
Notiek audzēkņu uzņemšana dažādās profesionālās izglītības iestādēs. Arī rajona trīs arodu apmācošās skolas komplektē jaunās grupas. Ir profesijas, kuras jaunieši izvēlas labprāt, bet katrā skolā iezīmējas arī mācību programmas, kuras nokomplektēt būs ļoti grūti vai pat neiespējami.
Uz sarunu aicināju Cēsu Profesionālās vidusskolas direktoru Vincentu Nagli, Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktori Mairu Apsīti un Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma direktoru Imantu Kupču.
– Profesionālās izglītības iestādēs šobrīd norit uzņemšana. Vai jūtat, ka audzēkņu nākamam mācību gadam pietiks?
M.Apsīte: – Arī šogad audzēkņi mūsu skolā izvēlas apgūt celtnieku profesiju, un šajā nozarē uzņemsim divas grupas, lai arī tiek runāts par krīzi celtniecībā. Neziņā esam, vai būs pietiekami audzēkņu lauku īpašuma apsaimniekotāju grupā. Taču ceram, ka divu nedēļu laikā
audzēkņi pieteiksies arī šajā programmā. Lielu konkursu nevienai specialitātei nebūs, bet, domāju, grupas nokomplektēsim.
V.Naglis: – Tradicionāli audzēkņus uzņemam četrās specialitātēs –
mehāniķu, galdnieku, namdaru un elektriķu. Galdnieku specialitātē vienas grupas vietā varētu nokomplektēt pat divas. Ar namdariem ir līdzīgi. Elektriķu grupa arī būs, bet problēmas ir ar mehāniķiem jeb metālapstrādātājiem. Cēsnieki tikpat kā šo programmu neizvēlas, jo, pirmkārt, rajonā ir ļoti maz metālapstrādes uzņēmumu, lai būtu drošība par darba iespējām. Otrkārt, mehāniķus komplektē arī Jāņmuižas profesionālā vidusskola un Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums. Turklāt šīs skolas piedāvā apgūt automehāniķu profesiju, kas, iespējams, jauniešiem šķiet interesantāka.
I.Kupčs: – Esam izsludinājuši, ka šogad uzņemsim 240 audzēkņus astoņās grupās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, mazāka interese ir par vides zinību un sekretāru grupu. Pieļauju, ka sekretāru vai citu mazāk pieprasītu profesiju sagatavošanā gads jāizlaiž. Visvairāk jauniešu vēlas apgūt automehāniķu un datorsistēmu speciālistu profesiju.
– Šobrīd runājam par to, lai būtu nokomplektētas nepieciešamās grupas. Runa nav par lieliem konkursiem.
M.Apsīte: – Tā tas ir, bet parēķināsim – Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums uzņems 240 audzēkņus, mēs – 150, Cēsu Profesionālā vidusskola –120. Vēl skolēnus uzņem visas rajona vidusskolas, ģimnāzijas. Domāju, ka ar profesionālajām skolām viss ir kārtībā, ja vien tām nepārklājas mācību programmas. Mēs vairs nemācām datortehniķus, lai to dara Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums. Domāju, ka problēma ir nevis tā, ka rajonā ir trīs profesionālās izglītības iestādes, bet gan tā, ka ir pārāk daudz vidusskolu, kurās tiek iesaistīts iespējami daudz skolēnu. Varbūt tā degradējam vidējās izglītības kvalitāti?
Mēs izmisīgi pūlamies pateikt, ka esam labāki, nekā par mums domā. Ir sāpīgi, ja, braucot uz skolām vai tiekoties ar vecākiem, jādzird, ka lauku vidusskolās par katru cenu tiek paturēts ikviens, kas beidzis pamatskolu, stāstot, ka profesionālā izglītība skolēnam neko nedos. Aizbrauksim dziļā, dziļā purvā ar šādu uzskatu popularizēšanu sabiedrībā.
I.Kupčs: – Mums automehāniķu un datorsistēmu tehniķu programmām noteikti būs konkurss.
– Kādas ir topošo audzēkņu vidējās atzīmes?
I.Kupčs: – Vidējā atzīme izsaka diezgan maz. Daudz svarīgāk ir turpmākā attieksme – kā skolēns nāks uz nodarbībām, kā mācīsies.
M.Apsīte: – Bieži vien praksē ir tā, ka skolēns iestājies ar zemāko vidējo atzīmi, bet beidzis kā labākais. Viss tiešām sākas un beidzas ar attieksmi pret dzīvi un mācībām.
V.Naglis: – Vidējā atzīme ir apmēram 5,5 balles. Namdaru grupā iestājas audzēkņi, kuriem atestāta vidējā atzīme tuva sešām ballēm.
M.Apsīte: – Mums ir jādzīvo ar to, kas ir. Taču ir skaidrs, ka vieglāk strādāt ar audzēkņiem, kuri par vietu mācību iestādē ir nedaudz pacīnījušies.
– Vai, raugoties nākotnē, redzat, kādas korekcijas ar laiku varētu rasties mācību programmās?
M.Apsīte: – Vispirms jau jāsaka – nedrīkstam lēkāt līdzi kaut kādiem mirkļa apstākļiem. Nedrīkstam pakļauties viedoklim, ka celtniecībā tagad ir krīze un mājas vairs neviens nebūvēs. Ka lauksaimniecība nav un nebūs nevienam vajadzīga… Tās ir muļķības. Ja programmas pakļausim sabiedrības viedoklim, tad lauksaimniecība, celtniecība un vēl citas nozares mums vienkārši iznīks. Tad taisām skolas ciet un nemācām vairs vispār neko. Mums jābūt ilgtermiņa domāšanai. Mājas būvēs, dzīvokļus remontēs un lauksaimniecības produkciju ražos arī pēc 20 gadiem. Vairāk orientēsimies uz to, ka kļūsim par skolu, kurā sagatavo būvniecības profesijas speciālistus.
V.Naglis: – Domāju, ka elektriķu un koka ēku namdaru programmas saglabāsim, darba tirgus šīm specialitātēm ir nodrošināts. Jautājums ir par mehāniķiem. Esam trīs skolas, kurās šos speciālistus sagatavo. Laikam jau kādam nopietnāk jākoordinē, ko kurā skolā sagatavo. Dzīve rāda, ka kaut kas jau būs jāmaina.
I.Kupčs: – Piedāvājam septiņas akreditētas mācību programmas, ir vēl viena iecere, par kuru pāragri runāt. Taču domājam, ka specialitātēs, kurās šogad nepiesakās audzēkņi, varētu ieturēt nelielu pauzi. Ja būs nepieciešams, gadu izlaidīsim. Savā skolā par prioritāro mācību programmu esam izvirzījuši lauksaimniecību. No Zemkopības ministrijas šogad saņemsim 70 tūkstošus latu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Ja to gribēs, droši vien Jāņmuiža šo specialitāti pārtrauks sagatavot. Vai arī būs sadarbības līgumi, kā šos speciālistus apmācīt pie mums. Taču domāju, ka ne jau mums jānodarbojas ar pētīšanu un paredzēšanu, kādas specialitātes nepieciešamas. Ir tik daudz ministriju, departamentu, padomju, kuras var prognozēt, kāds darbaspēks vajadzīgs. Lai sagatavotu speciālistus, skolām nepieciešami četri gadi. Šajā sakarā vēlētos arī teikt pāris vārdus, kas saistīti ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Domāju, ka valstiski vajadzētu sākt domāt, ka vairāk jāiegulda jaunajā paaudzē. Jāapseko katrs pagasts, jānoskaidro, cik bērnu nemācās un ko viņi dara. Nevis jāiegulda līdzekļi, lai pārkvalificētu tos, kuri nav gājuši darbā un neies. Jādomā, lai valstī nav analfabētu un mazizglītotu cilvēku. Un darba devējiem nevajadzētu pieņemt visus, kas atnākt pieteikties darbā. Vispirms lai paskatās, vai topošajam strādniekam ir izglītība. Varbūt viņš jārosina vispirms mācīties.
