Pagājušā gada septembrī Cēsīs durvis vēris ”Fonoklubs”. Vieta, kurā vismaz divas reizes mēnesī notiek alternatīvo grupu koncerti. Marts un Lauris Sildniki ir šī kluba dvēseles jeb, citiem vārdiem sakot, brāļi, kuri centušies īstenot sen lolotu ideju.
Ar puišiem satikos kādas sestdienas vakarā, kad viņi cītīgi jau rosījās pa klubu un kārtoja telpas gaidāmajam vakara koncertam.
“Šis ir vienīgais šāda veida klubs Vidzemē, kurā regulāri notiek alternatīvo grupu koncerti. Kādreiz mums bija Bērnudārzs, kurā taisījām koncertus. To aiztaisīja
ciet, bet kaut ko gribējās vietā. Pie tam no Rīgas uz šo pusi nav neviena alternatīvā kluba. Sākumā bija tikai liela vēlme, vēlāk radās arī iespēja,” stāsta Marts un atklāj, ka nākotnē vēlētos, lai “Fonoklubs” kļūtu par tādu kā alternatīvās mūzikas centru, kurā netiktu rīkoti tikai koncerti, bet būtu skatāmas pašu rīkotas izstādes, fotogalerijas vai vēl kaut kas cits bez vienkāršas ballēšanās.
“Alternatīva vieta, kurā varētu atpūsties dažādi,” piebilst Marts un turpina: “Gribētos arī mūsu mūzikas piedāvājumu nedaudz dažādot. Pašlaik klubā vairāk notiek smagās mūzikas koncerti, bet nākotnē domājam rīkot arī, hip-hop pasākumus vai vēl ko citu. Tā, lai būtu interesantāk un uz šejieni nāktu dažāda veida publika.”
Marts stāsta, ka pavisam nesen labu koncertu klubā nospēlējuši F[ei]k, bet bijušas arī daudzas labas ārzemju grupu uzstāšanās. “Fonoklubā” līdz šim muzicējušas grupas no Itālijas, Anglijas, Igaunijas, bet pavisam tuvā nākotnē ciemos gaidāmas grupas arī no Krievijas, Austrijas un Ungārijas.
“Lielākoties grupas pašas piedāvājas spēlēt. Viņi ir dzirdējuši, ka ir atvērts jauns klubs un piesakās. Tad es attiecīgi atbilstoši mūzikas stilam piemeklēju vēl klāt pāris citas grupas,” stāsta Marts un atklāj, ka nebūt nav tā, ka klubs pelnītu lielus ienākumus.
“Dzīvojam pa nullēm. Gadās, ka uz koncertu atnāk piecdesmit cilvēku, tad kaut kas paliek pāri. Bet vienu reizi atnāca tikai desmit, tad gan bijām lielos mīnusos. Tāpēc cītīgi domājam, lai cilvēkiem patiktu un lai viņi nāktu,” saka Marts un dod vārdu brālim.
“Nevienai grupai nemaksājam mazāk par trīsdesmit latiem, bet nevaram atļauties maksāt vairāk par 150. Pie tam lielākā daļa grupu, kuras pie mums spēlē, ir personīgi pazīstamas. Tad mums izveidojas tāds savstarpējs barters. Citādi būtu ļoti grūti,” saka Lauris un atklāj, ka tieši šī iemesla dēļ nākotnē domās tomēr arī par bāra ieviešanu klubā.
“Koncerts beidzas un cilvēki aiziet mājās. Ir doma piesaistīt arī labus dīdžejus, bet pagaidām tam nav jēgas. Tad vajadzīgs bārs, jo cilvēkiem vajag, kur pieturēties. Tad arī pasākumi varētu ilgt līdz pat rītam,” domās dalās Lauris.
Puiši atklāj, ka pašreizējā vietā klubam ļauts mitināties līdz rudenim. Ēkai tiks veikti renovācijas darbi.
“Jau šobrīd domājam, ko darīt tālāk,” saka Lauris un turpina: “Dabūt telpas Cēsīs it kā nav problēma, bet tad gan nonākam pie jautājuma, kā to pavilksim? Šobrīd mūs atbalsta Cēsu dome, bet situācijā, ja pašiem būs jāsedz remonts, īre, elektrība un jāmaksā vēl grupām, būs grūti. Ar koncertiem vien to nosegt nespēsim, un te es atkal nonāku pie idejas par bāru, kas pat varētu būt nodalīta telpa no tās, kurā spēlē grupas un lustējas cilvēki.”
Līdz šim uz “Fonokluba” koncertiem nākuši ne tikai vietējie jaunieši, bet arī publika no Siguldas, Valmieras un Rīgas.
Jautāts, kādas atsauksmes nākas dzirdēt no mūziķiem, kuri Cēsīs spēlējuši, Marts saka: “Viss atkarīgs no koncerta un publikas. Ja koncerts ir izdevies, arī mūziķi ir gandarīti. Nesen spēlēja igauņi un bija sajūsmā. Arī somiem te ļoti patika. Lieli koncerti ir lieli, bet mazajos ir cita atmosfēra un kontakts ar publiku. Tas daudziem patīk.”
Komentāri