Lai arī Cēsu vecpilsēta pamazām atdzimst, tajā joprojām netrūkst graustu, kas ne tikai degradē ainavu, bet pat rada bīstamību. Lai pārrunātu iespējas veicināt īpašnieku vēlmi īpašumus sakārtot, Cēsu novada pašvaldības speciālisti tikās ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvjiem.
Pašvaldības administrācijas vadītāja Ieva Goba pastāstīja, ka puses vienojušās par aktīvu sadarbību, prioritāras noteiktas divas ēkas – bijusī pienotava un tā sauktais “Harmonijas nams” Rīgas ielā pie Rožu laukuma.
“Pašvaldība turpinās izmantot savas sviras, lai rosinātu īpašniekus darboties, bet mūsu iespējas laikam nav pārāk stingras. Varam paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi, bet acīmredzot tas nav tik sāpīgi, tāpēc arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde spers soļus, kas varētu mudināt sakārtot īpašumu. Ja būs spiediens no abām pusēm, tas varbūt rosinās īpašnieku darboties, vai nu sakopjot īpašumu, vai pārdodot kādam, kurš gatavs veikt atjaunošanu. Strādāsim metodiski un cerēsim, ka rezultāts beidzot būs,” skaidro I. Goba.
Pašvaldības uzmanības centrā ir arī īpašums Rīgas ielā 41, kas ir bēdīgā stāvoklī, arī Torņa iela 1 pie Rožu laukuma, ko klāj celtniecības tīkls, un vēl citas.
“Vecpilsētas ēkām, arī bēdīgā stāvoklī esošajām, ik pa laikam mainās īpašnieki, un jaunajam tūlīt virsū nebrūkam, ļaujam sevi parādīt. Labs piemērs ir Rīgas ielas 40.nams, kas piederēja vairākiem ārvalstu pilsoņiem, tad ēku nopirka mūsu uzņēmēji un iespēju robežās sakopj īpašumu. Pirms tam arī šim īpašumam bija paaugstinātais nodoklis, bet brīdī, kad redzējām, ka sākušies darbi, tas tika atcelts. Atbalstām tos, kuri darbojas,” uzsver administrācijas vadītāja.
Ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi pārrunāts arī jautājums par sadarbību Pionieru laukuma attīrīšanā no biezās būvgružu kārtas, kas tur ir kopš Otrā pasaules kara. Teritorijai ir vairāki īpašnieki, ja kāds gribētu sākt ko būvēt, būvgruži būtu jānorok, laukumā veidotos tādi kā robi, tāpēc tiek domāts par kompleksu jautājuma risināšanu.
“Esam tikušies ar īpašniekiem, viņi ir gatavi sadarboties, kopīgi meklēsim risinājumu. Ja sāk būvgružu novešanu, jāveic arheoloģiskā izpēte, tāpēc pārrunāts, kā to veikt kompleksi visai teritorijai. Esam gatavi sadarboties, jo tas veicinātu šīs vecpilsētas zonas attīstību,” saka I. Goba.