M.Apsīte: – Par to, kurš ko mācīsim, būtu jālemj augstākām institūcijām, kurām par to, piedodiet par teicienu, arī maksā. Taču, runājot par Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, tie mums tiek divām programmām – celtniecībai un lauksaimniecībai. Grūti spriest šobrīd par lauksaimniecības programmu, bet ir skaidrs, ka Jāņmuižas profesionālā vidusskola arī turpmāk sagatavos celtniecības speciālistus. Arī būvnieku asociācija mūs aicina uz sarunu, tiks spriests, kā tā var atbalstīt skolu un pielikt roku, lai mēs apmācītu arvien labākus ēku celtniekus un apdares darbu tehniķus, kas ienāk darba tirgū.
– Vai domājat arī par jaunām mācību programmām?
M.Apsīte: – Līdz ar apdares darbu tehniķu grupu šogad audzēkņus uzņemam arī jaunā programmā – ēku celtnieks. Bija interese un pieprasījums, tādēļ domājām, ko varam piedāvāt. Turklāt mums ir pietiekama materiālā bāze un telpas, lai to varētu darīt. Padomā esam likuši vēl vienu jaunu mācību programmu un plānojam, ka labvēlīgos apstākļos tai varēt būt nākotne.
V.Naglis: – Pamazām domājam par restauratora profesijas piedāvāšanu. Taču, lai varētu sagatavot restauratorus, nepieciešama firma, kura uzņemas šīs specialitātes kuratora funkcijas. Specialitāte ir ļoti mākslinieciska, vēsturiska un amatnieciska. Pagaidām mums nav reāli šīs mācības piedāvāt. Bet domājam, ka galdnieku vai namdaru programmā varētu būt kaut kas no restauratoru prasmju apgūšanas.
I.Kupčs: – Protams, ka skolas domā un domās par jaunām mācību programmām. Taču par kādu tālāku attīstību varam runāt laikā, kad valsts taupības režīma dēļ mācību iestādēm samazināja piecus procentus finansējuma? Valdība grib ekonomēt tieši uz izglītības rēķina. Tāpēc baidos, ka 1. janvāris skolām pienāks ar lieliem parādiem, jo nebūs nomaksāti rēķini par apkuri, ūdeni, elektrību un pārējo. Kāda runa šobrīd var būt par attīstību, ja nauda tiek samazināta? Lai izstrādātu kādu programmu, nepieciešams finansējums. Nesaprotu, kāpēc aizsākto taupīšanas kampaņu jūt izglītības iestādes. Mums noņēma vairāk nekā 22 tūkstošus latu.
M.Apsīte: – Visi esam līdzīgā situācijā. Mums budžetu samazināja par 20 tūkstošiem latu. Nezinu, kā dzīvosim.
– Šī vasara nākusi ar biļešu sadārdzinājumu sabiedriskajā transportā. Vai prognozējat, kā tas atsauksies uz skolēnu dzīvi?
I.Kupčs: – Domāju, ka valsts mērogā būtu jārisina jautājums par transporta līdzekļu kompensāciju. Klāt nācis iekāpšanas tarifs 40 santīmi, plus vēl palielinājušās kilometra izmaksas. Autobusu biļetes ir sadārdzinājušās. Jau citus gadus skolēni nokļūšanai uz skolu vai mājup izmantoja stopēšanu. Grūti paredzēt, kas būs šogad. Līdz šim, uzrādot biļetes, skolēniem ceļa izdevumus kompensēja. Varētu iestrādāt Ministru kabineta noteikumos punktu, ka kompensēti tiek arī citi grāmatvedībā iesniegti attaisnojoši finanšu dokumenti? Tas varētu būt degvielas čeks, kuru iesniedz audzēknis. Ja no vienas apdzīvotas vietas vecāki ar mašīnu atved vairākus skolēnus, degvielas čeku varētu apmaksāt. Tas būtu daudz labāk sabiedrībai. Samazināsies stopētāju skaits. Cik jau pērn bija gadījumu, kad pazuda skolēni.
M.Apsīte: – Netrūkst audzēkņu, kuri pie mums brauc no Gulbenes, Alūksnes. Bērniem sabiedriskā transporta biļetes būs dārgas. Par šo jautājumu ir jādomā.
– Vai, uzsākot jauno mācību gadu, problēma varētu būt pedagogu trūkums?
