Jauno dejas speciālistu, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (AKCMV) absolventu, krāšņais koncerts ceturtdienas, 18.maija, vakarā reizē bija arī pašas Alfrēdskolas atvadas no vairākus gadus lolotās ieceres par mūziķu un dejotāju sadzīvošanu zem viena jumta.
Jauno Dejas nodaļu AKCMV atvēra pirms astoņiem gadiem. Visā šajā laikā tā, šķiet, bija vienīgā mūzikas vidusskola Latvijā, kur mūziķi mācījušies kopā ar dejotājiem. Lai gan dejas (repetitoru) studijas beigušie par šo iespēju bijuši neaprakstāmi gandarīti, viņu skaits diemžēl ir ļoti mazs. Astoņu gadu laikā dejas specialitātē skolojamie uzņemti vien trīs reizes: pirmajā gadā tās bija divas meitenes, nākamajās divās uzņemšanās – pa trim audzēkņiem. Ar laiku tomēr lemts Dejas nodaļu skolā slēgt.
Mācību noslēguma koncertā uzstājās ne tikai šī gada skolas beidzēji, bet arī abu iepriekšējo izlaidumu absolventi. Pēc pašu dejotāju teiktā, studiju gadu laikā skolas dzīve esot attīstījusies ritma un dejas zīmē. “Mums, skaitā ne tik daudziem, bet garā stipriem jaunajiem horeogrāfiem, deju pedagogiem, ir milzīgs prieks par iespēju šeit mācīties,” teikts sociālo tīklu vietnē Facebook publiskotajā noslēguma koncerta aicinājumā, uzsverot, ka iespēja augt līdzās jaunajiem mūziķiem atvērusi neskaitāmu iespēju virkni un attīstījusi viņu personības.
Stundu garais koncerts, kas notika Vidzeme koncertzālē “Cēsis”, ietvēra kā mūsdienīgus dejas priekšnesumus – laikmetīgas cilvēkinstalācijas un nedaudz pat akrobātiskus elementus -, tā arī caurcaurēm tautiskus priekšnesumus, lai gan horeogrāfiski tie bija jaundarbi. Daļai dejotāju gan koncerta laikā nācās ne pa jokam ātri pat vairākkārt nomainīt tērpus. Deju priekšnesumus patīkami raibināja arī pašu dejas audzēkņu kādam it kā rakstītās vēstules par mācību laiku, pieķeršanos dejai ar mīlestības apliecinājumiem Cēsu koncertzāles skatuvei.
Nepilno simtu skatītāju koncerta vakarā uzrunāja arī skolas direktors Vigo Račevskis, atzīstot šī brīža skumjas. “Bija priecīgais mirklis, kad tas viss sākās. Ar ideju, ar kustību, piesātinājuma pilns,” atcerējās AKCMV vadītājs, šos astoņus gadus nodēvējot par “vienu kvalitatīvu acumirkli no sākuma līdz beigām, kas, iespiedies skolas dzīvē, ir to ļoti sakustinājis”.Viņaprāt, tiem jauniešiem, kuri deju apguvuši šeit, Cēsīs, tā bijusi fantastiska iespēja, un “tādi kā viņi vairs nebūs neviens nekur citur”. V.Račevskis arī pauda pateicību tiem pasniedzējiem, kuri bijuši klāt šīs nodaļas izveidošanā un tās sākumos: Sandrai Bārtniecei, Andim Kozakam, Annai Lazdiņai (Kazakai).
Arī AKCMV direktora vietniece mācību darbā Irita Merga “Druvai” atzina nožēlu par nepieciešamību šo nodaļu slēgt. “Mūsu skolas dzīve un pasākumi no dejas studentu klātbūtnes tikai ieguva,” teic I.Merga, pieļaujot, ka pirmos gadus šo iztrūkumu jutīšot krietni. Par dejas speciālistu sagatavošanu Latvijas mērogā viņa gan tā nešaubās, jo dejas izglītība tomēr centrējoties galvaspilsētā, kur attīstoties un atverot jaunas specialitātes ne tikai Horeogrāfijas skola, bet ir iespējas arī Latvijas Kultūras koledžā. Šeit, Cēsīs, gan nevarēja iegūt deju kolektīva vadītāja, bet repetitora specialitāti, ko par nepieciešamu profesiju Latvijā atzinusi arī Dejas padome. Tomēr pieprasījums pēc šim studijām bijis pārāk mazs, lai programmu uzturētu.
Deju nodaļas atvadu koncertā “Pēdējais” piedalījās ne tikai AKCMV audzēkņi, pedagogi un absolventi, bet arī tautas deju ansamblis “Raitais solis” un tautas deju kolektīvs “Tūgadiņš”, kā arī Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi.
Komentāri