Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, komentējot veselības ministres Andas Čakšas noteikto minimālo dzemdību skaitu, apgalvo, ka pirms domāt par mazo dzemdību nodaļu slēgšanu, jāattīsta lielās slimnīcas līdz noteiktajiem kvalitātes standartiem.
Liepa uzskata, ka pacientu drošība jānostāda pirmajā vietā. Tādēļ jāsāk nevis ar dzemdību nodaļu slēgšanu, bet to slimnīcu, kuras Pasaules Bankas (PB) Masterplānā plānots attīstīt, nostiprināšanu.
Jāsakārto arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta punktu izvietojums, lai izvairītos no situācijām, kad jaunajai māmiņai nav iespējams saņemt savlaicīgu palīdzību, vai dzemdības notiek, piemēram, mašīnā.
Liepa aģentūrai LETA atklāja, ka Cēsu klīnikas dzemdību nodaļā gadā tiek pieņemtas ap 480-490 dzemdībām, taču dzemdību nodaļas slēgšana būšot vairāk politisks jautājums. Pašvaldībai, kā slimnīcas īpašniekam, jālemj, kādi pakalpojumi viņu iedzīvotājiem primāri nodrošināmi.
Liepa arī atklāja, ka respektē un atbalsta Čakšas centienus uzlabot kvalitātes standartus slimnīcās.
Kā ziņots, veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka pakāpeniski dzemdības vajadzētu vairs nepieņemt to slimnīcu nodaļās, kurās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām.
Čakša arī atzīmējusi, ka svarīgākais dzemdību nodaļās ir izpildīt kvalitātes prasības, nevis pieņemto dzemdību skaits. Tomēr dzemdību skaits norāda uz to, cik izdevīgi slimnīcai ir uzturēt šo nodaļu. Viņa arī minēja, ka ir slimnīcas, kuru dzemdību nodaļas strādā ar 100 000 eiro zaudējumiem, jo līgumos paredzētās prasības ir augstas un visām slimnīcām vienādas.
Viņa norādīja, ka tām slimnīcām, kuru dzemdību nodaļās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām, pakāpeniski būtu jāvirzās uz to, ka dzemdības šajās vietās vairs netiek pieņemtas. Tas gan būšot sensitīvs jautājums, prognozēja ministre. Čakša arī piebilda, ka dzemdības ir viens no tiem procesiem, kuram var gatavoties 40 nedēļas.
Komentāri