Cēsu tirgus meklē attīstības iespējas

Nomniekiem netrūkst iebildumu

Uzņēmēji, kas nomā tirdzniecības platības pašvaldības kapitālsabiedrībā “Cēsu tirgus”, piesardzīgi vērtēja
piedāvāto tirgus attīstības koncepciju. “Cēsu tirgus” valdes locekle Linda Gintere un tirgus vadītājs Rihards Eniks, pagājušajā nedēļā tiekoties ar nomniekiem, izklāstīja iecerētās pārmaiņas tirdzniecības paviljonā, bet lielākā daļa uzņēmēju apšaubīja ieceru lietderību.

SIA “Cēsu tirgus” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025.-2027.gadam paredzēts pilnveidot piedāvājumu paviljonā, palielinot vietējās produkcijas pieejamību, radīt pievilcīgāku vidi. Lai to īstenotu, plānots mainīt tirdzniecības vietu izkārtojumu, samazinot platības rūpniecības preču pārdevējiem, paplašināt vietējo pārtikas ražotāju, tajā skaitā mājražotāju, produkciju. Plānots veidot ēdināšanas un atpūtas zonu, kur apmeklētāji varētu pasēdēt pie galdiņiem, būs stendi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Lai ieceres īstenotu, tiks ieguldīti 70 tūkstoši eiro, pastāstīja R.Eniks. “Finansējums nav jāaizņemas, tas ir “Cēsu tirgus” uzkrājums. Un nomniekiem nekas papildus nebūs jāmaksā,” skaidroja tirgus vadītājs. Paviljonā paredzēts demontēt rūpniecības preču stendu konstrukcijas, sakārtot ūdens un kanalizācijas tīklu, izbūvēt jaunas labierīcības apmeklētājiem un atsevišķas tirgotājiem, uzstādīt gaisa dzesēšanas iekārtas, saremontēt paviljona jumtu un veikt vēl citus sīkākus darbus.

Raiskuma pagasta zemnieks Jānis Plūme, kuram jau daudzus gadus Cēsu tirgū ir gaļas stends, norādīja, ka iecerētajiem darbiem atvēlētā summa izklausās pārāk maza. Zinot būvdarbu izmaksas, rodas šaubas, vai par šo summu var veikt plānoto, jo vairāk jumta remontu. Viņš norādīja arī, ka stendu izvietojuma plānā iecerētais detaļās nesakrīt ar to, kas ir dabā, piemēram, nav ņemta vērā hidranta atrašanās vieta. R.Eniks gan bilda, ka pārkārtošanās laikā izstrādās visas nianses.

Lielākās pārmaiņas paredzētas rūpniecības preču tirdzniecībā, bet ar iecerēm un pašreizējo situāciju nav apmierināti arī pārtikas ražotāji un pārdevēji. Ne­pietiekami uzturēta pērn sāktā vakara tirgus ideja, kuru turklāt rosināja pati tirgus vadība. Tirgotājus nemotivē vakara tirdz­niecībā piedalīties, bet, jo mazāks piedāvājums, jo sarūk apmeklētāju skaits un iecere zaudē pievilcību cilvēku acīs. “Ja tikai mūsu un vēl viens stends strādā līdz septiņiem vakarā, kā tas bija vienu laiku, pircējs atnāk vienreiz, otrreiz, beigās nenāk vispār,” uzsvēra J.Plūme un piebilda, ka janvārī lēma vakara tirgu kādu laiku nerīkot, bet reklāmu nenoņēma. Maldinot cilvēkus, vakara tirdz­niecības ideja tiek degradēta. Liepas pagasta konditorejas ražošanas uzņēmuma “Dukuļu gardumi” pārstāve atzina, lai nodrošinātu vakara tirgu, Cēsu tirgus vadībai jāieinteresē nomnieki reizi nedēļā strādāt vēlākās stundās. Un tikpat svarīgi aktīvāk rīkoties, lai aicinātu uz tirgu pircējus. Tas pat neprasa lielus līdzekļus, tikai jāuzrunā uzņēmēji iesaistīties mārketinga pasākumos.
Tirgotāji arī piesardzīgi vērtē ieceri paviljonā ierīkot atpūtas un ēdināšanas zonu. Vai būs cilvēki, kas te vēlēsies pasēdēt, iedzert kafiju, paēst? Šajā nišā ielauzties nav vienkārši. Ko jaunu varētu te piedāvāt, lai cēsnieki nāktu pusdienot vai atpūsties? Samērā lielā vieta, kas plānota atpūtas zonai, nomniekiem rada arī bažas, ka palielināsies koplietošanas maksājumi, piemēram, par elektrību. R.Eniks uzsvēra, ka koplietošanas izmaksas sadala atbilstoši konkrētā uzņēmēja nomātajai platībai, par to, kas attieksies uz šo zonu, maksās uzņēmēji, kas tajā sniegs pakalpojumus.

Mainot paviljona iekārtojumu un veidojot atpūtas zonu, tiks zaudētas deviņas tirdzniecības vietas, uzsvēra J.Plūme: “Vai tas ir pieļaujami, domājot par uzņēmējiem, kas tirgū darbojas gadu desmitiem!” R.Eniks atzina, ka rūpniecības preču tirdzniecība samazināsies, tomēr arī tai paviljonā paredzēti stendi. Tiem, kas te gribēs tirgoties, paredzētas jaunas prasības, proti, jāpiedāvā konkrēts sortiments. Uzņēmēji ir neizpratnē, jo tieši daudzveidīgais preču klāsts nodrošina pastāvēšanu, uzsvēra ne viens vien. Jūlija Kļaviņa, kas Cēsu tirgū nomā stendu un te gadu desmitiem pārdod rūpniecības preces, atzina, ka tāds nosacījums nav pieņemams. “Cilvēks atnāk nopirkt zeķes, es varu piedāvāt arī čības, kādu citu vilnas izstrādājumu. Ja ir tikai kaut kas viens, izdzīvot nevar, te nav tik liela apgrozījuma, lai pārdotu, piemēram, tikai čības. Man vienmēr jādomā, ko vēl varētu pielikt klāt, lai tirgošanās atmaksātos,” tā “Druvai” sacīja J.Kļaviņa.

L.Gintere, jautāta, kā pamatot šādus nosacījumus tirgotājiem, “Druvai” atzina, ka ir vēlme labāk organizēt rūpniecības preču tirdzniecību. Iecere ir, piemēram, ka vienā stendā varētu pārdot bērnu apģērbu un apavus, citā tā varētu būt apakšveļa un tamlīdzīgi.

Rūpniecības preču pārdevējiem nepieņemams šķiet arī piedāvājums jaunajā paviljonā tirdzniecības vietas nomu iegūt izsolē. “Kā tas būs – es pati sev ar katru soli paaugstināšu izmaksas?” izsaucās kāda sarunas dalībniece.

R.Eniks norādīja, ka apģērba, apavu un citu rūpniecības preču tirgotājiem sagatavots rezerves variants – iespēja pārcelties uz vecā Cēsu tirgus kādreizējo gaļas paviljonu, tur būs zemāka nomas maksa. Uz tirgotāju jautājumiem, vai šī būve nav avārijas stāvoklī un cik vajadzēs ieguldīt ēkas sakārtošanai, lai tajā varētu strādāt, īstu atbildi saklausīt neizdevās, vien R.Eniks bilda, ka tam naudas nevajadzēšot daudz.
Cēsu novada domes izpilddirektore Līga Medne, beidzot sapulci, norādīja, ka tirgus administrācija ir izstrādājusi un piedāvā tirdz­niecības platības nomas cenu, vēl par to lems novada domes deputāti. Viņa arī aicināja uzņēmējus, kas pārdod produkciju, būt sadarbīgiem tirgus attīstībā, nākt ar idejām, kā pilnveidot darbu.

Ar SIA “Cēsu tirgus” vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025.-2027.gadam saistītos jautājumus bija plānots skatīt 20.februārī Cēsu novada domes Uzņēmēj­darbības un attīstības komitejā. L.Medne lūdz jautājumu atlikt, jo dokuments vēl tiek pilnveidots.