Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess.

Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”.

Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras pētniece Ilze Maldupa vada RSU pētījumu – uz pierādījumiem balstītu kari­esa kontroles stratēģiju ieviešana bērnu zobārstniecībā Latvijā. Viņa saredz, ka Cēsu novada pieredze var būt aizsākums pieejamākai un ilgtspējīgai zobārstniecības aprūpei Latvijā.

Diskusijā tika prezentēti Zanes Freimanes maģistra pētījuma rezultāti par zobārstniecības aprūpes pārklājumu Latvijā, vecāku apmierinātību un zobārstu attieksmi pret valsts apmaksāto bērnu zobārstniecības pakalpojumu sistēmu. Noskaidrots, ka 2022. gadā tikai 36,7% bērnu apmeklējuši zob­ārstu. Savukārt no 20 bērniem tikai vienam bērnam nevienā zobā nav kariesa. Arī pakalpojumu kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša.

Veselības ministrijas pārstāve Ieva Melišus paskaidroja, ka Latvijas kontekstā, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, speciālistu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir pietiekams, trūkums vairāk jūtams tieši bērnu zobārstniecībā. Savukārt Ilze Maldupa uzsvēra atšķirību: ja lielākajā daļā valstu, rēķinot uz vienu speciālistu, ir 1500 bērnu, bet vidēji kariess ir septiņiem procentiem, Latvijā uz vienu zobārstu ir 1003 bērni, bet ar kariesu slimi ir 93%. Lai situ­āciju uzlabotu, nepieciešams strādāt ne tikai preventīvi, kas ir pats būtiskākais, bet arī ieguldīt seku novēršanā, jo arī tam ir ekonomisks ieguvums. Tā Skotijā, ieviešot šādu programmu, tai iztērēja nepilnus divus miljonus eiro, bet pēc četriem gadiem ieekonomēja stipri vairāk naudas un ar katru gadu ekonomija arvien palielinās.

Lai situācija uzlabotos, visā Latvijā nepieciešama vienmērīga zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, būtiska ir pakalpojuma kvalitāte, kā arī prevencija, bērnu un vecāku izglītošana pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās, pie ģimenes ārstiem. I.Maldupa teic: “Tā kā labu zobu pamatā ir veselīgs uzturs, tad ļoti svarīga ir veselības veicināšana kopumā. Vēl zobārstniecībā profilakses līdzeklis ir arī ir zobu pasta. Diemžēl tikai 26% bērnu līdz piecu gadu vecumam lieto zobu pastu, uz kuras tūbiņas ir rakstīts, ka tur ir pietiekama fluorīda koncentrācija. Turklāt citā pētījumā konstatējām, ka ne visās zobu pastās, uz kurām tas rakstīts, reāli ir fluorīds. Arī tas veicina kariesa izplatību, jo daļa bērnu lieto zobu pastu, kas nav efektīva pret kariesu. Otrs aspekts ir pareiza tīrīšana, ir svarīgi, ka vecāki un bērnudārza audzinātāji ir zinoši un praktiski apmācīti, kā to darīt. Un trešā daļa ir efektīvas kariesa kontroles metodes. Zobārsti Latvijā ilgstoši ir mācījušies pēc vienas metodes, kas ietver plombēšanu un raušanu, bet zobārstniecība ir attīstījusies, un ir dažādas citas bērniem draudzīgākas, ātrāk izdarāmas un lētākas metodes, kā arī rezultāts ir efektīvāks. Turklāt lielākā daļa no tām neprasa nekādu zobārstniecības aprīkojumu, tāpēc to vieglāk nodrošināt tuvāk pacientam, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē.”

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, ieklausoties diskusijā, sacīja: “Te arī redzama atbilde, ka ir nepieciešams strādāt ar vairākiem elementiem: izglītošanu, paradumu maiņu un uzturu. Uzturs ir milzīga tēma, arī mēs vēlamies panākt vietēji ražotas bioloģiskas pārtikas proporcijas palielināšanu skolu ēdināšanā un veicināt pieprasījumu pēc šādas pārtikas. Diskusija ir labs sākums, noteikti vēl būtu nepieciešama atsevišķa tikšanās ar pašvaldību, lai varētu saprast, kā iespējams īstenot tādu projektu.”

Arī Veselības ministrijas pārstāve Ieva Melišus apstiprināja, ka ministrija ir ieinteresēta, ka projekts tiktu īstenots, piebilstot: “Skaidrs, ka nevaram šādu programmu ieviest uzreiz visā valstī, tāpēc varētu sākt ar pilotprojektu, kurā varētu būt Cēsis, iespējams, arī vēl kāda pašvaldība. Jāsaprot, kādi resursi tam ir nepieciešami un kurām ministrijām ir jāiesaistās.”

Vispasaules cēsnieku dienas organizators Aigars Strauss bija gandarīts par produktīvo diskusiju un “Druvai” atzina: “Uzzinot par Ilzes Maldupas ieceri, sapratu, ka par viņas projektu ir jāuzzina nozarē iesaistītajiem. Speciāliste pēc dzīves Čīlē no Jelgavas ir pārcēlusies uz Cēsīm, tāpēc doma bija organizēt sarunu ar Cēsu zobārst­niecībā iesaistītajiem, lai visi iepazītos. Idejai pieslēdzās RSU Inovāciju centra projektu vadītāja Airita Erte, kura, zinot, ka tēma ir ļoti aktuāla, rosināja uz sarunu arī ministrijas. Diskusija izdevās, un tai noteikti būs turpinājums.” Viņš arī piebilst, ka Vispasaules cēsnieku dienu galvenais mērķis ir cēsnieku pasaules pieredzi atvest atpakaļ uz Cēsīm, bet cēsnieku pieredzi dot pasaulei.

Diskusijā piedalījās arī RSU Inovāciju centra projektu vadītāja Airita Erte, Berta Leimane no Slimību profilakses un kontroles centra, Latvijas Periodontologu asociācijas prezidente un RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras docētāja un pētniece Una Stāmere, RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece asoc. prof. Daiga Behmane, Ekonomikas ministrijas Uzņē­mēj­darbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Samanta Budrecka un Uzņē­mējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietniece Anita Zīmele, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Liene Levada. Diskusijā tika uzklausīti arī Cēsu novada bērnu vecāki un zobārstniecības klīniku vadītāji.