Seši mūsu rajona lauku ražotāji prestižajā lauksaimnieku konkursā kāpa uz Latviešu biedrības nama skatuves, lai saņemtu dažāda ranga apbalvojumus. Sākam iepazīstināt ar šo saimniecību veikumu un nākotnes iecerēm.
Dārzkopības zemnieku saimniecība “Kliģeni”, kuras siltumnīcas atrodas Cēsu pievārtē, “Sējējā 2006” ieguva pateicību par piedalīšanos. Uzņēmums tika vērtēts augkopības grupā, kurā startēja astoņi ražotāji, galvenokārt graudaudzētāji. Visi pēdējās kārtas pretendenti atzīti par augsta līmeņa augkopības saimniecībām.
-Esam apmierināti ar iegūto atzinību,- saka “Kliģenu” vadītājs un īpašnieks Aleksandrs Raubiško. Mums gan nebija īstas pārliecības, vai ir jau laiks piedalīties konkursā, vai nevajag vēl daudzas lietas sakārtot, bet lauku atbalsta dienesta Valmieras reģionālā lauksaimniecības pārvalde mūs pārliecināja, ka jāstartē. Uzskatu, ka Latvijas mēroga atzinība ir labs mūsu darba vērtējums, un esam par to gandarīti.
A.Raubiško atzīst, ka gatavošanās konkursam bijusi vēl viena lieka reize, kad pārlūkot visu saimniecisko darbību, pārbaudīt ražošanas cikla un tehnoloģijas dokumentācijas nianses, grāmatvedības uzskaiti.
-Tika vērtētas ne tikai siltumnīcas. Komisija iepazinās ar gatavās produkcijas un pārdošanas uzskaiti, ar tehnoloģiju un tās kontroli, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izlietojumu un citiem jautājumiem. Bija nozīmīgs katra darbinieka veikums, no vadītāja līdz strādniekam. Vērtējums, kuru ieguvām, ir saimniecības vairāku gadu darba rezultāts, noiets garš ceļš, – tā “Kliģenu” saimnieks.
Konkursā vērtēja visu siltumnīcu saimniecību – gan jaunceltās, modernās, gan vecās, no padomju laikiem mantotās segtās platības. A.Raubiško atzīst, ka dārzniecība, īpaši vecās siltumnīcas, kurās audzē puķes, labāk būtu izskatījusies vasaras sākumā vai vidū, kad ir īstais stādu un ziedu laiks. Protams, žēl, ka “Sējēja” pēdējā kārta notika vasaras nogalē. Komisijai nevarēja parādīt bagāto “Kliģenu” puķu krāsu paleti, toties tajā laikā labi varēja redzēt tomātu un gurķu audzēšanas rezultātus. Stādījumi vasaru biju pārdzīvojuši labi, stādi veseli un turpināja bagātīgi ražot.
Uzņēmuma vadītājs saka, ka labprāt gribētu uzzināt punktus, kādus par redzēto saimniecībā likusi konkursa komisija:
-Diemžēl ar vērtējumu neesam iepazīstināti. Gribētu redzēt, cik punktu katrā vērtēšanas kritērijā esam saņēmuši, kas tiek atzīts par labu, kas sliktāks un jāuzlabo. Tā būtu norāde turpmākajam darbam. Zinātu, ko paši neesam pamanījuši un kam jāpievērš lielāka uzmanība.
“Kliģenu” pēdējo gadu lielākais trumpis ir prasme veiksmīgi izmantot Eiropas Savienības atbalstu, izveidojot modernu siltumnīcu saimniecību dārzeņu audzēšanai. Pirmais “Venlo” tipa siltumnīcu hektārs tapa par pašas saimniecības līdzekļiem un darbu sāka 2003.gadā. Otrais tapis ar ES SAPARD programmas atbalstu. Projektā ir trešā hektāra būvniecība, kas tiks veikta nākamgad. Līdztekus ar investora atbalstu uzbūvēta gāzes katlu māja, kas pamazām tiek izpirkta un pēc pieciem gadiem piederēs uzņēmumam. A.Raubiško skaidro, ka šis projekts atmaksājas, jo siltuma zudumu ir maz, bet, galvenais, šāda apkures sistēma nodrošina tehnoloģijai nepieciešamo siltuma daudzumu.