M.Apsīte: – Nākamais mums būs kadru mainības gads. No skolas aizies vairāki pieredzējuši pedagogi, skolotāji ar lielu dzīves un pedagoģisko bagāžu. Taču vietā nāk jaunie, un gribētos ticēt, ka viņi nāk ar tādu pašu pedagoģisko atbildības sajūtu. Ja tā būs, tad darbs ies uz augšu.
I.Kupčs: – Pedagogi ir ļoti nepieciešami, bet tas nenozīmē, ka daudzi no skolas aiziet prom. Mums ir palielinājies audzēkņu skaits, tāpēc nepieciešami arī pedagogi.
V.Naglis: – Fizikas skolotāju trūkst.
M.Apsīte: – Un fiziķu trūkums ir viena no muļķībām, pirms gadiem desmit teica – fiziku, dabas zinības nevajag. Visi gāja apgūt humanitārās zinības. Tādā pat purvā aizbrauksim, ka sakām – mums nevajag lauksaimniekus, celtniekus vai citus aroda pratējus. Priecātos, ja valstī kāds domātu, kas būs pēc desmit, piecpadsmit gadiem.
– Vai dienesta viesnīcas ir gatavas uzņemt jaunos audzēkņus? Daudz gada laikā diskutēts par Cēsu Profesionālās vidusskolas kopmītnēm Cīrulīšos.
V.Naglis: – Par investīciju projektā iegūtiem līdzekļiem jau sākušies darbi mūsu kopmītņu ēkā. Būs jauns apkures katls, mainīsim jumtu, notiks fasādes remontdarbi. Tiks mainīti arī logi un durvis. Telpas dzīvošanai būs labvēlīgākas.
M.Apsīte: – Ar pašu skolēnu spēkiem esam centušies remontēt
dienesta viesnīcas istabiņas. Un esam padarījuši daudz.
– Nereti skolas laikā nākas dzirdēt par vardarbības gadījumiem, kas notikuši tieši kopmītņu vai skolas teritorijā.
I.Kupčs: – Policija mūsu skolā ir bieži. Skolēnus sodām par vardarbību, alkohola lietošanu vai ugunsdrošības noteikumu neievērošanu. Sadarbība ar policiju ir laba, bet katram skolēnam klāt policistu nenoliksi.
M.Apsīte: – Dienesta viesnīcas dežurantiem pēc sava amata apraksta ir jāveic pavisam citas funkcijas, taču mūsu dežuranti pilda arī apsardzes darbinieku pienākumus. Lai nosargātu audzēkņu drošību un garantētu kārtību, dežurantiem ir smagi jāstrādā. Nav vairs Jāņmuižā policijas iecirkņa pilnvarotā. Taupām visur, kur varam. Tikai uz kā rēķina?
V.Naglis: – Mūsu skolai dienesta viesnīca atrodas vistālāk no skolas, tāpēc skolēniem stāstām, lai uz kopmītnēm neiet vieni. Gadās, ka pirmkursniekiem atņem naudu vai paši savā starpā sakaujas. Esam saukuši arī policiju, un kārtību cenšamies nodrošināt vienmēr.
– Kas labs nāk prātā, atceroties pagājušo mācību gadu?
V.Naglis: – Starptautiskā izglītības izstāde “Skola – 2008” un profesionālās meistarības konkurss “Jaunais profesionālis 2008”, kurā piedalījās skolēni no visām trim rajona profesionālās izglītības iestādēm, katra skola pārveda mājās pirmās vietas. Viens mūsu audzēknis rudenī dosies uz Nīderlandi, Roterdamu , kur piedalīsies starptautiskajā konkursā.
I.Kupčs: – Arī no mūsu skolas 1. vietas ieguvējs, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis brauks uz šo konkursu. Esam dabūjuši jau finansējumu.
M.Apsīte: – No mūsējiem brauks celtnieks. Arī 1. vietas ieguvējs. Šis konkurss tiešām pierādīja, ka savās skolās sagatavojam labus speciālistus.
I.Kupčs: – Audzēkņi dažādos konkursos startē ļoti labi, un tas dod papildu stimulu attīstīties un pilnveidoties, sniedzot audzēkņiem vislabākās zināšanas. Domāju, ka katrs esam uz pareizā ceļa.
Komentāri