“Sajutu dūmu smaku un pa otrā stāva logu ieraudzīju, kā liesmas nāk virsū. Tās ir šausmas. Desmit minūšu laikā visa zeme bija melna un kūpēja,” pārdzīvoto atcerējās viesu nama “Birzes” administratore Olita Beināre un piebilda, ka rakstnieka Miervalža Birzes māja ir no koka, arī mēbeles. “Viss būtu sadedzis, tagad žēl koku,” tā Olita Beināre. Ugunsdzēsēji skaidroja, ka bijis pamatīgi jācīnās ar liesmām un jāizvēlas pareizā taktika. Būtu pieticis kļūdīties ar vietas izvēli, kur atrasties vīriem ar ūdens šļūtenēm rokā, lai no dzīvojamām mājām pāri paliktu tikai pelnu kaudzes.
“Vispirms ugunsdzēsējam ir jāglābj cilvēki un mantiskās vērtības, tā arī darījām. Vispirms nosargājām māju pie pašas Gaujas, pie tilta, tad skrējām pakaļ ugunij. Noliku vīrus, lai nepārrauj uguni pāri ceļam uz mājām, kad liesmas bija pietiekami tuvu, tad laidām ūdeni virsū, slēdzām ceļu, jo gāzās koki,” skaidroja valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes vada komandieris Juris Nīmanis. Konkrētajā vietā strādāja piecas ugunsdzēšamās mašīnas un vīri, kuriem starp kūlas dzēšanas reizēm vairs nav laika ne apsēsties, ne paēst. “Ierasti dežūras ir reizi četrās dienās, tad pēc diennakts darba ugunsdzēsējs vienu dienu guļ, nākamajā jūtas, it kā septiņi vilcieni būtu pāri braukuši, tad atkopjas un atkal iet uz darbu. Tagad šī režīma nav. Izsaukumus vairs neskaitām,” stāstīja Juris Nīmanis. Vīri to nedzirdēja, bet raiskumieši, kuri bija palikuši ar jumtu virs galvas un pie iekoptajiem augļu dārziem, teica ugunsdzēsējiem paldies.
“Viss taču varēja aiziet nebūtībā,” noteica Olita Beināre. Šī bija jau kārtējā degšana Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Parka administrācija zaudējumus vēl nav aprēķinājusi, bet degusi ne tikai kūla, arī meži un nodegusi kāda atpūtas māja Inciema rezervāta teritorijā Rīgas rajonā. “Esam ļoti sašutuši par cilvēku bezatbildību. Pie Raiskumkroga izdega, bet vairāk krūmi. Straupes pagastā onkulis it kā dedzināja lapas, bet aizdegās pļavas un mežs, pats apdega. Ir izpostīta atpūtas vieta pie Driškina ezera. Kurš to darīja, ja ne atpūtnieki, kas izmeta izsmēķi vai sērkociņu,” sprieda GNP administrācijas meža daļas vadītājs Ēriks Liepiņš un piebilda, ka daudzi GNP darbinieki ir iesaistīti dzēšanas un teritoriju uzraudzīšanas darbos.
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, atzina, ka jādomā, kā cīnīties ar kūlas dedzināšanu, kas šogad kļuvusi par visaptverošu nelaimi.
“Ir skaidrs, ka nepieciešams domāt par lielākiem sodiem, bet jāraugās arī, lai soda naudas tiktu iekasētas. Bieži vien nodarījums aprobežojas ar protokola sastādīšanu, jo statistika rāda, ka liela daļa soda naudas paliek neiekasēta.
Bet ne jau ar sodiem vien šo jautājumu var atrisināt. Ilgus gadus kūlas dedzināšana bija normāla parādība, bet jāņem vērā, ka padomju gados platības, kam degt, bija daudz mazākas, plaši ugunsgrēki neizcēlās. Tagad situācija mainījusies, bet cilvēku vēlme dedzināt kūlu palikusi.
Ja ir ugunij labvēlīgi apstākļi kā šopavasar, problēmas ir lielas. Pērn jau situācija bija cerīga, tika fiksēti vien aptuveni 1500 kūlas ugunsgrēku, un jau likās, ka situācija uzlabosies. Tagad saprotam, ka nopelns bija
labvēlīgie laika apstākļi, jo bija vēls un lietains pavasaris.
Šogad, kad laika apstākļi ir citādi, redzam patieso ainu,” teica Dz. Jaundžeikars.
Ministrs atzina, ka situācijas uzlabošanai vispirms nepieciešams sakārtot materiāli tehnisko bāzi, lai ugunsdzēsības un glābšanas dienests būtu apgādāts ar mūsdienīgu tehniku. Šogad jaunu tehniku saņems arī policijas iecirkņu inspektori un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektori, kas ļaus viņiem veikt aktīvāku uzraudzības darbu.
“Nepieciešams domāt arī par dažādām sociālām kampaņām, kas vērstu iedzīvotāju uzmanību uz kūlas dedzināšanas radīto postu. Aktīvāks skaidrošanas darbs jāīsteno arī skolās. Protams, rezultāti nebūs ātri, jo mainīt cilvēku domāšanu nav tik vienkārši, taču rīcībai ir jābūt. Nevaram tikai sēdēt un skaitīt kūlas ugunsgrēkus,” atzina D. Jaundžeikars.
Viņš atzinīgi novērtēja arī pagastu brīvprātīgo komandu darbu, taču norādīja, ka to darbība atkarīga no katras pašvaldības ieinteresētības un arī rocības. Ne visas pašvaldības var atļauties uzturēt brīvprātīgos ugunsdzēsējus, dažviet jūtams arī atbilstoši sagatavotu cilvēku trūkums. Lai ir normatīvi, cik ilgā laikā jāpaspēj, bet to nevar realizēt.
“Ja valsts dienesti būtu apgādāti atbilstoši mūsdienu prasībām, pagastu brīvprātīgo vienību nepieciešamība mazinātos. Kamēr tā nav, labi, ka ir pašvaldības, kas atbalsta šo vienību uzturēšanu,” teica iekšlietu ministrs.
Komentāri