Liela interese. Diskusija “Vai stilīgās mazpilsētas (tostarp Cēsis) ir overrated (no angļu val. -pārvērtētas)?” bija tik apmeklēta, ka ļoti daudzi arī stāvēja kājās, lai to noklausītos. FOTO: Iveta Rozentāle
Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļoti
dažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē.
“Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic Cēsu novada domes Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs. Skaidrojot pašvaldības izvēlēto tēmu loku, viņš pauž: “Uz Cēsu sarunu skatuves centāmies aptvert jautājumus, kas ir novada politiskajā dienaskārtībā. Ņemot vērā, cik daudz mums ir piļu un muižu, par kultūras mantojumu nevaram nerunāt. Kosmosa tēma komentārus neprasa, būtiska ir arī uzmanības pievēršana STEM priekšmetiem. Tāpat arvien aktuāla ir digitālā plaisa, bet diemžēl digitālo prasmju robus veikli izmanto krāpnieki, tāpēc ikvienam ir svarīgi būt digitālpratīgam. Viena no provokatīvākajām diskusijām bija par stilīgākajām mazpilsētām, fasādi, kādu tās rāda, un dvēseli, kāda tām ir, spējot drosmīgi paskatīties pašiem uz sevi, kā arī ekspertu vērtējumā.
Līdz ar bioreģiona izveidi vēl aktuālāka ir arī tēma par apritīgu būvniecību. Tā kā novadā aktīvs ir projekts “Nosūtījums uz muzeju”, tad aktuāla bija arī tēma “Bez kultūras nav veselības”. Radošākā diskusija, Oskara Kaulēna organizētā mācību stunda “Iekāpt skolēna kurpēs- kompetenču pieeja darbībā” ļāva to izprast labāk. Inovāciju ieviešana publiskajā pārvaldē arī ir aktuāls temats, gan vērtējot sabiedrības gaidas, gan to, cik lielas iespējas ir tās ieviest.”
Diskusiju “Digitālā plaisa vai digitālās prasmes. Un ja nu man nepadodas?” vadīja Aleksandrs Ļubinskis, Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks, tajā piedalījās izglītības eksperte Inga Pāvula, kultūras, izglītības un patērētāju aizsardzības jomas darbiniece Olita Ansone, pieaugušo digitālo prasmju pedagogs Roberts Skutelis un jauniete Annija Līce. Dalībnieki diskutēja, vai digitālās pamatprasmes ir jaunā lasīt/rakstīt prasme, kas kavē to iemācīties un kā veicināt apgūšanu. Inga Pāvula norādīja, ka no seniem laikiem cilvēkiem bijušas gan bailes no jaunā, gan interese par jauno un arī attiecībā uz digitālajām prasmēm jāveicina, lai interese būtu lielāka par bailēm. Olita Ansone atgādināja, ja pēc kursu beigšanas apgūtais netiek pielietots, ar laiku tas aizmirstas, tāpēc būtu labi, ja būtu informācijas punkti, kur apgūto prasmi vajadzīgajā brīdī varētu atjaunot. Annija Līce vērtēja, ka jaunieši varētu senioriem palīdzēt iemācīties nepieciešamo, ja savukārt jauniešiem būtu pamācīts, kā to labāk darīt.
Seniore Anna “Druvai” pastāsta, ka festivālā vēlējusies atnākt tieši uz pašvaldības organizētajām diskusijām. Un sarunas par digitālajām prasmēm radījusi atvieglojumu, ka ne viņa vienīgā saskaras ar grūtībām to apgūšanā. Viņa arī norādīja, ka būtu svarīgi, lai pēc sarunām būtu arī kāds taustāms rezultāts, lai viss nebeigtos tikai ar runāšanu.
Tabita Šķerberga uz festivālu bija atbraukusi no Jelgavas: “Es pārstāvu Jelgavas novada pašvaldību, vadu “Europe Direct” centru, kur aktīvi darbojas arī jaunieši. Jau pagājušajā gadā vienu dienu kopā bijām “Lampā”, guvām iedvesmu, šogad braucām jau uz divām dienām. Katrs te atrod noderīgo gan personīgai, gan profesionālai dzīvei.” Viņa arī atzinīgi novērtēja plašo tēmu loku, par ko diskutēja Cēsu novada pašvaldība: “Nav jau pašvaldībai jārunā tikai par komunālajiem vai sociālajiem jautājumiem, pašvaldībai ir arī motivējoša funkcija.”
Diskusija “Vai stilīgās mazpilsētas (tostarp Cēsis) ir overrated jeb pārvērtētas”, bija viena no plašāk apmeklētajām. Skatītāji bija ne tikai sasēduši teltī un ārpus tās, daudzi stāvēja kājās. Sarunā piedalījās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska un uzņēmējs Jānis Ķesta, bet vadīja pilsētpētnieks Mārtiņš Eņģelis.
Abu novada domju priekšsēdētāji atzina, ka ir svarīgi stāstīt par savu pilsētu, bet atzina, ka priekšstatu veidošana par pilsētu var radīt arī kādas vilšanās. Turklāt, apmeklējot pilsētu festivālu un svētku laikā, var rasties maldīgs priekšstats par šīs vietas dzīvi, jo mazpilsētās ir izteikta sezonalitāte un ikdiena ir atšķirīga no svētkiem. Dalībnieki diskutēja arī par burbuļiem, kādi veidojas mazpilsētās, un secināja, ka tie nav atkarīgi no iedzīvotāja izglītības vai darba pieredzes ārzemēs, bet gan vērtībām un interesēm.
Laura Kindzule festivālu apmeklē katru gadu, arī tad, kad vēl dzīvoja Siguldā. Viņa gan atzīst, ka daļai cilvēku šogad “Lampa” radījusi pretestību, jo demokrātija te izpaužas visā spektrā, arī tādā, kas konservatīvāk noskaņotiem cilvēkiem ir grūtāk pieņemama: “Bet jebkurā gadījumā sarunu festivāls ir ļoti labs pienesums Cēsīm, atpazīstamības zīme, Cēsis ir kā radītas sarunām.” Viņa arī pozitīvi izceļ iespēju diskusijas klausīties ne tikai klātienē, bet arī attālināti.
Laura ar ģimeni pirms trim gadiem iegādājās īpašumu Cēsīs, bet bērnība saistās ar toreizējā Cēsu rajona Mores pagastu, kur aizvadīta bērnība. Laura Kindzule “Druvai” pastāsta: “Cēsis ir jauka pilsēta posmam, kamēr bērni ir mazi. Te ir droši un viss sasniedzamā attālumā.” Vaicāta, vai būtu vēl kāda tēma, par ko pašvaldība festivālā varētu runāt, L.Kindzule teic: “Veloceliņu trūkums ir akūti jūtams, par veloinfrastruktūras un velokultūras attīstību būtu vērtīga diskusija. Jo Cēsīs attālumi nav tik lieli, lai te pārvietos ar mašīnām, bet veloceliņu trūkums neļauj ērti braukt ar velosipēdu. Ir sajūta, ka tiek risināti gājējiem un autobraucējiem aktuālie jautājumi, bet vēl ir arī velosipēdisti. Un otrs sāpīgs jautājums – vecais tirgus. Siguldā arī tirgus iepriekš bija nošļucis, bet tagad tas ir tik foršs, gribētos, ka tā būtu arī Cēsīs.”
Sarunu festivāls “Lampa” šogad notika desmito reizi, divās dienās 62 norises vietās īstenojot vairāk nekā 340 pasākumu.
