
Dzērbenes pilī valsts svētku noskaņā tika atklāta izstāde “No vecmāmiņu pūralādēm”. Tajā vairāk nekā 70 pāri dažādos laikos adītu cimdu.
“Nākamgad dzērbenietei Cimdu Jettiņai simtgade. Zinām viņas cimdus, bet kādus cimdus savulaik adīja citas pagasta sievas un meitas? Esam nolēmuši izpētīt, kādi cimdi, to raksti ir Dzērbenei tie raksturīgākie,” stāsta kultūras nama vadītāja Daina Šmite. Viņa arī pastāsta, ka līdz pat pagājušā gadsimta 30.gadiem pagasta vīriem bijis bizness, vēl pat maijā ezeros zāģēja ledu un veda uz Rīgas tirgu, lai tirgotāji varētu uzglabāt siļķes. “Bez cimdiem nu nekādi neiztika. Un tagad īpaši meklējam darba cimdus,” uzsver D.Šmite un piebilst, ka dzērbenieši, arī kaimiņi taurenieši un drustēnieši ir atsaucīgi. Izstādē cimdu klāsts aizvien papildinās. Sadarbojoties vēstures interešu kopai “Serben”, kuras novadpētniecības muzeja krājumā ir arī cimdi, un rokdarbu studijai “Dzērbe”, kuras dalībnieces jau ar pagasta pļavu, dārzu un meža augiem sakrāsojušas dzijas, lai adītu Dzērbenes cimdus, sākusies izpēte.
“Redzams, ka ir raksti, kas atkārtojas, valnīši tādi kā savilkti, citādi, nekā pierasts. Apskatot izstādi, ne viena vien apmeklētāja teica: “Tādus cimdus adīja arī mana vecāmamma, mamma.” Ir seni, skaisti cimdi, kurus jau apskādējušas kodes, bet tie ir vērtība, adītājas amata prasme jāsaglabā,” saka studijas vadītāja Inga Blauberga.
Dzērbenieši arī interesējās Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tur tika atrasti trīs etnogrāfiskie cimdi no Dzērbenes. “Mums elektroniski atsūtīja cimdu paraugu attēlus. Lai tos rādītu izstādē, bija jāsamaksā 60 eiro, bet tagad tos izdrukātās bildēs var apskatīt ikviens. Tā kā ir projekta finansējums, varējām samaksāt,” stāsta D.Šmite. Izstādē arī cimdi no Dzērbenes novadpētniecības muzeja un vairākas fotogrāfijas, kurās redzami īpaši glabāti mantoti cimdi, kuru saimnieki tos ļāva nofotografēt, ne atstāt izstādē.
Indra Silabriede ekspozīcijai atnesusi vecmammas 50.gados adītos cimdus. “Viņa daudz adīja, cimdi tika valkāti, likti plauktos. Tolaik nenovērtējām, adīti cimdi bija pašsaprotami, tagad velkam ārā un, ieraugot izstādē, saprotam, kāda vērtība mums atstāta,” pārdomās dalās dzērbeniete.
Arī Sarmīte Lielā izstādi papildinājusi ar vecāsmātes adītiem cimdiem. “Vecāmamma adīja cimdus, mamma zeķes. Cimdi ir piemiņa no vecmammas, nevarēju nesaglabāt. Biju viņai vienīgā, lolotā mazmeita,” stāsta Sarmīte un rāda kārtīgus dubultniekus. Arī pati sākusi adīt cimdus, jo negribas piņķerēties ar zeķu papēžiem. Taureniete atklāj, ka grib adīt ko citādu, ne latviskos rakstus. “Gribu noadīt 12 pārus ar visām horoskopa zīmēm, tumši zilus ar baltu un baltus ar zilu. Paraugus atradu vecā žurnālā,” atklāj adītāja un piebilst, ka kolekciju izveidot neizdodas, jo kāds cimdu pāris allaž atrod valkātāju.
Alma Tavare, apskatot izstādi, vērtē, ka mamma adījusi līdzīgus rakstus. “Vienos valnītī ir ugunskrusti, paši dūraiņi vienkrāsaini, citi ar maziem rakstiem,” pastāsta Alma, papildinot cimdu izstādi no savas pūra lādes. “Man bērnībā kaimiņos dzīvoja Mārtiņmamma. Viņa bija viena un caurām dienām adīja. Ne tikai ar latviskiem rakstiem, arī pati izdomāja. Tie bija skaisti cimdi,” atmiņās kavējas Alma un atgādina – agrāk, ja ziemā jābrauc tālāks gabals ragavās, bez vilnas cimdiem neviens ceļā nedevās. Šodien zirga kamanu vietā siltas mašīnas.
“Priekšā liels darbs. Aprīlī būs mūsu secinājumi un Dzērbenes cimdu paraugi,” saka “Dzērbes” vadītāja I. Blauberga.
Tumšajā laikā ikvienu priecē arī cimdu raksti pagasta centra skvērā. “Sapratām, ka arī centrā jābūt cimdiem. Lai kaut ko izgatavotu, vajag naudu, bet varam taču paši vienoties un izdarīt, katrs dodot savu artavu,” stāsta D.Šmite. Kādiem būt vides objektiem, bija skaidrs – cimdu rakstiem. Ikviens varēja ieteikt, kādus vēlētos. Ar padomu palīdzēja Vineta Radziņa, ar materiāliem – Andris Laumanis, viņš, Guntars Skripko un Māris Kalniņš arī ideju īstenoja.
“Mums ir trīs izgaismoti vides objekti. Tie dod gaismu tumšajā laikā,” gandarīta saka D.Šmite un uzsver, ka dzērbenieši tura godā cimdus un gatavojas Jettes Užānes simtgadei.
Komentāri