Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Cēsīs atklāj izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”

Druva
11:04
06.12.2016
3

c_su-m_kslinieku-izst_dePiektdien, 9.decembrī, plkst.16 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, noslēdzot Cēsu pilsētas 810. jubilejas gadu, tiks atklāta izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”, informē Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki, vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā, ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes.

Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922. gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.

Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.
Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu ”Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi. 1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.

Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki – Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.

Izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs” būs apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz nākamā gada 16. aprīlim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi