Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Dancot uz nebēdu, lai pašam prieks

Sarmīte Feldmane
23:00
28.09.2023
5
Jrauna 1

Jaunraunas muižas klētī no piektdienas vakara līdz svētdienas rītam skanēja mūzika un bija dzirdami deju soļi. Te notika Rijas balle, kurā tika  izdejotas gan latviešu, gan kaimiņu tradicionālās dejas un danči, kā arī patlaban Eiropā populārais “Balfolk”.

Tā bija ceturtā Rijas balle, kuras tradīciju iedibinājušas biedrības “Ķekavas muzikanti” un “Baltfolk”.

“Latvijā notiek viena vakara vai nakts danči, bet, redzot, kā Tallinā rīko tradicionālo deju festivālu “Sabatants” vai līdzīgu Francijā, gribējās ko tādu un kvalitatīvu, kur ne tikai dejo, bet arī notiek nodarbības, diskusijas, domu apmaiņa,” stāsta “Ķekavas muzikantu” pārstāve Līva Priede. Līdz šim Rijas balles notika dažādās vietās Ķekavā. Kad biedrības aktīvistes Līgas Brodužas ģimene iegādājās veco Jaunraunas muižas klēti, bija skaidrs – šīgada balle notiks te.

“Sākumā vīrs nepiekrita, jo nevarēja iedomāties, ka te pulcēsies cilvēki. Veidojot kaut ko meža vidū, viss ir vienkārši; kad īrē telpas, noteikumi skaidri; bet, kad esi dzīvojamā zonā, kur tuvu kaimiņi, arī viņu intereses jāievēro. Te ir brīnišķīgi kaimiņi, un ceram kopā paballēties.    Mūsdienu cilvēki un vēsturiska telpa, kas mij­iedarbojas, –  tas ir brīnumaini!” saka Līga Broduža, klēts saimniece, un atklāj, ka pašai Rijas balle ir notikums, kurā notiek mijiedarbība starp laiku, telpu un cilvēku. Mīlestība pret mūziku un deju ir visus vienojošs elements, kas rezultējas nemitīgā mirkļa tveršanas piedzīvojumā.

12 dažādu mūziķu sastāvi spēlēja nenoguruši, bet dancotāju spēki neizsīka ne pirmajā, ne otrajā vakarā. “Tie, kuri neiet uz danču vakariem, bet gaida Rijas balli, atzinuši, ka baidās, vai danču vakarā visu mācēs, šķiet, tur sanāk kas līdzīgs deju kolektīvam, kur visi zina, kas jādara. Rijas balle šķiet vienkāršāka,    tajā vieglāk iederēties. Arī muzikanti te jūtas brīvāki,” pastāsta “Baltfolk” pārstāve Inga Dūka.

Sestdiena bija veltīta diskusijām, domu apmaiņai. Dalībnieki dalījās pārdomās, kā gadsimtu gaitā mainījušās tradicionālās dejas. “Ir rituālās, etnogrāfiskās, tautas, tradicionālās, sociālās, skatuves dejas. Tautas un etno­grāfiskās grūti nodalīt, bet niansēs var. Vai tradicionālās dejas attiecinām uz 20.gadsimta 20., 30 gadiem, kad modē bija valši, polkas, fokstrots, vai 19.gadsimtu    ar galopiem, kadriļām – salona dejām, kas ienāca zemnieku kultūrā? Būtiski saprast, ko dejojam, jo pa gadsimtiem mainās dejas estētika. 19. un 20.gadsimtā dejoja atšķirīgi, piemēram, valsis, ko dejoja 19.gadsimta    sākumā, šodien ir      pavisam cits,” diskusiju rosināja “Baltfolk” vadītāja Sandra Rozenblate, “un balstās tradicionālās horeogrāfijās, kuras ir attīstījušās, mūziķiem improvizējot un sakausējot dažādus mūzikas stilus.”

Dziesminieks, etnomuzikologs, mūziķis Oskars Patjanko atgādināja, ka igauņi dejo dziesmu pavadījumā – dzied un dejo. “Arī latviešiem ir daudz dziesmu, kuras dziedot var dejot. Tikai dancotāji melodiju nesaista ar kādu deju,” klāstīja O.Patjanko. Arī viņš atgādināja, ka gadu gaitā dejas mainījušās, teju katrs muzikants vienu un to pašu spēlē citādi. Taču pazīstamais “Poļu nams” no muzikanta uz muzikantu nav mainījies. Vien mūsdienās nav, kas svilpj.

“Rijas ballēs, kas notiek reizi gadā, ir jābūt diskusijām, lai tā gūtu jaunas zināšanas, pieredzi,” uzsvēra muzikante Dace Prūse.    Svarīgi arī gūt pieredzi kaimiņzemēs, lai neieslīgtu rutīnā. L.Priede atzīst, ka Rijas balles formāts katru gadu ir cits un tas nepārtraukti pilnveidojams.

Nosaukums “Rijas balle” ieintriģē, piesaista. L.Priede atklāj, kad rīkots pirmais pasākums, domājuši nosaukumu. Viņus iedvesmojuši stāsti par zaļumballēm, kas aprakstītas Latvijas simtgadei veltītā izdevumā. “Kur tikai zaļumballes nav rīkotas! Un dejot taču var jebkur – gan greznā pilī, gan bruģētā laukumā, gan pagalmā. Man iepatikās, un kolēģi piekrita, ka nosaukums “Rijas balle” ir piemērots tradicionālo deju festivālam,” atceras L.Priede.

Rīkotāji uzsver, ka Rijas balli droši var saukt par    zaļā dzīves­veida festivālu. “Digitālajā laikmetā ikdienišķā sadzīve šķiet tik brīnišķīga. Katram savi trauki, kas jāmazgā, aukstā    naktī gulēšana klētī, un – pats svarīgākais – kopā būšana, iespēja atrast domubiedrus, draugus, un gūt prieku,” pārdomās dalās L.Priede.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svētīgus Jāņus!

00:00
23.06.2024
25

Es sasēju lielu sieru,Jāņu dienas gaidīdama;Jāņu dienu izdalījuPa maziemi gabaliem. Nākat šurpu, Jāņa bērni,Nākat lieli, nākat mazi;Lieliem došu alu dzerti,Maziem siera gabaliņu. Nelīst lietus, nelīst lietus,Šodien lietus nevajaga,Salīs manas Jāņu zāles,Salīs paši Jāņu bērni. Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,Nu mēs tevi pavadām;Nāc atkal citu gadu,Tad mēs tevi gaidīsim.

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
43

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
47

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
55

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
66

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
34

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi