1.septembris Taurenē bija notikums – pie muižas pils darbu sāka picērija. Klienti bija gatavi vairāk nekā divarpus stundas gaidīt, kamēr tiek pie kārotās picas.
Todien tika izcepts vairāk nekā pusotrs simts picu. Taurenieši jokoja, ka vairāk nekā desmit gadus nav ēduši, jo pagastā nebija ne kafejnīcas, ne kādas ēdnīcas vai bistro. Taurenes Kultūras nama vadītāja Ginta Babre uzsver, ka pagastā picērijas atvēršana bijis notikums. “Gaisotne bija kā svētkos, visi priecīgi. Mums būs vieta, kur satikties un arī baudīt picu. Tie ekskursanti, kuri ēduši, ļoti slavēja,” pastāsta G.Babre.
“Tādu interesi nebijām gaidījuši, pietrūka mīklas, būtu vēl cepuši,” saka picērijas “Meistars un Margarita” saimniece Sarma Zvirgzdiņa, bet saimnieks Alvis piebilst, ka ir gandarījums par viņu darba novērtējumu. Pēc pirmās dienas taureniešiem bija satraukums, vai tas nav bijis vienas dienas notikums, jo ļoti gribētu, lai atkal varētu aiziet uz muižas pagrabu, kur reiz bija pat restorāns.
Sarma un Alvis pagastā dzīvo sešus gadus. “Dzīvojām Rīgā, Alvim dzimtas saknes ir Zosenā, man Murjāņos, sapratām, ka gribam dzīvot laukos, lai te aug bērni,” pastāsta Sarma. Ģimene iegādājās īpašumu, audzina trīs atvases: vecākie nu jau mācās Priekuļu vidusskolā, jaunākā apmeklē dārziņu Taurenē.
Kad trešā atvase paaugās, abi nopietni apdomāja, kā varētu paši saimniekot. Sarma bija pamēģinājusi dažādus rokdarbus, Alvis strādājis par ķīmijas skolotāju un zinātnē. Bet abiem arī agrāk bijusi pieredze, lai sāktu cept picas, – Sarma picērijā strādāja par viesmīli, Alvis studiju gados par picu cepēju.
“Mājās regulāri cepām picas, tad arī sapratām, ka protam un varam cept arī citiem,” saka Sarma. Viņi pašvaldībā interesējās par iespēju nomāt telpas. “Tā nokļuvām Nēķena muižas pagrabā, kur kādreiz bijis pazīstams krogs. Te ir plaši, ir arī svinību zāle. Darba daudz, lai izremontētu, iekārtotu,” teic Alvis. Brīvais laiks abiem paiet remontdarbos.
Pagaidām picērija “Meistars un Margarita” ir mobilā tirdzniecība un darbojas kā brīvdienu picērija. Kad ir kāds pasākums vai ekskursantu grupa, piedāvājumā var nodrošināt picas. Patlaban Taurenē var nogaršot septiņas picas, bet, kad picērija sāks strādāt telpās, būs vairāk. Taurenē, protams, iecienītākā ir pica “Taurene”, kurā ir šķiņķis, šampinjoni, brie siers un ķiploki. “Alvim vislabāk garšo “Dzērbene”, ir draugi, kuri slavē “Piebalgu”. Kad būsim telpās, būs arī pica “Gauja” un īpašā “Nēķens”,” atklāj Sarma.
Alvis pārliecinājies, ka “dzīve ir piedzīvojums, tā var arī nebūt skaista”. Sarma un Alvis ar izvēli ir apmierināti. Protams, vajadzēja uzdrošināties. Sarma atklāj, ka viņu uzmundrinājis raidījumā “Tava darīšana” par mazajiem uzņēmējiem teiktais, ka tikai katrs devītais uzņēmējs Latvijā ir veiksmīgs, un novēlēja, lai neizdevušos biznesu pārvērstu par izdevušos tad, kad viss patiešām apgūts. “Kamēr audzināju bērnus, apmeklēju Dzērbenes Amatu māju, strādāju rokdarbus, arī tirgoju. Var teikt, ka tā mana biznesa pieredze, lai ietu tālāk,” saka Sarma, bet Alvis pastāsta, ka strādājis fizikālās ķīmijas jomā, izstrādājis doktora darbu, bet nav aizstāvējis, desmit gadus nostrādājis ģimnāzijās par skolotāju. “Kad satieku kursa biedrus, varu parunāties, ko viņi darbā dara. Zinātnē meklēju atbildes uz fundamentāliem jautājumiem, bet skolā atstrādāju skolas gadu blēņas. Tagad laiks kam citam,” pārdomās dalās taurenietis.
Sarma atklāj, ka picērijai nosaukumu meklējuši grāmatplauktā. “Tādu, kas piesaistītu un paliktu atmiņā. “Margarita” ir populārākā pica, bet mistikas te nav, tā ir tikai Bulgakova grāmatā,” smaidot teic Sarma.
Komentāri