Pašlaik lielais vairums latvāņu ir iznīcināti. Pirmos darbus uzsāka gravā starp slimnīcu un pilsētas parku – pie Pirtsupītes, jo tur augu bija visvairāk. Tagad cīņa ar latvāņiem notiek atsevišķās pilsētas daļās. Ar iznīdēšanu nodarbojas tikai viens strādnieks. Apkarošanas metode ir vienkārša – katru latvāņa stādu izrok no zemes, lai tas vairāk neaugtu un nevairotos. Ja arī tomēr neizdodas iznīdēt visu latvāņa sakni, jaunie dzinumi tomēr kļūst vājāki.
Cēsu slimnīcas uzņemšanas nodaļas vecākā māsa Ilze Zvaigzne atzīst: „Šogad slimnīcā vēl nav uzņemts neviens, kurš cietis no latvāņa apdegumiem. Šie
apdegumi ir ļoti nepatīkami un ilgi ārstējami. Latvāņa sula veido dziļas brūces.”
Cēsnieks Andrejs Melbārdis bērnībā piedzīvojis latvāņu nepatīkamos apdegumus. Viņš saka: „Cēsīs īpaši neesmu pamanījis latvāņus, taču zinu, ka Vaives gravā to ir ļoti daudz. Arī pa ceļam uz Rīgu var redzēt.”
Pirtsupītei tuvajos mazdārziņos pašlaik latvāņi vēl nav izplatījušies. Tas, visticamāk, pateicoties stāvajai nogāzei, kas savieno Pirtsupīti ar dārziem. „Ja dārzu kopj, tad latvāņi neieviešas,” apgalvo mazdārziņa īpašniece Millija Lejiņa. Savukārt Ruta Kuzmiča ir redzējusi latvāņu apkarošanas metodes: „Pirms dažām dienām pie upītes redzēju, ka ar lāpstu dur latvāņus. Dārzā pašlaik tie nav ieviesušies.”
Zemkopības ministrijas pētījumā ir konstatēts, ka Latvijā ar latvāņiem ir aizauguši vairāk nekā 12 tūkstoši hektāru zemes.
Komentāri