Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Daudz darba jubilejas gadā

Druva
23:00
01.07.2008
11

Rit 95. gads, kopš izveidots un darbu selekcijas jomā un izlases sēklas ražošanā veic Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts.

Pagājušajā nedēļā institūtā notika ikgadējā lauku diena un zinātnisko institūtu skate, taču šī ir tikai daļa no šogad plānotajiem pasākumiem. Jūlijā pirmo reizi norisināsies institūta organizēta starptautiska konference, kam gatavošanās darbi jau tuvojas noslēgumam. Konferencē piedalīsies ne tikai Latvijas, bet arī vairāk nekā desmit citu valstu zinātnieki. Konferences rezultātā varētu veidoties jauni sadarbības projekti.

Veiksmīgi turpinās arī selekcijas darbs. Šogad Latvijas augu šķirņu katalogā ierakstīta jauna kartupeļu šķirne – 'Imanta', turklāt analīzēm un testiem nodotas vēl divas jaunas šķirnes. Turpinās darbs pie vairāku jaunu graudaugu, tai skaitā tritikāles šķirņu izveides.

Šomēnes apstiprināts nozīmīgs dokuments – Priekuļu laukaugu institūta darbības stratēģija 2008. – 2011. gadam. Pagaidām stratēģiju izstrādāt un apstiprināt paspējis vēl tikai viens zinātniskais institūts – Dobeles augļkopības institūts. Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktors Ritvars Leitens skaidro, ka dokuments nepieciešams gan plānošanai, gan lai pretendētu uz finansējumu projektu konkursos.

Stratēģijā noteikts, ka galvenā prioritāte tuvākajiem gadiem nemainīsies, tā ir kartupeļu selekcija. Institūta zinātnieki šajā nozarē darbojas arī kā eksperti ministrijas un valdības līmenī. Otra prioritāte ir pētījumi graudkopībā, īpašu uzmanību pievēršot rudziem, tritikālei, kā arī

miežiem. Turpina zāļu un zirņu selekciju, kā arī citus pētījumus. „Prioritātes var mainīties. Kad attīstīta un pilnveidota būs viena nozare, uzmanība tiks pievērsta citām,” atzīst R. Leitens.

Kartupeļu selekcionāre Gunta Bebre vērtē, ka kartupeļu prioritārais statuss ir nozīmīgs: „Ar kartupeļu selekciju Latvijā būtībā neviens cits nenodarbojas, mūsu institūtā šis darbs attīstās jau gadu gadiem.” Pērn atjaunots jumts kartupeļu pagrabam, tāpat radīta dzesēšanas iespēja. G. Bebre neslēpj, ka šie bija svarīgi darbi, jo jumts tecēja, kartupeļi lietus laikā nebija pasargāti no ūdens, bet dzesēšana ļauj veiksmīgi saglabāt sēklu.

Lai turpinātu pilnveidot materiāli tehnisko bāzi kartupeļu pētījumiem, šogad izstrādāti divi projekti. Viens paredz turpināt kartupeļu pagraba rekonstrukciju, atbilstoši prasībām iekārtojot pagraba daļu, kurā zinātnieki strādā pie jaunu šķirņu izveidošanas. Otrs projekts paredz iegādāties tuvā infrasarkanā starojuma analizatoru bioķīmisko rādītāju noteikšanai, ar ko būtu iespējams analizēt kartupeļu un graudu ķīmisko sastāvu. Iepriekš, lai veiktu šādas analīzes, vērtīgo materiālu nācās samalt, taču analizatorā iespējams ievietot veselu graudu, ko pēc tam var iesēt un pavairot. Selekcijai tik svarīgā sēkla neietu zudumā. Ja iecere saņems atbalstu, Priekuļu institūtā būtu Latvijā trešā šāda iekārta.

„Kartupeļu pagraba pārveidošanu un jaunu iekārtu iegāde nepieciešama, lai mēs varētu konkurēt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, turklāt nodrošinātu kartupeļu atbilstošu glabāšanu un pētījumu vidi. Ceram, ka Zemkopības ministrija projektus atbalstīs. Tas ir Latvijas tautsaimniecības interesēs, jo valstī problēmas rada kartupeļu vīrusu izplatība, kā arī kartupeļu kvalitātes samazināšanās glabāšanas periodā. Mums tuvākajos trijos gados ar šiem jautājumiem jātiek galā,” uzskata R. Leitens. Tam piekrīt arī G. Bebre, uzsverot, ka jāturpina arī paaugstināt sēklas kvalitāti.

„Gribētu, lai mums būtu krietni vairāk kartupeļu šķirņu, kas konkurētu ar ārzemju piedāvājumu, taču mūsu spēki un finansējums pašlaik to neatļauj. Vācijā katru gadu valsts šķirņu salīdzināšanai tiek nodotas gandrīz 35 šķirnes, mums šādu iespēju nav. Tomēr pamazām attīstāmies, un darbs iet uz priekšu,” pastāstīja G. Bebre.

Lai gan pagaidām nav iespējams ik gadu radīt vairākus desmitus jaunu kartupeļu šķirņu, tomēr R. Leitens uzskata, ka Latvijā un tieši Priekuļu institūtā selekcija attīstījusies veiksmīgi: „Iepazīstoties ar līdzīga institūta darbību Igaunijā, netālu no Tallinas, mani pārsteidza, ka igauņi zaudējuši savas pozīcijas nacionālās selekcijas programmā.”

Igaunijā ļoti maz tiek izmantotas valstī radītās lauksaimniecības augu šķirnes. R. Leitens vērtē, ka Priekuļu selekcijas institūtā izveidotās šķirnes sējumos un stādījumos Latvijā aizņem procentuāli ievērojami lielāku daļu nekā Igaunijā visas vietējās šķirnes kopumā: „No Latvijā audzētajiem kartupeļiem apmēram 17 procenti ir Priekuļu šķirnes. Pirmajā mirklī tas nešķiet daudz, tomēr jāņem vērā, ka kartupeļi ir viens no lauksaimniecības augiem, kuram ir vislielākais ārzemju šķirņu piedāvājums. Latvijas kartupeļu sēklas tirgū līdz ar mūsu institūtu piedalās vēl piecas Eiropā ietekmīgas selekcijas firmas. Tām finansiālās un tehnoloģiskās iespējas ir ievērojami lielākas, tomēr spējam saglabāt līdzvērtīgu pozīciju. Ja ar ministrijas atbalstu institūta prioritāte – kartupeļu nozare – attīstīsies, kļūsim spēcīgāki. Iespējams, spēcīgāki par ārvalstu firmām. Ja pēc gadiem Priekuļu institūtā radītās šķirnes parādīsies ārvalstu tirgū, tas būtu ne tikai nepieciešams, bet arī loģisks iznākums mūsu darbībai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
10

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi