Ceļu satiksmes negadījumu skaits šogad samazinājies, arī satiksmes noteikumu pārkāpumu nav vairāk. Šādus secinājumus, salīdzot šī un pērnā gada statistiku, izdarīja Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes ceļu policijas priekšnieks Andris Pāže.
Šogad līdz 1. aprīlim reģistrēti 68 ceļu satiksmes negadījumi, pērn šajā periodā bijuši 164. Negadījumos šogad bojā gājuši divi cilvēki, pērn pirmajos trīs mēnešos – septiņi.
Ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājumu ietekmē arī tas, ka šogad policija vairs neizbrauc uz ceļu satiksmes negadījumiem, kuros nav nepieciešama policijas darbinieku klātbūtne. A. Pāže uzskata: „Vairāk autovadītāji noformē saskaņotos paziņojumus, tomēr tas aizvien notiek kūtri. Apdrošinātājiem vairāk vajadzētu skaidrot, kādos gadījumos vajag un kādos ne rakstīt saskaņotos paziņojumus. Nereti apdrošinātāji grēko, mudinot izsaukt policiju situācijās, kad tas nav nepieciešams.”
A. Pāže piekrīt, ka policijas budžeta, īpaši jau degvielai atvēlēto līdzekļu samazinājums darbu ietekmē skarbi: „Pērn ceļu policijā strādāja 16 darbinieki, un septiņas transporta vienības bija diendienā noslogotas. Šogad rajonā ir par sešiem ceļu policijas inspektoriem vairāk, tādēļ ceļu satiksmes uzraudzībā izmantojamo transportlīdzekļu slodze ir vēl lielāka. Rūpīgi jāplāno darbs, jādomā par stacionāriem posteņiem, arī kājnieku patruļām.”
Pārkāpumu tendences un ceļu policijas prioritātes ir nemainīgas. Autovadītāji joprojām pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Pastiprinātā uzmanība tiek pievērsta automobiļu vadīšanai alkohola un narkotisko vielu ietekmē. Dzērājšoferu šogad reģistrēts mazāk nekā pērn. Taču tiek prognozēts, ka, laikam kļūstot siltākam, šo pārkāpumu skaits palielināsies. Šāda tendence novērota jau pirmajās siltajās pavasara nedēļās. Cīņā ar ātruma pārsniegšanu palīdz fotoradari, kuri ik pa laikam tiek uzstādīti arī Cēsu rajonā.
Vērtējot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, A. Pāže stāsta: “Drošības jostas daļa satiksmes dalībnieku uzliek, ieraugot policijas auto. Domāju, aizvien 40 procenti vadītāju ignorē drošības jostu lietošanu. Bērnu drošai braukšanai automašīnā tiek pievērsta lielāka uzmanība, tomēr ne pietiekama. Var novērot, ka bērni brīvi staigā pa aizmugurējiem sēdekļiem, stāv mašīnas salona vidū. Vecāki neiedomājas, ka nav pat jāizbrauc uz šosejas, lai notiktu traģisks negadījums. Arī pilsētā var nākties strauji bremzēt. Kas tad notiks ar aizmugurē stāvošo bērnu, kurš nesēž krēslā un nav piesprādzēts ar drošības jostām?
Sāpīga problēma ir arī agresīvā braukšana. Ir autovadītāji, kuri ne tikai pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, bet arī veic apdzīšanas manevrus neatļautās vietās, radot bīstamas situācijas.”
Tāpat A. Pāže uzskata, ka autovadītāji nereti neiedomājas par iespējamajām sekām. Piemēram, kāda sieviete, apturēta braucot ar ātrumu 130 km stundā, kā attaisnojošu argumentu minējusi, ka autovadītāja apliecība viņai esot jau divus gadus. A. Pāže uzsver – viņa nebija domājusi, kas notiktu, ja, braucot lielā ātrumā, pārsprāgtu riepa un auto iebrauktu pretējas kustības joslā.
Ceļu policija arī šogad pastiprinātu uzmanību pievērsīs tam, kā ceļu satiksmes noteikumus ievēro gājēji. Ierasti noteikumu pārkāpšana tiek pārmesta autovadītājiem, taču tikpat bieži tos neievēro gājēji – šķērso braucamo daļu neatļautā vietā, pie luksofora sarkanās gaismas, ejot pa brauktuves nepareizo daļu un nelietojot atstarojošos elementus. A. Pāže kā piemēru min Cēsu centru, kur naktīs noteikumi nereti tiek pārkāpti klaji, dodoties pāri Vienības laukumam pa taisno, nevis pa gājēju pārejām. Bijuši gadījumi, kad pārkāpējs
nakts laikā tiek sodīts pat vairākas reizes. Savukārt dienā brauktuve neatļautās vietās bieži tiek šķērsota Raiņa ielā pie “Globusa”, lai gan netālu atrodas gājēju pārejas. A. Pāže uzsver – lai gan šķiet, ka gājēju pārkāpumi ir nelieli, tomēr arī tiem var būt traģiskas sekas.
Komentāri