Cēsu Gaismaspilij desmit gadi

Pirms desmit gadiem 18.februārī pēc vērienīgas pārbūves durvis vēra Cēsu Centrālā bibliotēka.

“Mūsu gaismaspils!” teica cēsnieki. Bet tikai bibliotekāri atceras, cik daudzi projekti bija pirms tam, cik sapņu pilis bibliotekāri uzbūvēja. Patlaban bibliotēkā strādā 23 darbinieki, no viņiem 17 bibliotekārie.
“Kad atklāja atjaunoto ēku, pieauga apmeklētāju skaits un mainījās bibliotekāra profesijas prestižs. Pirms tam ar žēlumu teica – tu strādā tajā mājā pie stacijas, pēc tam: “Bibliotēkā! Lai­mīgā, tādā ēkā!” Darbs jau nemainījās, tikai telpas,” stāsta direktore Lāsma Vasmane-Mašina un piebilst, ka pirmajos divos gados teju katru dienu bija kāda ekskursija.

Pieaugušo apkalpošanas nodaļas bibliotekāre Krista Veipā­ne-Purmale bibliotēkā strādā četrus gadus. “No bērnības atceros bērnu bibliotēku toreizējā kultūras namā, kur bija bailīgi kāpt pa kāpnēm, tad pēc grāmatām    nācu uz lielo bibliotēku. Kad pēc remonta te ienācu,  nodomāju, ka    tātad var būt arī tāda bibliotēka, gaiša, plaša,” stāsta K.Veipāne-Purmale un piebilst, ka, gan strādājot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan Cēsu bibliotēkā, ir lepnums  tajās atrasties.  “Nacionālā bibliotēka vairāk ir kā krātuve, bet te esam tuvāk cilvēkiem, varam viņam pasniegt grāmatu,” saka bibliotekāre.

Metodiskā darba vadītāja Ināra Elbrete šajā ēkā strādā astoņus gadus. ”Katru dienu uz darbu nāku ar prieku, visu dienu esmu patīkamā vidē, kopā ar lieliskiem kolēģiem,” teic Ināra, bet direktores vietniece Skaidrīte Daņiļeviča uzsver, ka bibliotēkas pamatpakalpojums nav mainījies, darbā ienākušas jaunās tehnoloģijas, apmeklētāju vidū daudz vidējās paaudzes ar bērniem.

“Bibliotēka ir mūsdienīga iestāde. Visas Latvijas bibliotēkas strādā vienotā automatizētā sistēmā, lasītāji var rezervēt grāmatas, var lasīt grāmatas internetā, izmantot datu bāzes. Plānots, ka gada beigās būs pieejams visu bibliotēku kopkatalogs. Cēsīs tiek digitalizēta novadpētniecības datu bāze, kas līdz ar to pieejama plašākam lokam.

Bibliotekārs kļūst par digitālo aģentu, kurš var sniegt padomu, palīdzēt. Ir lasītāji, kuri seko bibliotēkas katalogam un, tikko parādās jauna grāmata, to rezervē, veidojas rinda,” stāsta S.Daņiļeviča un uzsver, ka aplamas ir runas, ka pensionāri jau to visu neizmanto. Pensijā tagad dodas cilvēki, kuriem mūsdienu tehnoloģijas nav svešas.     

Bibliotekāre Laine Birkerte-Mihailova bibliotēkā strādā sešus mēnešus un ar smaidu atzīst, ka aizvien maldās pagrabā, bet uzsver, ka darbā jūtas mājīgi.    No­vad­pētniecības speciāliste Katrīna Riemere  bērnībā bibliotēkā pavadījusi daudz laika, jo te strādā viņas mamma. “Tas ir pašsaprotami, ka esmu te. Nebeidzu brīnīties, ka darba nedēļa var tik ātri paskriet,” saka Katrīna. Arī viņa bibliotēkā strādā sešus mēnešus.

Atjaunotā bibliotēka cēsniekiem kalpojusi desmit gadus. Dažviet redzamas nelielas plaisas. Darbinieces atzīst, ka ēkā ļoti pietrūkst skaņas izolācijas. Lai cik skaists ir atvērtais plānojums, un tas patīk apmeklētājiem, 2.stāvā,  kur ir novadpētniecība un bērnu grāmatas, ir kā divās pasaulēs, kur  vieni grib klusumu, bet otri spēlē spēles un pauž emocijas.

Arī administrācijas telpās, ja vairāki runā pa telefonu, troksnis ir liels. Tādēļ, ja kādam tajā laikā ir jāpiedalās tiešsaistes sanāksmē, pārējos   brīdina, lai klusē.

“Mums nav telpas pasākumiem. Tāda ir visās novadu bibliotēkās. Rīkojot pasākumus, ja vairāk par 50 apmeklētājiem, Bērnu nodaļā pārbīdām plauktus. “Tas ir sapnis – pasākumu zāle, Valdemāra bibliotēka ar savu krājumu un audiogrāmatām mūsu ēkā,” bilst direktore un atgādina, ka desmit gadi bijuši pārmaiņu un izaicinājumu pilni.