-Jāatzīst, ka tik strauju gāzes cenu lēcienu negaidījām, kaut sadārdzinājumus paredzējām. Taču iegūstam uz to, ka jaunajām siltumnīcām ir augsta energoefektivitāte. Turklāt nepārtraukti veicam uzlabojumus, lai to palielinātu. Tas atmaksājas, – teic A.Raubiško.
Gurķu ražošana siltumnīcās jau beigusies, šonedēļ tiek novākta arī pēdējā tomātu raža. Ziemas mēnešos dārzeņus neražo. Lai to darītu, vajadzētu ierīkot lampas.
-Un tad pusi Cēsu pilsētas apgaismotu, – joko A.Raubiško, tomēr nenoliedz, ka ar laiku varbūt varētu pircējiem sārtvaidžus tomātus un smaržīgos gurķus piedāvāt arī ziemas spelgonī. Tehnoloģijas attīstās, mainot tradicionālos uzskatus par enerģiju. Piemēram, nesen Nīderlandē redzējis, ka siltumnīcu saimniecību gatavojas apsildīt ar siltu ūdeni, kas nāk no 2.5 kilometru dziļa urbuma.
-Mums, protams, līdz tam ļoti tālu. Holandieši šādus projektus īsteno ar valsts atbalstu, bet mēs nesaņemam neko. Arī Eiropas Savienības politika nepārprotami liecina, ka Latvijā siltumnīcu saimniecība nav veicināma. Taču mēs spurosimies. Un dzīve pati pierādīs, kas pastāvēs, kas ne,- pārliecināts “Kliģenu” saimnieks.
Kaut siltumnīcu īpašnieki vairs nesaņem maksājumus par platībām, atbalsts būvniecībai joprojām pie-ejams. Tādēļ top projekts noliktavas būvniecībai, cerot uz Briseles līdzfinansējumu.
Attīstot un paplašinot dārzeņu audzēšanu, netiek aizmirsta arī “Kliģenu” sākotnējā nodarbošanās – puķu audzēšana. Jauno siltumnīcu gaiteņos sāk sarkt Ziemassvētku zvaigznes, pamazām pumpurus rieš ziemā tik iecienītās podu puķes. Bet vecajās siltumnīcās 0.3 hektāros ziemo mātes augi nākamā gada krāšņumam.
-Ir mums savas krizantēmas, būs puansetijas, prīmulas un citas iecienītās puķes. Bet nākamajā pavasarī atkal izmantosim visu puķu platību – 1.3 hektārus, – saka A.Raubiško.
Bet pēdējais jautājums, kuru “Druva” uzdod saimniekam, kā viņu draudzīgi sauc darba biedri, ir par uzņēmuma atrašanās vietu. “Kliģeni” tiek saukti par Raunas pagasta zemnieku saimniecību, bet siltumnīcas taču atrodas un vienmēr atradušās Cēsīs?
-Sievasmātei Raunā bija viena no pirmajām zemnieku saimniecībām. Turēja cūkas, govis. Mēs Cēsīs sākām savu biznesu ar siltumnīcām. Juridiski noformējām visu kā vienu uzņēmumu. Nu jau Raunā uzņēmējdarbības nav, bet adrese palikusi. Tas nav nekas neparasts. Tomēr domājam par pārreģistrēšanos, jo nav skaidrības, kas būs ar zemnieku saimniecības statusu. Turklāt daudzi mūs labāk pazīst ar “Dārznieka” nosaukumu, jo tāds ir mūsu veikalu zīmols. Katrā ziņā, nākamā gadā šo jautājumu risināsim, – saka A.Raubiško.
Komentāri