Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Cimdu raksti atklāj dzērbeniešus

Sarmīte Feldmane
07:43
23.11.2023
72
Dzcimdi 1 2

Dzērbenes pilī valsts svētku noskaņā tika atklāta izstāde “No vecmāmiņu pūralādēm”. Tajā vairāk nekā 70 pāri dažādos laikos adītu cimdu.

“Nākamgad dzērbenietei Cimdu Jettiņai simtgade. Zinām viņas cimdus, bet kādus cimdus savulaik adīja citas pagasta sievas un meitas? Esam nolēmuši izpētīt, kādi cimdi, to raksti ir Dzērbenei tie raksturīgākie,” stāsta kultūras nama vadītāja Daina Šmite. Viņa arī pastāsta, ka līdz pat pagājušā gadsimta 30.gadiem pagasta vīriem bijis bizness, vēl pat maijā    ezeros zāģēja ledu un veda uz Rīgas tirgu, lai tirgotāji varētu uzglabāt siļķes. “Bez cimdiem nu nekādi neiztika. Un tagad īpaši meklējam darba cimdus,” uzsver D.Šmite un piebilst, ka dzērbenieši, arī kaimiņi taurenieši un drustēnieši ir atsaucīgi. Izstādē cimdu klāsts aizvien papildinās. Sa­darbojoties vēstures interešu kopai “Serben”, kuras novadpētniecības muzeja krājumā ir arī cimdi,  un rokdarbu studijai “Dzērbe”, kuras dalībnieces jau ar pagasta pļavu, dārzu un meža augiem sakrāsojušas dzijas, lai adītu Dzērbenes cimdus, sākusies izpēte.

“Redzams, ka ir raksti, kas atkārtojas, valnīši tādi kā savilkti, citādi, nekā pierasts. Apskatot izstādi, ne viena vien apmeklētāja teica: “Tādus cimdus adīja arī mana vecāmamma, mamma.” Ir seni, skaisti cimdi, kurus jau apskādējušas kodes, bet tie ir vērtība, adītājas amata prasme jāsaglabā,” saka studijas vadītāja Inga Blauberga.

Dzērbenieši arī interesējās Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tur tika atrasti trīs etnogrāfiskie cimdi no Dzēr­benes. “Mums elektroniski atsūtīja cimdu paraugu attēlus. Lai tos rādītu izstādē, bija jāsamaksā 60 eiro, bet tagad tos izdrukātās bildēs var apskatīt ikviens. Tā kā ir projekta finansējums, varējām samaksāt,” stāsta D.Šmite. Izstādē arī cimdi no Dzērbenes novadpētniecības muzeja un vairākas fotogrāfijas, kurās redzami īpaši glabāti mantoti cimdi, kuru saim­nieki tos ļāva nofotografēt, ne atstāt izstādē.

Indra Silabriede ekspozīcijai atnesusi vecmammas 50.gados adītos cimdus. “Viņa daudz adīja, cimdi tika valkāti, likti    plauktos. Tolaik nenovērtējām, adīti cimdi bija pašsaprotami, tagad velkam ārā un, ieraugot izstādē, saprotam, kāda vērtība mums atstāta,” pārdomās dalās dzērbeniete.

Arī Sarmīte Lielā izstādi papildinājusi ar vecāsmātes adītiem cimdiem. “Vecāmamma adīja cimdus, mamma zeķes. Cimdi ir piemiņa no vecmammas, nevarēju nesaglabāt. Biju viņai vienīgā, lolotā mazmeita,” stāsta Sarmīte un rāda kārtīgus dubultniekus. Arī pati sākusi adīt cimdus, jo negribas piņķerēties ar zeķu papēžiem. Taureniete atklāj, ka grib adīt ko citādu, ne latviskos rakstus. “Gribu noadīt 12 pārus ar visām horoskopa zīmēm, tumši zilus ar baltu un baltus ar zilu. Paraugus atradu vecā žurnālā,” atklāj adītāja un piebilst, ka kolekciju izveidot neizdodas, jo kāds cimdu pāris allaž atrod valkātāju.

Alma Tavare, apskatot izstādi, vērtē, ka mamma adījusi līdzīgus rakstus. “Vienos valnītī ir ugunskrusti, paši dūraiņi vienkrāsaini, citi ar maziem rakstiem,” pastāsta Alma, papildinot cimdu izstādi no savas pūra lādes. “Man bērnībā kaimiņos dzīvoja Mārtiņmamma. Viņa bija viena un caurām dienām adīja. Ne tikai ar latviskiem rakstiem, arī pati izdomāja. Tie bija skaisti cimdi,” atmiņās kavējas Alma un atgādina – agrāk, ja ziemā jābrauc tālāks gabals ragavās, bez vilnas cimdiem neviens ceļā nedevās. Šodien zirga kamanu vietā siltas mašīnas.

“Priekšā liels darbs. Aprīlī būs mūsu secinājumi un Dzērbenes cimdu paraugi,” saka “Dzērbes” vadītāja I. Blauberga.

Tumšajā laikā ikvienu priecē arī cimdu raksti pagasta centra skvērā. “Sapratām, ka arī centrā jābūt cimdiem. Lai kaut ko    izgatavotu, vajag naudu, bet varam taču paši vienoties un izdarīt, katrs dodot savu artavu,” stāsta D.Šmite. Kādiem būt vides objektiem, bija skaidrs – cimdu rakstiem. Ikviens varēja ieteikt, kādus vēlētos. Ar padomu palīdzēja Vineta Radziņa, ar materiāliem – Andris Laumanis, viņš, Guntars Skripko un    Māris Kalniņš arī ideju īstenoja.

“Mums ir trīs izgaismoti vides objekti. Tie dod gaismu tumšajā laikā,” gandarīta saka D.Šmite un uzsver, ka dzērbenieši tura godā cimdus un gatavojas Jettes Užānes simtgadei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
10

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
22

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

00:00
21.03.2025
50

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.    Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Cēsu novada arodorganizācija 34 […]

Pašvaldībai jāatbalsta tie, kas grib darboties

00:00
20.03.2025
47

Jaunā pārvaldes vadītāja par svarīgu uzskata sadarbību ar aktīvajiem līgatniešiem 13.martā Cēsu novada domes deputāti par Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo pašvaldības investīciju projektu vadītāju Lieni Krīvenu. L.Krīvena ir līgatniete. Domes sēdē, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka par savu uzdevumu jaunajā amatā izvirza mērķi, lai Līgatnē labi jūtas un var […]

Nauda gan ikdienai, gan attīstībai

00:00
19.03.2025
58

Smiltenes novada pašvaldības 2025. gada budžetā ieņēmumi plānoti 40 930 004 eiro, izdevumi – 44 011 673 eiro,  finansēšana – 3 081 669 eiro. Budžets balstīts uz    novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035.gadam, kurā ietverti pašvaldības stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kurās izvirzītas trīs galvenās vērtības: iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un vide. “Pērn pieradām dzīvot taupīgi, jo […]

KNAB uzskata – bijusi ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana

12:05
18.03.2025
203

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par prettiesisku jaunas automašīnas iegādi, ziņo aģentūra LETA. G.Kukainis LETA uzsvēris, ka KNAB paziņojumā pausto noraida pilnā apmērā, jo pagaidām neesot skaidrs, par kuru iepirkumu ir apsūdzība. Kukai­nis akcentēja, ka KNAB ir pārbaudījis divus “ZAAO” automašīnu […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
6
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi