Sēklu veikalos saka, ka tik daudz pircēju pavasaros ilgi neatminas. Tie, kuriem ir zeme, kuriem pietiek uzņēmības, šogad noteikti šo to pašu galdam centīsies izaudzēt. Ja ne lielās platībās kartupeļus, tad kādu tomātu siltumnīcā, kādu gurķi. Un vēl dēstu audzētāji zina teikt – latvietis nepaliks arī bez puķes pie loga.
“Dēstu audzēšana šopavasar ir iekavējusies. Tik slinks bija pavasaris. Tagad plēves būdas pa nakti kurinu, jo beidzot jau bija jāsēj, lai izaug stādiņi, lai tiekam līdz ražai,” sacīja liepēniete Vija Spilberga. Vijas kundze jau gadiem dēstus audzē savam dārzam un, ja paliek pāri, tad ved uz pagasta tirdziņu.
“Neesam jau nekādi lauksaimnieki, bet, kad uz laukiem atnācām dzīvot, bija kaut kas jādara, lai pensijai arī kāds lats nāktu klāt. Kādreiz līdzi rēķināju, cik no šīs rosīšanās ieguvums. Tas bija tad, kad vēl audzējām kartupeļus, kad tonnām pārdevām, bet tagad jau vīra spēki izsīkuši un mums pietiek ar siltumnīcām,” sacīja Vija un piebilda, ka pircēji jau diemžēl ne vienmēr izprot, cik daudz sevis jātērē, lai varētu spēcīgu gurķa, tomāta stādu izaudzēt. Tās ir negulētas naktis, kamēr piesalst un siltumnīca jākurina ik pa pāris stundām, tā ir pasvīšana plēves būdā, kad ārā koša saulīte, tā ir sēšana, piķēšana un laistīšana. Un vēl jāzina katra auga kaprīzītes.
“Šogad spēcīgas padevās balzamīnes, labi būs samteņu stādi. Tās tirgū labi pērk. Cilvēki uzgājuši, ka jauka puķe, kas zied līdz vēlam rudenim. Būs asteru stādi. Saprotu, kāpēc daudzi puķu stādiņus arī nopērk, lai tos izaudzētu, ķēpa liela. Mēs pieraduši, mums patīk, un naudiņa, ko tirgū nopelnām, ir mūsu. Kāds lieks lats, lai jūti, ka vari drusku brīvāk patērēties,” sacīja Vija Spilberga. Arī šajās mājās saimnieki dzīvo ar pārliecību – bija drusku labāki laiki un atkal būs. Tagad cilvēki ļoti jūt, ka trūkst naudas, ka nevar atļauties nekā lieka, dažkārt neprot sevi iepriecināt, bet Vija saka – vajag uzmeklēt prieku, kas neko nemaksā. Var pavasarī priecāties par zaļu zāli, par puķi.
“Redz, es jums palielīšos – te siltumnīcā, kur vēl piesegts, ir mūsu vīnoga. Pērn bija ražīgais gads. Ķekaru ķekaros, apēst nespējām. Un tagad skatos, kā saldo ogu ražotāja mostas. Arī tas ir prieks, vērot, kā daba mostas,” sacīja Vija un norādīja uz gājputnu kāsi debesīs. Izklausījās, ka zosis sajutušas pavasari un steidz uz kādu attālu purvu.
Komentāri