieni un rīcības.
“Uzņēmējdarbībā prioritāte noteikti būs ražošanas attīstību veicinošie projekti. Diskusijas ir par pārtikas ražošanu, kam varētu būt papildu atbalsts. Tāpat jāakcentē projekti, kur ražošanā tiek meklēti zaļie risinājumi, inovācijas, šodien svarīga ir digitalizācija, otrreiz pārstrādājamo materiālu izmantošana,” skaidro biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa.
Tā kā Eiropas Savienības jaunajā plānošanas periodā “Leader” programma būs pieejama ne tikai lauku uzņēmējiem, arī Cēsu, paredzams, ka konkurence par finansējumu būs liela. “Ir dažādas iespējas kaut ko uzsākt vai attīstīt pagastā, kas atrodas tuvu attīstības centram, un tādā, kas ir tālu, uz kuru neved asfaltēti ceļi. Vērtējot projektus, noteikti tas būtu jāņem vērā, jo mērķis taču ir līdzsvarota attīstība,” viedokli pauda Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte. “Ja kāds vēlēsies īstenot projektu ārpus attīstības centra, vērtējot tam tiek piešķirti papildu punkti,” uzsvēra D.Rubene un atgādināja, ka Kaives pagastā uzņēmēja Edgara Leimaņa īstenotais projekts “Ieguldījums konservu ražošanā un pakalpojumā Kaives pagastā” bija izvirzīts Latvijas lauku partnerības konkursam “Dižprojekts 2022” un guva ļoti augstu vērtējumu.
“Diemžēl uzņēmējiem, vismaz tiem, kuri piesaka projektus “Leader”, trūkst inovatīvu ideju, kā izmantot to, ko izmetam. Izstrādājot tehnoloģiju, sākot ar mazumu, pamazām vien var attīstīt ražošanu. Tādu piemēru Latvijā ir daudz,” uzsvēra partnerības projektu vadītāja Anda Briede un vērsa uzmanību, ka plašas iespējas ir bioloģisko produktu ražošanai.
“Leader” tāpat kā līdz šim atvēlēs finansējumu publiskās infrastruktūras sakārtošanai. Šos projektus lielākoties īsteno pašvaldības, nevalstiskās organizācijas. Sarunās izskanējis, ka daudzos pagastos nav sabiedrisko tualešu, labiekārtotu peldvietu, nav, kur tūristiem paēst. “Vasarā tas ir aktuāli. Tāpat kā sakārtota tūrisma infrastruktūra,” stāstīja D.Rubene un piebilda, ka, domājot par tūrismu, vajadzētu paskatīties plašāk un projektus īstenot ne tikai viena pagasta robežās. Kaut vai Gaujas malas sakārtošana ir aktuāla daudzu pagastu iedzīvotājiem un tūristiem.
“Arī šajās sarunās ir svarīgi uzzināt, kas nepieciešams, ko vēlas vietējie iedzīvotāji, kāpēc viņiem tieši tas ikdienā ir svarīgi,” uzsvēra projektu vadītāja Kristīna Sprūdža un pastāstīja, ka, īstenojot infrastruktūras vai sabiedriskā labuma projektus, būs nepieciešams iedzīvotāju viedoklis un atbalsts.
Lauku partnerība turpinās stiprināt vietējās kopienas. “Ir ieteikts, ka vajadzētu sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu kā kopienai nozīmīgu, jo tā saistīta ar identitātes saglabāšanu, intereses par vietu, kur dzīvo, veicināšanu. Protams, tikšanās reizēs uzklausīsim iedzīvotāju priekšlikumus,” stāstīja K.Sprūdža un piebilda, ka būs arī finansējums sabiedrisko aktivitāšu stiprināšanai.
Starp “Leader” jaunā plānošanas perioda rīcībām iezīmēta sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošana un dažādošana. Te risinājumus var meklēt pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.
“Ja uzņēmējs dara ko kopienai būtisku, ir pieļaujamas arī neienesīgās investīcijas, tad, īstenojot projektu, netiek prasīti tik augsti sasniedzamie rādītāji. Arī pašvaldībām jāvērš uzmanība šādai iespējamai rīcībai,” skaidroja D.Rubene.
I.Kalniņa uzsvēra, ka, izstrādājot stratēģiju, svarīgi ir dzirdēt viedokļus, priekšlikumus. Stratēģiju nevar uzrakstīt pie galda, biedrībai ir jāzina uzņēmēju mērķi, ieceres, pašvaldību un biedrību, kopienu domas, kā uzlabot vidi, kurā dzīvojam, dažādot ikdienu.
Cēsu rajona lauku partnerība jau tikusies ar pašvaldību speciālistiem. Notiek arī aptauja, lai uzzinātu iespējamos teritorijas attīstības virzienus, ņemot vērā globālos un vietējos izaicinājumus, iedzīvotāju un ekspertu redzējumu.
“Iezīmējot nākamā plānošanas perioda finansējuma sadali, ir svarīgi uzzināt iedzīvotāju, uzņēmēju, kopienu, nevalstisko organizāciju viedokli, lai noteiktu teritorijas attīstības vajadzības, izvirzītu mērķus un rīcības, kas patiešām ir būtiski iedzīvotājiem. Esam diskusiju sākumā. Mērķis ir viens – kopīgi virzīties uz labāku dzīves vidi sev un nākamajām paaudzēm,” saka I.Kalniņa.
Pēc visu priekšlikumu, ieteikumu apkopošanas tiks izstrādāta stratēģija, ko maijā nodos publiskai apspriešanai, lai jūnijā iesniegtu Lauku atbalsta dienestā, kas vērtēs biedrības noteiktos “Leader” finansējuma virzienus un mērķus.
Biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība” apvieno 21 pagastu Cēsu un Smiltenes novadā, kā arī Līgatnes un Cēsu pilsētu.
Komentāri